ĪSUMĀ:
- Edgars pēc atgriešanās uz dzīvi Latvijā no Spānijas Liepājā atvēris kafejnīcu; viņam palīdzējis uzņēmumu konkursā saņemtais finansējums.
- Liepājā projekts reemigrantu uzņēmējdarbības atbalstam notika pirmo reizi; finansējums pat palicis pāri.
- Aivis, kurš Latvijā ar ģimeni atgriezies no Īrijas, atbalstu izlietoja savas autoremontdarbnīcas atvēršanai.
- Reemigrantus uzrunāt, lai viņiem palīdzētu atgriezties, kļūst arvien grūtāk.
- Pašvaldības reemigrantu uzrunāšanā un viņiem atbilstošu piedāvājumu gatavošanā sadarbojas.
Pēc atgriešanās no Spānijas Liepājā atver kafejnīcu
Vakara stundā kafejnīcas "Teika" virtuvē Liepājā valda liela rosība. Te bez pārtraukuma tiek nesti ēdieni, jo zālē gandrīz visi galdiņi aizņemti un apmeklētāju ir daudz. Saimnieki pavisam nesen no ilgstošas dzīves Spānijā atgriezās Latvijā, par savu dzīves vietu izvēloties Liepāju, kaut gan kafejnīcas "Teika" saimnieks Edgars Miķelsons pats nāk no Limbažiem. Ar dzīves vietas atrašanu paveicies, bet jau pašā darbības sākumā saskārušies ar problēmu kafejnīcas telpās, atceras šefpavārs.
"Telpas bija atjaunojuši iepriekšējie saimnieki, bet ekonomiskā variantā – gaisa ieplūde un izplūde, siltums nebija pietiekošs. Cilvēki sūdzējās, ka nav labs gaiss vai ir karsts. Bija auksts vai karsts, nebija tās auras, ko mēs gribējām piedāvāt saviem klientiem. Virtuves garaiņi gāja uz zāli. Mēģinājām to risināt. Mums nebija iespējas, nebija lielas naudas, uzsākot uzņēmējdarbību. Izlasījām, kas ir reemigrantu atbalsta projekts. Domājām, kāpēc ne."
Reemigrants Edgars ir viens no jaunajiem liepājniekiem, kurš, atverot kafejnīcu Liepājas centrā, izmantoja arī uzņēmēju konkursa atbalsta iespējas Liepājā.
Viņam piešķirti 8500 eiro. Ar tiem sedzis pusi no izdevumiem par ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas izbūvi.
"Man ir liels prieks, jo katru dienu esmu virtuvē. Nav vairs karstuma un sutoņas, kas nāk no krāsnīm ārā, ir svaigs gaiss. Kad zālē ir karsts, var atvēsināt ar kondicionieri, ir uzstādītas žalūzijas. Garaiņi vairs neiet ārā uz zāli."
Runājot par dzīvi Latvijā, Liepājā Edgars sajutis atbalstu savai uzņēmējdarbībai, taču, gluži kā daudzi šīs nozares pārstāvji, uzskata, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes jautājums ēdināšanas sfērā Latvijā joprojām nav sakārtots, un pašreizējā PVN likme ir augstāka nekā, piemēram, Spānijā.
"Pirmais gads bija tāds, ka nevarēja saprast, ko gaidīt – kad būs cilvēki, kad nebūs. Tagad jau zinām. Ir mēneši, kad ir grūtāk. Problēmas ar darba spēku - trūkst pavāru, tā jau globāla lieta ne tikai mums. Kovids izdarīja savas lietas, nobiedēja pavārus, ka nav droša tā darba vieta, aizgāja uz citām sfērām strādāt. Ceru, ka iet labāk, un cilvēki pamazām atgriežas. Ņemam pa vasarām studentus, ceru, ka tie, kuri nāk, arī paliks. Visos biznesos nav viegli. Ja gribi kaut ko, tad pašiem ir jārok un jāstrādā.
Nebija jau vairs, ko zaudēt. Pārvācoties pēc 15 gadiem, gājām uz visu banku, atpakaļ ceļa jau nebija.
Mums pašiem ļoti patīk, meklējam savu mājokli, kur uzsākt ģimenes dzīvi. Mājas tomēr ir mājas, ir liels ģimenes atbalsts, sava valoda, esi piederīgs šeit, tā ir tava zeme, var izbaudīt visus četrus gadalaikus."
Liepājā valsts finansējums palicis pat pāri
Projektu reemigrantu uzņēmējdarbības atbalstam īsteno Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kopā ar Kurzemes plānošanas reģionu un pašvaldībām. Arī Liepāja izmantojusi šo iespēju, saņemot finansējumu trīs gadiem. Kopējais atbalsta apmērs ir 114 000 eiro, no tiem 77 000 ir VARAM, bet atlikušais – pilsētas finansējums.
Kā sokas ar šo projektu konkursu, pastāstīja Liepājas domes Ekonomikas un stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Arnis Vītols:
"Šogad ir pirmais gads.
