Vairāk nekā nedēļu garajā Kolumbijā notikušajā ANO Bioloģiskās daudzveidības konferencē, kas pulcēja vairāk nekā 20 000 pārstāvju no desmitiem pasaules valstu, panāktas vairākas būtiskas vienošanās. Piemēram, tika apstiprināta pastāvīgas struktūras izveide, kurā saskaņā ar ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību tiktu pārstāvētas pamatiedzīvotāju intereses.
Sanāksmē arī izdevās vienoties par fonda izveidi, lai dalītos naudā ar tām kopienām, kurās esošo augu un dzīvnieku ģenētiskie dati tiek izmantoti medicīnas un kosmētikas produktu izstrādē. Taču galvenais un, kā izrādījās, strīdīgākais samita jautājums bija bioloģiskajai daudzveidībai atvēlētais finansējums.
Tiek lēsts, ka tikai 17,6% sauszemes un iekšzemes ūdeņu, kā arī 8,4% okeāna un piekrastes apgabalu ir aizsargāti un saglabāti. Vairāk nekā ceturtdaļai izpētīto augu un dzīvnieku tagad draud izzušana.
Arvien satraucošāki dati 2022. gada samitā valstis mudināja panākt vienošanos, ka līdz 2030. gadam bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai būtu jāatvēl 200 miljardi ASV dolāru gadā, bet 20 miljardi ASV dolāru līdz 2025.gadam bagātajām valstīm būtu jāpārskaita nabadzīgajām valstīm.
Taču valstis ne tikai nav spējušas izpildīt 2025. gada mērķi, jo tam atlikuši vien pāris mēneši, bet izskatās, ka nespēs izpildīt arī 2030. gada mērķi. Tādēļ gaidītākais šī samita lēmums bija detalizēta finansējuma plāna izstrādāšana.
Taču liela cerība pārvērtās par lielu vilšanos. Jaunattīstības valstis bija uzstājušas uz jauna bioloģiskās daudzveidības fonda izveidi, sakot, ka tās nav pietiekami pārstāvētas esošajos mehānismos. Taču vairākas turīgās valstisun arī Eiropas Savienība šāda fonda izveidi noraidīja.
Pamatojumā valstis norāda, ka jauna fonda izveide sarežģīs finansēšanu un tas negarantēs jaunas naudas piesaisti.
"Kā šonedēļ teica viens no ministriem – tas ir kā teikt, ka tilta atjaunošana maksā 500 miljonus, bet jūs man iedodat 5 miljonus. Tas vienkārši nenotiks… Mums nepieciešams, lai šī nauda no "globālajiem ziemeļiem" plūstu uz "globālajiem dienvidiem", cik ātri vien iespējams," turīgo valstu atvēlēto līdzekļu apjomu vērtēja grupas "Dabas kampaņa" (Campaign for Nature) pārstāve Alisa Džeja. "Runa ir par [dabas] aizsargāšanas krīzi, par [dabas] atjaunošanas krīzi… Tas ietekmēs mūsu visu dzīvi. Bet mūsu "globālo ziemeļu" valstu finanšu ministrijas to joprojām neuztver nopietni. Līdz tas nemainīsies, izmiršanas krīze kļūs lielāka."
Sjerraleones vides un klimata pārmaiņu ministrs Dživo Abdulajs uzsvēra, ka samits nav devis ne papildu finansējumu, nedz arī pārliecību, ka valdības strādās kopā, lai nākotnē nodrošinātu šo finansējumu pārredzamā un steidzamā veidā.
Viņa ieskatā, ja reiz valstis finansējumu var atrast, ja vien grib, līdzīgi, kā pandēmijas vai kara laikā, tad kādēļ tās to nevar izdarīt tad, kad jācīnās ar lieliem eksistenciāliem draudiem? Atslēga šeit, kā norādīja daudzi, ir vienkārši politiskā griba.
Daļa ekspertu norādīja, ka samitā novērotās nesaskaņas starp bagātākajām pasaules valstīm un jaunattīstības valstīm radīs nelabvēlīgu augsni būtiska progresa panākšanai jau nākamnedēļ Azerbaidžānā gaidāmajā lielajā klimata samitā COP 29.
