Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") vēlas reformu pārvērtēt, kas, visticamāk, nozīmē, ka likumā noteikto termiņu nāksies vēlreiz pagarināt. Kamēr vienošanās politiķu vidū par ostu pārvaldību nebūs, turpināsies arī neskaidrība par nākotni ostā strādājošo uzņēmumu vidū.
ĪSUMĀ:
- Cer izskaust politisko ietekmi ostās.
- Reformas termiņi atkal nokavēti.
- Šaubas par reformas lietderību.
- ZZS gaida Satversmes tiesas spriedumu.
Cer izskaust politisko ietekmi ostās
Lielo ostu pārņemšana valsts kontrolē bija Jaunās konservatīvās partijas (JKP) uzstādījums. Plāns bija brīvostu pārvaldes aizstāt ar jauniem valsts uzņēmumiem, kuros kontrolpakete piederētu ministrijām. Ar to tiktu pārtraukta līdzšinējā prakse, kad ministrijas un pašvaldības brīvostu valdēs bez konkursa ieceļ cilvēkus, kas ir pietuvināti konkrētajā brīdī pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem.
"Es ļoti ceru, ka tādā veidā mēs nodrošināsim atklātas valdes un padomes locekļu atlases procedūras, iegūstot profesionālu, un nevis politisku valdi un padomi lielajās ostās. Tādā veidā mēs veicinām lielo ostu efektīvāku saimniekošanu," pēc reformas atbalstīšanas valdībā 2021. gadā teica tā laika satiksmes ministrs Tālis Linkaits no JKP.
Visas vajadzīgās izmaiņas likumos Saeima pieņēma pusgadu pirms 14. Saeimas vēlēšanām. Pārejas noteikumi paredzēja, ka līdz 2022. gada beigām Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldēm visas saistības un īpašumi ir jānodod jaunajām kapitālsabiedrībām, savukārt pašas pārvaldes jālikvidē.
Taču, JKP zaudējot vēlētāju atbalstu un vietu Saeimā, politiskais atbalsts ostu reformai sāka ļodzīties. Darbi iekavējās, un termiņus Saeima par gadu pagarināja.
Reformas termiņi atkal nokavēti
Likums noteic, ka Rīgas brīvostas gadījumā lēmumam valdībā par kapitālsabiedrības dibināšanu bija jābūt pieņemtam līdz 1. septembrim. Taču tas joprojām nav noticis, kaut vai dokumenti par AS "Rīgas osta" dibināšanu Valsts kancelejā tika iesniegti jau vairāk nekā pirms gada.
Kamēr kapitālsabiedrības nav, neko tai nevar arī nodot, uzsvēra Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Arī likvidācijai vajadzīgais ostas aktīvu novērtējums, kas būtu jāveic par brīvostas naudu, sākts nav, jo pastāv risks, ka nodošanas brīdī tas jau būs novecojis. Zeltiņš stāstīja, ka novērtējums izmaksātu aptuveni 150 tūkstošus eiro.
"Noskaidrojām, kas to var veikt un noskaidrojām aptuveni, cik tas maksā, bet skaidrs, ka lēmums par to netika pieņemts, jo nebija ne kam nodot, ne principā skaidrs, vai šis process līdz galam notiks.
Runājot triviāli – ja mēs to būtu izdarījuši, tad principā šī nauda būtu zaudēta un mēs dabūtu par to maksāt vēlreiz," skaidroja Zeltiņš.
Pārvaldnieks lēsa, ka nodot valsts kapitālsabiedrībai Rīgas ostas pārvaldību varētu pusgada laikā, ja būtu politiskā griba un pieņemti atlikušie lēmumi Ministru kabinetā.
Nedaudz cita situācija ir Ventspils ostā, jo tur kapitālsabiedrība "Ventas osta" ir dibināta. Tomēr arī Ventspils brīvostas pārvalde gaida uz politiķiem. Pārvaldnieka pienākumu izpildītājs Igors Udodovs rakstiskā atbildē norādīja, ka vajadzīgs Ministru kabineta lēmums par Ventspils brīvostas pārvaldes likvidāciju, lai būtu pamats veikt īpašumu novērtēšanu. Viņaprāt, šogad to vēl var paspēt izdarīt.
Šaubas par reformas lietderību
Tomēr nav skaidrības, kad un vai vispār valdībā lēmumi reformu pabeigt būs. Atšķirībā no abām Krišjāņa Kariņa vadītājām valdībām, Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdības deklarācijā ostu reforma nav iekļauta.
"Mums bija tāda virzības diskusija, ka tas ir nepieciešams, bet padziļināti, es domāju, mēs runāsim tikai tad, kad Satiksmes ministrija atnesīs reālus priekšlikumus, kā mēs ejam tālāk uz priekšu, jo līdz šim pusotrā mēnesī mums diskusija par to vēl nav bijusi," par situāciju ar ostu reformu tagad sacīja Siliņa.
Satiksmes ministrs Briškens tikmēr neslēpa skepsi par reformu, uzsverot, ka tā maina tikai pārvaldības institūciju. Viņaprāt, reformu būtu jāpārvērtē.
Briškens: Runāsim ar visām iesaistītajām pusēm, lai vēlreiz pie šī jautājuma atgrieztos jau tādā pilnvērtīgā kontekstā – gan biznesa plāna, gan institucionālās sadarbības, gan visu izaicinājumu, kas šobrīd nozarē ir.