Martā tika izsludināts pirmais uzsaukums - pieteicās pieci uzņēmumi, kurus izvērtējot komisija un domes deputāti apstiprināja, ka projektu kopējā summa ir 41 000 eiro.
Uzņēmumi ir dažādi – kafejnīca "Teika", viens galdnieks atgriezies no ārzemēm un uzsācis savu darbību šeit. Tad ir uzņēmums, kas ir izveidojis darba vietu piesaistītam speciālistam no ārvalstīm. Ir pīrsinga pakalpojumi, kas vēlas ierīkot sava darba vietu un aprīkot darba vietu, dažādi projekti."
VARAM finansējums palicis pāri, un Liepājā konkurss sludināts vēl papildus. Pagaidām pieteicies viens interesents, apstiprināja Vītols:
"Mēs pieteicāmies, saņēmām arī līdzfinansējumu, ātri sludinājām otro kārtu. Otrajā kārtā pieteicās viens uzņēmums. Tā ir ainavu arhitekte, kura pārceļas no Francijas. Septembra domes sēdē nolemts, ka viņa saņems līdzfinansējumu."
Aivis izveido auto remontdarbnīcu
Liepājā šobrīd aktīvi darbojas vēl kāds uzņēmējs reemigrants, kurš Latvijā no Īrijas ar ģimeni atgriezās jau 2018. gadā. Mājā, kur agrāk dzīvojis, vasarā nopircis dzīvokli, vēlāk arī atgriezušies Liepājā. Aivis Sveilis Liepājā izveidoja automobiļu remontdarbnīcu "Perfection 86". Kā saka pats saimnieks – tā ir auto restaurēšanas un krāsošanas garāža, hobijs, kas pāraudzis biznesā, kas aizsākts jau Īrijā.
Arī Aivis izmantoja konkursa iespējas, iegūtais finansējums ļāvis ātrāk uzsākt iecerēto.
"Tieši uz to brīdi, kad mēs taisījāmies pārvākties, internetā uzgāju, ka ir tāds atbalsts – ja brauc mājās, ja tev ir biznesa projekts, vari saņemt atbalstu. Es uzrakstīju, apmēram izstāstīju ideju. Tad es vēl nezināju, kas un kā būs.
Bija 10 000 eiro - man bija ideja, zināju, ko es gribu. Nopirku pacēlājus, riepu montāžas iekārtas."
Visbiežāk Latvijā atgriežas cilvēki tieši no Lielbritānijas, Īrijas un Skandināvijas valstīm. Aivis ir viens no viņiem, kurš pieņēma šādu lēmumu. Pienācis brīdis, kad tur radušās problēmas ar piemērotu dzīves vietu, jo saimniekam nācies pārdot viņu īrēto dzīvokli. Tieši dzīvojamā platība Īrijā ne vienam vien sagādā grūtības.
"Sākās sava veida krīze, pārapdzīvotības krīze. Dzīvokļu un māju nepietiek. Cilvēku ir vairāk nekā vietas, kur dzīvot.
Tā jau visi iebraucēji pa trīs, četrām ģimenēm dzīvo vienā dzīvoklī vai mājā - mēs to negribējām, mēs lielāko daļu bijām pieraduši dzīvot atsevišķi, mums bija jāatrod tiki savs."
Tad arī dažādu apstākļu sakritības rezultātā nāca lēmums atgriezties savā dzimtajā Liepājā. Tagad Aivim ir arī savs "YouTube" kanāls, viņš aktīvi komunicē ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīgas intereses, bet tas, ar ko sākotnēji bijis grūti samierināties, ir bijusi cilvēku attieksme.
"Cilvēki daudzi izplata nepareizu informāciju. Es nezinu, tie vai sēž uz bezdarbniekiem, vai dzīvē principā viss ir slikti, neko nevar. Ja kaut ko dari, vienmēr var kaut ko panākt. Latvijā taču ir tik daudz uzņēmēju, tātad var. Ļoti negatīvi. Īrijā ir jauka atmosfēra, cilvēki sveicinās. Ja te pasveicina, tev pat var neatbildēt. Protams, lēnām adaptējies, pierodi, kā te ir."
Reemigrantus uzrunāt paliek arvien grūtāk
Arvien grūtāk ir uzrunāt reemigrantus, un uz tikšanās reizēm Liepājā nāk arvien mazāk cilvēku. Iespējams, pandēmijas vai kara kontekstā ir kļuvuši noslēgtāki. Brīvāki ir tie, kuriem klājas labāk, ir labs darbs vai savs uzņēmums, novēro speciālisti. Vēl daļa strādā attālināti joprojām ārvalstīs, bet dzīvo Latvijā.
No 2018. gada līdz 2024. septembrim Liepājā ar reemigrācijas koordinatoru atbalstu ir atgriezušies 405 cilvēki. Tās ir gan ģimenes, gan individuāli cilvēki. Liepājas pašvaldībā ar reemigrantiem sazinās un viņus atbalsta sabiedrības pārvaldes speciāliste Brigita Dreiže.
