Jelgavas novada Brankās zirgu audzētavā "Princis" vienā no aplokiem zirgi vēl nogana pļavu. Saimniece Līga Pētersone stāstīja, ka kopuma jābaro 80 zirgi, un šeit apsaimnieko ap 100 hektārus zemes, kur ievāc arī sienu. Saimniecībā pļaujas laiks jau beidzies un satītie siena ruļļi sakrauti milzu grēdās.
"Šogad sienu mēs sākām pļaut 19. jūnijā. Sākām, kā saka, tad, kad dabas māte ļauj, un beidzām līdz 19. jūlijam. Zāle bija saaugusi šogad ļoti labi. Apjomā mēs savācām aptuveni pusotru tūkstoti ruļļu. Savi 300 ruļļi ir klāt nākuši. To sienu pašu mēs sagatavojām ļoti labi, savācām, un lietu tas vēl nedabūja. Patiešām ļoti nopriecājāmies, ka šogad būs ļoti kvalitatīvs siens, bet tad uznāca jūlija šausmīgās lietavas. Mums vēl viss siens bija uz lauka, nebijām paspējuši novākt, un tad ļoti liela daļa siena ruļļu palika ūdenī uz lauka un vēl divas ar pusi nedēļas netikām ar tehniku uz lauka tiem klāt, jo bija ļoti mitrs. Tāpēc šogad, kad tos ruļļus taisīsim vaļā un dosim zirgiem ēst, tad daļa aizies, teiksim tā, mēslos," stāstīja Pētersone.
Neskatoties uz zaudējumiem lietavu dēļ, zirgu audzētāja sacīja, ka kopumā siens pašiem pietiks. Tiesa gan, citus gadus saimniecība siena ruļļus arī tirgoja citiem audzētājiem, bet šogad saimniece nav pārliecināta, vai būs pārpalikums.
Vaicāta par nozares attīstību, Pētersone vērtēja, ka kopumā zirgkopība Latvijā šķietami sarūk: "Tu nezini, kā tev ies ar to tirgošanu, jo tas ir ļoti atkarīgs, kas notiek pasaulē, vai cilvēkiem ir nauda atpūtai vai nav. Tā kā es drīzāk teikšu, ka tikai zirgkopība būs vairāk lejupejoša, ka mazāk cilvēku ar to gribēs nodarboties. Tas ir tas, ar ko mēs mākam nodarboties, plus mums ir arī tā kā sporta skola, kur bērni var nākt mācīties, un tas arī ir veids, kā mēs savus zirgus varam uzturēt. Es gribētu teikt, ka vairāk un vairāk cilvēku sāk nodarboties ar šo sporta veidu. To mēs jūtam arī īpaši kopš kovida pandēmijas gadiem, ka pie mums nāk vairāk. "
Jūlija beigās un augustā Zemgalē kopumā bija īpaši lietains, daudzviet lauki slīka, un līdz ar to arī skābbarība būs ļoti slapja, stāstīja LLKC lopkopības konsultante Laila Plīta. Tikmēr Vidzemē un Latgalē situācija ar nokrišņiem bijusi labāka un pēdējie pļāvumi būs kvalitatīvāki.
"Kurzemes pusē jāskatās, kā kurā vietā, kā kurā saimniecībā, jo ir arī vietas, kur ir mazāk šie nokrišņi bijuši, un Kurzeme mums parasti ir nedaudz nabadzīgāka. Ja saimnieki kopumā nepāraudzē zālājus un ir mēslojuši tos pēc pirmā pļāvuma, un laicīgi veikuši otro, tad arī tagad trešajā un ceturtajā pļāvumā viss būs kārtībā. Protams, es nevaru prognozēt par visiem zālājiem, jo katram saimniekam tā pieredze ir sava, bet, ja pareizi apsaimnieko zālājus, tad šogad bija pietiekami labs gads, lai varētu iegūt 3 vai 4 un dažs labs pat 5 pļāvumus," sacīja Plīta.
Taču, ja daļai saimniecību arī šajā gadā būs sliktākas ražas zālājos, tad atšķirībā no pagājušā gada, kad tirgū kopumā pietrūka siens, šogad tas tirgū būs pieejamāks un lētāks, uzskata Plīta.
"Nopirkt varēs, un arī cenas nav tik augstas kā pērn. Ja pērn, piemēram, par siena rulli cena bija no 50 līdz 70 eiro, un tas bija nežēlīgi, tad tagad es skatos, ka par 10 eiro var dabūt rulli un pat pērnā gada ruļļus. Ja pagājušogad sēdēja kā uz siena kaudzes – ne pašam, ne citam nedeva un gribēja bargas naudas -, tad šogad jau teju met pakaļ, tā kā arī tāda informācija ir," atzīmēja Plīta.
LLKC Ainažu pagasta zemnieku saimniecībā "Punči" ceturtdien aicina zemniekus uz lauka dienu par kvalitatīvas lopbarības sagatavošanu, kur speciālisti stāstīs par zālāju optimālajiem pļaušanas termiņiem, pļaušanas biežumu un tā ietekmi uz zālāja ilggadību.