LTV: No tā izklausās, ka ar diezgan lielu garantiju var apgalvot, ka šogad ostu reforma netiks pabeigta.
Briškens: Ja ar reformu saprotam tikai šo institucionālo risinājumu, tad droši vien, ka nē. Bet vēlreiz – man termins "ostu reforma" ietver daudz plašāku iedziļināšanos tajā, kā mūsu ostas vispār starptautiski pozicionēsies tuvākajā laikā, un tāpēc šis jautājums par to, kāda konkrēta institūcija ar kādu konkrētu dizainu vadīs kuru ostu – man viņš ir ļoti svarīgs, bet sekundārs jautājums. Primārais jautājums ir tieši ostu biznesa modelis.
Tam, ka reformu būtu jāpārvērtē, piekrita Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Arī viņš uzskata, ka pārvaldes institūcijas maiņa neko būtisku nedos, turklāt tagad arī apstākļi ir citi. Krievijas iebrukums Ukrainā izmainījis gan ģeopolitisko situāciju, gan kravu struktūru.
"Noteikti, ka ir pilnīgi loģiski un racionāli kaut vai šajā ietvarā vien pārvērtēt to mērķi un loģiku, ko mēs reformas kontekstā vēlamies sasniegt. Neizbēgami ir drošības dimensija iekšā. Skaidrs, ka drošības dimensija bija arī pirms tam, bet viņas loma noteikti, ka bija daudz mazāka nekā tas ir šobrīd," teica Zeltiņš.
Ostās strādājošu stividoru asociācija uzskata – tā kā laika reformas ieviešanai atlicis pavisam maz, termiņš noteikti jāpagarina. Taču vienlaikus jābūt plānam, ko pagarinājuma laikā darīt.
Biedrības "Latvijas stividorkompāniju asociācija" padomes priekšsēdētājs Ivars Landmanis teica: "Pagarinot termiņu, mēs tiešām aicinām arī paskatīties pēc būtības. Paskatīties, kā tā reforma tiešām var palīdzēt uzlabot uzņēmējdarbības vidi, lai tā ir skaidra un saprotama. [..] Kāds tas [pārvaldības] modelis, man liekas, tam jau vairs nav tik liela nozīme. Galvenais, lai būtu skaidri spēles noteikumi. Šobrīd to nav."
Ko ar reformu darīt, tuvāko nedēļu laikā partijas pārrunās koalīcijas sanāksmē. Satiksmes ministrija norādīja, ka, visticamāk, ieviešanas termiņš būs jāpagarina vēlreiz.
ZZS gaida Satversmes tiesas spriedumu
Politiskais atbalsts reformas pabeigšanai īpaši neskaidrs ir arī tāpēc, ka valdībā tagad ir Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kas bija galvenā ostu pārvaldības maiņas pretiniece. Esot vēl opozīcijā, ZZS deputāti reformu apstrīdēja Satversmes tiesā, kas spriedumu sola 9. novembrī.
Lietu atklātā sēdē tiesa sāka skatīt 13. septembrī, divas dienas pirms jaunās valdības apstiprināšanas. Deputātu viedokli līdzās Ventspils mēram Jānim Vītoliņam ("Latvijai un Ventspilij") tiesā pauda ZZS pārstāvis Uldis Augulis. Viņš argumentēja, ka izmaiņas Ostu likumā neatbilst Satversmei, jo tiekot nesamērīgi ierobežotas pašvaldības tiesības.
Tagad uz jautājumu, vai ostu reforma būtu jāatceļ, labklājības ministrs Augulis skaidri neatbildēja, vienlaikus uzsverot, ka reformai ir daudz problēmu. Viņš teica, ka tālāko gaitu izšķirs Satversmes tiesas vērtējums.
"Es nespekulēšu ar to, kā būtu, ja būtu. Labāk sagaidām Satversmes tiesas spriedumu, iepazīstamies ar spriedumu. Tā kā Satversmes tiesas spriedums ir galējs spriedums, tad tas ir arī jāpilda," teica Augulis.
Arī ZZS pārstāvošais ekonomikas ministrs Viktors Valainis norādīja, ka partiju apvienības pozīcija būs atkarīga no tiesas sprieduma, taču galvenais uzstādījums ir, ka ostu pārvaldībā nozīmīga loma jāparedz pašvaldībai. Viņš uzsvēra, ka jebkurā gadījumā neskaidrība par ostu pārvaldības nākotni jāizbeidz pēc iespējas ātrāk.
"Visticamāk jau nāksies [reformu] kādu brīdi atlikt, bet tikai lai ieviestu konkrētu risinājumu, nevis lai domātu par kaut kādām jaunām pārvaldības formām vai atvērtu diskusiju atkal.
Mūsu ekonomika nevar atļauties tik ilgstošu domāšanu. Četrus gadus jau ir domājuši, runājuši," teica Valainis.
Satiksmes ministrs Briškens savukārt atzina, ka pirmajās nedēļas amatā priekšplānā bijuši citi jautājumi, tāpēc ostu reformas risināšanai pilnvērtīgi pieķēries vēl nav. Kad reālistiski skaidrība par ostu pārvaldi varētu būt, ministrs neminēja, taču piebilda, ka sasteigt tik svarīgu jautājumu nedrīkst.