"Ir divu veidu reemigranti. Ir reemigranti, kuri skaidri zina – es pēc pusgada vai gada atgriezīšos. Viņi jau laicīgi sāk meklēt, mums ir vieglāk kaut ko ieteikt, bet ir tādi, kuri saka, ka tūlīt es atgriezīšos, pēc nedēļas braukšu mājās, ko jūs man varat palīdzēt. Tādos gadījumos, godīgi sakot, mēs neko nevaram palīdzēt. Mēs varam palīdzēt tiem, kuri jau paši meklē iespējas."
Kā jau visā Latvijā, reemigrantiem Liepājā ir aktuāli skolas un bērnudārza jautājumi, mācību turpināšana atbilstošā klasē un citi, jo bieži vien ģimenes atgriežas Latvijā tieši bērnu un dzimtās valodas dēļ. Arī mājokļu jautājums ir būtisks. Par sadarbību ar Dienvidkurzemes novadu pastāstīja Brigita Dreiže:
"Dienvidkurzeme nav arī tālu, tuvu Liepājai. Kopā ar Dienvidkurzemes speciālistiem sadarbojamies, ko ieteikt, kur skatīties. Tā nav tikai Liepāja.
Liepājā, ja ir ģimene ar bērniem, kura bijusi prom ilgāk par diviem gadiem, var iestāties dzīvokļu rindā. Otrs variants ir izsoles.
Tas pats arī Dienvidkurzemē. Tur ir vēl viena laba lieta – pašvaldība iedod pagaidu dzīvokli, kamēr cilvēks meklē."
Pašvaldības sadarbojas
Sadarbību ar pašvaldībām uzteica arī Kurzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Agnese Berģe. Viņa uzsvēra, ka izdarīts ir ļoti daudz – gan informēti reemigranti, uzlabojies darbs ar pašvaldības speciālistiem, kas ļauj produktīvāk palīdzēt individuāli cilvēkiem, kuri atgriežas. Darbs notiek dažādos līmeņos, uzsvēra Berģe:
"Mums, šeit dzīvojošajiem, liekas – kā var nesaprast, jo visu var "Google" atrast.
Bet cilvēki ir prom ārvalstīs vairāk kā piecus, desmit, piecpadsmit un pat divdesmit gadus, bet likumdošana mainās.
Arī mēs, reemigrācijas koordinatori, nepārtraukti sekojam līdzi procesiem valstī. Ir strādāts pie diasporas likuma. Esam panākuši sešu gadu laikā, ka cilvēki var deklarēt adreses divās vietās, lai veiktu kādus procesus, nav jādeklarējas tikai Latvijā, var deklarēties arī savā mītnes zemē."
Berģe sprieda, ka primāri atgriešanās iemesls ir ilgas pēc dzimtenes, nevis jautājumi, kas saistīti ar darbu vai dzīves vietu. Tas caurvijot gandrīz visus reemigrantu stāstus. Pēdējā laikā arvien biežāk runā par dzīves dārdzības izlīdzināšanos.
"Cilvēki atzīst, ka dzīves dārdzība paliek gluži tāda pati kā Lielbritānijā, tā Latvijā. Tad nu viņi saka – kāpēc man strādāt tur, ja varu te tādu pašu algu nopelnīt."
Būtiskākais ir plānot atgriešanos laicīgi, uzsvēra reemigrācijas koordinatore: "Ieplānojiet, veidojiet drošības spilvenu, jo darbu var uzreiz neatrast. Vienmēr aicinu sakārtot dokumentāciju jau mītnes zemē, arī bērnu integrācija Latvijas skolās nav viegla, to atzīst ģimenes. Bērni ir dzimuši un uzauguši savā mītnes zemē un runā jau tajā valodā. Nav viegli iejusties skolā. Laicīgi jāmācās latviešu valoda, lai būtu vieglāk integrēties skolās."
Katrs trešais interesējoties par uzņēmējdarbības iespējām Latvijā. Visi, kuri līdz šim saņēmuši atbalstu, savu uzņēmējdarbību Kurzemē turpinot, uzsvēra reemigrācijas koordinatore: "Cilvēks, kurš ir strādājis ārzemēs, ir brīvāks, uzņēmīgāks, nebaidās uzsākt."
Visvairāk uz dzīvi Kurzemē cilvēki atgriezušies Liepājā, tad seko Ventspils, Tukuma, Talsu un Kuldīgas novada pašvaldības. No 2018. gada līdz šī gada vidum ar Kurzemes reemigrācijas koordinatoru sazinājušies vairāk nekā 3378 cilvēki, 1254 ģimenes. Sagatavoti personalizēti piedāvājumi 4029 cilvēkiem, 1442 ģimenēm. Vairāk nekā 1000 cilvēku šobrīd izteikuši vēlmi atgriezties, tāpēc reemigrācijas darbs turpinās.
