Daugavpils reģionālo slimnīcu pārņems valsts; pašvaldība vēlas saglabāt «bloķējošo mazākumu»

Šobrīd Daugavpils slimnīcai ir izdevies nostabilizēt finansiālo situāciju, mazināt parādu apmēru, arī iedzīvotājiem veselības pakalpojumu nepārtrauktība ir nodrošināta. Taču katastrofāli trūkst līdzekļu plānoto operāciju veikšanai, jo valsts piešķirtās kvotas ir beigušās un slimnīca jau veikusi plānoto pārstrādi finanšu jomā neatliekamās medicīniskās apkalpojumu sniegšanā.

Šogad zaudējumi par 4,4 miljoniem eiro mazāki nekā pērn

Latvijas veselības aprūpes sistēmā SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" ir stratēģiski nozīmīga ārstniecības iestāde, lielākais daudzprofilu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs ārpus Rīgas, kas nodrošina neatliekamās diennakts un ambulatorās medicīniskas palīdzības pieejamību pārsvarā Latgales reģiona iedzīvotājiem.

Pērn slimnīcā pakalpojumus saņēma vairāk nekā 177 000 pacientu. Slimnieku plūsmai ir tendence augt.

"Ņemot vērā pacientu straujo vispārējo slimību somatisko, ļoti smago stāvokli, mēs katru dienu stacionējam ap 100 pacientu, un šobrīd mēs esam pārstrādājuši neatliekamās medicīniskās palīdzības apjoma finansējumu gandrīz uz pusmiljonu eiro," stāsta valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode.

Pēc veselības ministra Hosama Abu Meri vizītes slimnīcā, valsts sola šo pārstrādi kompensēt. Arī pašai slimnīcai izdevies uzlabot savu finansiālo stāvokli.

"Mēs esam daudz strādājuši ar lielākajiem piegādātājiem, lielākie ir 20 kreditori, kas ir piekrituši maksājumu grafiku parakstam. Tas ir nostabilizējis finanšu plūsmu, mēs esam pirmo šī gada pusgadu noslēguši par 4,4 milj. eiro mazākiem zaudējumiem, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Tas liecina, ka slimnīcā ir ieslēgts finanšu uzraudzības un ekonomijas režīms," skaidro Vaivode.

Slimnīcas parādnieku skaits aug; trūkst naudas operācijām

Ņemot vērā reģiona specifiku un zemo iedzīvotāju maksātspēju, Daugavpils reģionālajai slimnīcai liels izaicinājums ir atgūt arī parādus no saviem pacientiem, kuri nereti pamet slimnīcu, nesamaksājuši par pakalpojumu. Parādnieku skaits pieaug katru dienu.

Šobrīd pacienti slimnīcai parādā ir ap 300 000 eiro.

Neraugoties uz to, slimnīcai sava funkcija – ārstēšana – ir jāveic. Diemžēl te nākas atdurties uz piešķirto kvotu daudzumu jeb valsts apmaksātajām plānveida operācijām. Limits izsmelts, trauksmi ceļ mediķi.

Ķirurģijas klīnikas vadītājs Andrejs Pupkevičs stāsta, ka šobrīd visvairāk jūtams plānveida operāciju trūkums. Tās praktiski nenotiekot.

"Valstī bija plānveida īslaicīgas ķirurģijas programma, kurā mēs varējām plāna operācijas veikt un pacientu slimnīcā uzturēt 3 dienas. Ar 1. janvāri valstī šī programma ir slēgta un vairs neeksistē. Ja paanalizē datus, tad mūsu slimnīcā tikai vēdera ķirurģijas profilā, vispārējās ķirurģijas profilā šajā programmā pagājušā gadā ir veiktas 430 operācijas. Ir vēl viena programma - dienas stacionārs, un diemžēl mūsu slimnīcā tam piešķirti ļoti nelieli līdzekļi, un visā slimnīcā mēs visi ķirurgi varam gada laikā veikt tikai vidēji 15 šādas operācijas," atzīst Pupkevičs.

Otolaringoloģija ir viena no sfērām, kur šī problēma ieskicējas

"Ātrāk risināmais jautājums būtu valsts finansējums veselības aprūpes pakalpojumiem gan ambulatorajiem, gan plānveida operācijām. Šobrīd ir izveidojusies situācija, kad mums ir jāierobežo operāciju pieņemamo pacientu skaits, un attiecīgi pacienti, kuriem vajadzētu saņemt veselības aprūpes pakalpojumu, ir jāpārliek uz nākamo gadu vai viņam jāgaida ilgāks laiks," stāsta otolaringologs Rūdolfs Jānis Vīksna.

Šai situācijai var būt smagas sekas, brīdina slimnīcā.

"Būs drīz jūtams, jo šie pacienti, kas laicīgi netiek izoperēti plāna kārtā, diemžēl daļa no tiem ar laiku varētu komplicēties, rasties akūtas situācijas, un mēs būsim spiesti šo visu darīt akūti," uzsver Pupkevičs.

Valsts situāciju varētu stabilizēt

Situāciju slimnīcā stabilizētu valsts kapitāla ienākšana un valsts līdzdalība tās pārvaldē.

