Eiropas Savienības dalībvalstu apņemšanās paredz līdz 2030. gadam panākt kopumā 55% SEG emisiju samazinājumu, tostarp zemes izmantošanas sektorā. Aiz transporta nozares, otrs lielākais emisiju apjoms ir lauksaimniecības nozarē un
tieši mitrāju SEG emisijas Latvijā veido ap 12%. Esošās kūdras nozares pamatnostādnes neparedz ieguves apjoma samazinājumu līdz 2030. gadam.
"Uz šo brīdi tie pasākumi (emisiju mazināšanā) lielākoties ir saistīti ar lauksaimniecību un mežsaimniecību. Uz kūdras nozari pasākumu principā nav. Līdz ar to arī kūdras nozarei būtu jāveic pasākumi vai jāiesaistās šo emisiju mazināšanā. Un mēs nevaram likt slogu tikai uz šīm divām, ir jāsaistās arī šai trešajai nozarei, kas ir mitrzemes," norāda Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietniece Dace Arāja.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Klimata pārmaiņu departamenta direktore Aiga Grasmane norāda, ka ilgtermiņā kūdras nozarei vairāk jādomā arī par pievienotās vērtības radīšanu produkcijai,
lai veiksmīgāk sasniegtu kopējos klimata neitralitātes mērķus līdz 2050. gadam.
"Un tā transformācija visās nozarēs ir vajadzīga, lai mēs saglabātu konkurenci, tāpēc, ka visā Eiropas Savienībā, kur šie uzstādījumi ir vienādi, visas valstis cenšas investēt, lai pārkārtotu tehnoloģijas, ražošanas procesus, pārietu uz tādiem produktiem, kas ir emisiju mazietilpīgi. Kūdras ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes ir tas dokuments, kurā šobrīd nav paredzēts kūdras ieguves samazinājums. Es domāju, nākamais posms šim dokumentam būs izšķirošais, kur šie risinājumi ir jārod," uzskata Grasmane.
Kūdras ieguves uzņēmuma SIA "Saukas kūdra" vadītājs Dainis Aļeksējevs gan norāda, ka investīcijām nepieciešama nozares stabilitāte, bet uzņēmēja ieskatā Latvijā tādas pārliecības par nākotni patlaban nav. Savukārt mazināt emisijas tieši kūdras ieguves procesā ir problemātiski.
"Protams, ka tas rada emisijas. Kad tā kūdra ir iegūta, tad viņa nesadalās uzreiz vienā sekundē, īsāk sakot, ja viņi sadalās 30, 40 gadus, tad 30, 40 gados arī tā emisija tiek norakstīta pakāpeniski. Un ideālais variants jau būtu, ka šīs emisijas uzskaitītu tajā vietā, kur viņu izmanto. Bet, nu, tā ir nevēlēšanās uzņemties papildus emisijas, papildu saistības," saka Aļeksējevs.
Uzņēmējs arī iezīmē, ka šīs vasaras nokrišņu dēļ ieguve bija apgrūtināta un līdz ar to kūdras apjoms uzņēmumā būs par 20% mazāks, nekā vidēji sezonā. Tas visticamāk arī palielinās kūdras substrāta cenas tirgū, lēš uzņēmējs.
Arī Latvijas Kūdras asociācijas vadītāja Ingrīda Krīgere vērtē, ka iegūtais apjoms arī kopumā nozarē šajā sezonā būs mazāks. Runājot par nozares emisijām, arī Krīgere norāda, ka primāri jāstrādā pie atbilstošas emisiju uzskaites metodikas.
"Mēs varētu palīdzēt ar degradēto platību apzaļumošanu. Bet jautājums ir, kas notiks ar vecajām, degradētajām vēsturiskajām platībām? Tas to emisiju bilanci arī mazinās. Bet, protams, lielāko daļu sastāda tieši kūdras ieguve, tāpēc ka tajā brīdī, kad mēs viņu iegūstam, uzreiz mums liek skaitīt emisiju, bet tā ir tā lieta, kas mums arī vienkārši jāsakārto tīri matemātiski un metodiski," skaidro Krīgere.
Latvijā ir 64 kūdras ieguves uzņēmumi, kas lielākoties iegūto apjomu eksportē uz vairāk nekā 100 valstīm un lielākais tirgus ir Vācija.
