Izstādē pavisam piedalās 425 uzņēmumi. Apmeklētāji var paviesoties 12 valstu nacionālajos kopstendos, kur apkopoti dažādi jaunumi – gan Gruzijas, Meksikas un Ukrainas kopstendos, gan, protams, Latvijas un kaimiņvalsts Lietuvas stendos.
"Riga Food" stratēģiskā vadītāja Aiga Kupre stāstīja, ka viena no tendencēm ir piedāvāt veselīgus produktus.
Ražotāji seko līdzi tendencēm un produktiem pievieno mazāk cukura, sāls. Tajā pašā laikā pieaug tādu produktu īpatsvars, kam pievienots proteīns.
Ražotāji apstiprināja, ka veselīgums ir pieprasīts, bet pircēji vairāk izvēlas to, kas lētāks. Piemēram, "Kronis" vadītājs Aivars Svarenieks sacīja, ka ir vairāki veselīgi produkti, kuru pārdošanas apjomi samazinājušies, piemēram, tomātu mērce bez sāls un cukura, un tāpēc tos nākas pat izņemt no veikaliem. Kādas ir tendences, stāstīja paši ražotāji:
"Tendences ir tādas, ka cilvēki grib ko dabīgu (..)."
"Jāievēro tās tendences, ko nosaka pircēji un veikalu iepircēji, un tās tendences ir mainīgas kā upe. [Jaunie produkti] būs gan tomātu mērces, gan dārzeņu miksi."
"Manuprāt, šobrīd Eiropā cilvēki vairāk fokusējas uz lokālo ēdienu. Šobrīd ļoti populāri ir āboli. Gan zaļās kāpostgalviņas, gan sarkanās mēs ieskābējām, pēc tam izkaltējām. Diezgan vienkārši, bet sanāk veselīgi un kraukšķīgi čipsi."
"Tendence šobrīd ir dažādi vegānie un veģetārie produkti, piemēram, ikri, kas nav zivju ikri, bet alternatīva, kas iegūta no augu valsts bāzes. Tāpat jāskatās, lai ir bezatlikumu tehnoloģijas. No iesala, ko izmantojam alus vai spirta ražošanai, varam iegūt ļoti garšīgus un veselīgus kraukšķus."
Arī nozares pārzinātāji zina teikt, ka Latvijā pircēji vairāk dodot priekšroku precēm, ko atļauj viņu maciņš.
"It kā vārdos mēs sakām, ka gribam vegāno, bioloģisko, bet tad, kad jāizdara pirkums un cena nav pati labākā, tad nosveramies par labu cenai.
Latvijā pamatā cilvēki izvēlas produktus pēc cenas," norādīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Viņa stāstīja, ka pieprasījums pēc bioloģiskajiem produktiem vairs neaugot tik strauji kā iepriekš, bet tagad vairāk pieprasa produktus, kas veidoti uz augu bāzes – gaļa, siers, zivis no augu valsts izejvielām. Šādu produktu īpatsvars veikalu plauktos ir pieaudzis, ko nevarot teikt par pārdošanas apjomiem. Šādu tendenci novērojuši arī citi pārtikas rūpnieki, kas piebilda – pircēji ir gana konservatīvi.
Izstādē ir iespēja apskatīt ne tikai pārtikas industrijas jaunumus, bet tajā norisināsies diskusijas un vairākas sacensības. Piemēram, visas trīs dienas norisināsies diskusiju cikls "Inovāciju sviests". Tajā piedalīsies pārtikas nozares eksperti, kuri diskutēs par bezglutēna pārtiku, vides un sociālajiem izaicinājumiem ēdināšanas nozarē. Tāpat diskusijas būs par alternatīviem olbaltumvielu avotiem, pārtikas izšķērdēšanu un citām aktuālām tēmām.
Jau otro gadu notiks Baltijas līmeņa pārtikas kvalitātes konkurss, kur starptautiska profesionāla žūrija vērtēs konkursam iesniegtos produktus 11 kategorijās. Būs arī viesmīļu sacensības un kūku konkurss "Paaudžu mantojums".