"Ja pēc ministrijas plāna reģionālās slimnīcas kļūst par lielo klīnisko universitāšu slimnīcas satelītiem, tas perspektīvā ir ļoti labi priekš attīstības, apmācības, rezidentu piesaistes. Ja mēs kļūtu par Austrumu slimnīcas filiāli, tā laikam tas varētu skanēt, tad tas būt perspektīvi administrēšanas, līdzekļu izlietošanas ziņā," skaidro Inta Vaivode.

Šobrīd slimnīcas kapitāldaļu vairākums pieder Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai – 89,29%, Augšdaugavas novada pašvaldībai – 8,42%, bet Rīgas Stradiņa Universitātei – 2,29%.

Uz šo mirkli panākta vienošanās par valsts ienākšanu slimnīcā kā lielākajai kapitāldaļu turētājai.

"Par ko ir konsensuss, ka Veselības ministrijai būtu vairākums daļu. Tas ir loģiski, jo gan finansējums, gan lēmumi nāk no valsts. Daugavpils ir vislielākā slimnīca ārpus Rīgas, tad ir tikai loģiski, ka ar mums arī sāk," pauž slimnīcas valdes loceklis Edgars Labsvīrs.

Mediķi uz pārmaiņām raugās piesardzīgi

Pašā slimnīcā mediķi uz pārmaiņām pagaidām raugās divējādi un nedaudz piesardzīgi, turpina Rūdolfs Jānis Vīksna un Andrejs Pupkevičs.

"Es nezinu visas nianses, esmu tikai ārsts, taču, ja valsts pārņemtu vai finansējums tādā veidā ieplūstu vairāk, tad tas nāktu par labu mums un pacientiem," stāsta Rūdolfs Jānis Vīksna.

Savukārt Andrejs Pupkevičs uzsver, ka šobrīd ir pārāk maz informācijas, lai saprastu, vai pārmaiņas būs labas vai nē.

"Izskatās jau daudzsološi, ja valsts ir pa tiešo līdzatbildīga par slimnīcas likteni, par finansiālo stāvokli un slimnīcas darbību, tad tas izklausās labi. Protams, katrai kustībai, katrām izmaiņām ir gan savas pozitīvas, gan negatīvās puses. Tie ir tie zemūdens akmeņi, par kuriem es nezinu, ko mēs varam no tā visa sagaidīt," saka Pupkevičs.

25% plus vienas balss līdzdalību slimnīcā vēlas saglabāt arī Daugavpils pašvaldība, tam ir loģisks pamatojums.

"Pašvaldības ieguldījums Daugavpils reģionālajā slimnīcā pēdējo 10 gadu laikā ir sasniedzis 10 miljonus eiro. Lielākā daļa no šiem līdzekļiem - tuvu pusmiljons - ik gadu tiek novirzīti jauno ārstu apmācībai. Tātad šī rezidentu programma, kas strādā Daugavpilī, pateicoties pašvaldības atbalstam, šobrīd ir piesaistījusi ap 60 jaunos ārstus. Savādāk šī te paaudžu nomaiņa Daugavpils reģionālajā slimnīcā nebūtu iespējama, ja pirms 10 gadiem nebūtu uzsākta šī te programma," stāsta vadītāja Inta Vaivode.

Kāds konkrēts kapitāldaļu sadalījums būs Daugavpils reģionālajā slimnīcā, varētu izkristalizēties jau tuvākajā laikā, par to vienojoties esošajiem kapitāldaļu turētājiem. Bet viennozīmīgi, ka kontrolpakete piederēs valstij.

"Esam gatavi vērsties Ministru kabinetā, lūdzot valdību to akceptēt," tā publiskajā telpā pauda veselības ministrs Hosams Abu Meri, un šādu lēmumu plānots pieņemt līdz šī gada beigām.

KONTEKSTS:

Daugavpils reģionālā slimnīca pērn septembra sākumā cēla trauksmi par naudas trūkumu. Oktobrī atlūgumu iesniedza Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs. 2023. gada sākumā, kad Semjonovs pirmo reizi brīdināja par tuvojošos bankrotu, tika lēsts, ka līdz gada beigām pietrūks 10 miljonu eiro. "Savelkot jostas" un saņemot atbalstu no valsts, summa saruka līdz 7,6 miljoniem eiro.

Slimnīcas lielākais kapitāldaļu turētājs ir Daugavpils pašvaldība, kurai pieder gandrīz 90%, bet Daugavpils savu naudu slimnīcā, lai palīdzētu risināt šo situāciju, neieguldīja. Slimnīcā sāka 2022. un 2023. gada saimnieciskās darbības un finanšu auditu, un pagaidu valdei radās aizdomas, ka iemesli slimnīcas nonākšanai uz bankrota robežas nav tikai nepietiekamais finansējums, bet arī neskaitāmas citas problēmas – gan darba organizācijā, gan iestādes pārvaldībā.

Decembra vidū, kad slimnīcā par pagaidu vadītāju tika iecelta Inta Vaivode, sarunās ar slimnīcas lielāko kapitāldaļu turētāju – Daugavpils pašvaldību – un Veselības ministriju panākta konceptuālā vienošanās, ka valsts pārņems daļu slimnīcas kapitāldaļu.