Šogad ķirbji īpaši padevušies
Jāņa Hercberga saimniecībā "Vizbuļi" Dobeles novada Penkules pagastā piemājas siltumnīcā sakrauti spilgti oranžie, rozā, zaļie un zilganpelēkie ķirbji, kurus šeit uz lauka audzē pushektāra platībā. Šogad iegūtas ap 7 tonnas dažādu šķirņu ķirbju.
"Nav bijis tā, ka mums nebūtu ķirbju ražas, bet šogad tie, manuprāt, ir īpaši padevušies, jo bija pateicīgi laikapstākļi – silts un mitrs. Principā šogad griez kuru ķirbi gribi un tie visi ir saldi," stāsta Hercbergs.
Viņa saimniecībā ķirbjus gan stāda mazliet vēlāk, lai izvairītos no salnām.
"Ir bijuši gadi, kad tie arī mazliet apsalst, bet tāpat vienmēr izaug.
Vienu daļu stādām ar dēstiem un vienu daļu – sējam ar sēklām. Tā arī mums ir sava veida garantija, lai tie ķirbji izaug," pastāsta Hercbergs.
Bioloģiskā saimniecība jau 20 gadus izaudzētos ķirbjus lielākoties tirgo pārtikai tiešajā tirdzniecībā. Saimnieka novērojumi liecina, ka pieprasījums pēc ķirbjiem ik gadu ir mainīgs, un patērētāji arī labprāt paši ievāc sev ražu no lauka, kad saimniecībā ir atvērto durvju dienas.
Tomēr pieprasījums, pēc Hercberga teiktā, esot mazāks nekā pirms aptuveni 5 gadiem. "Cilvēki vairāk pieprasa konkrētas šķirnes – cepamos vai zupām. Tāpat tagad cilvēki arī brauca pēc tās Halovīna galvas," piebilst saimnieks.
Vaicāts, cik perspektīva viņam šķiet šī dārzeņu kultūra, Hercbergs atzīst: "Ja ķirbjus varētu audzēt vismaz 5 hektāru platībā un varētu būt droši, ka visu arī varam pārot. Ja mēs varbūt vairāk attīstītu pārstrādi, tad tas arī izskatītos savādāk, bet šobrīd mēs ķirbjus audzējam arī augu sekas dēļ."
Ķirbju milti, sukādes un sēklas
Ludzas pusē dārzeņu saimniecībā "Griezītes" audzē ķirbjus lielākā platībā – aptuveni 5 hektāros. Lielāko daļu ražas nodod pārstrādei bērnu pārtikas ražotājiem, stāsta saimniece Zanda Trukšāne. Taču pēdējos gados saimniecībā arī paši eksperimentē ar pārstrādi un ražo ķirbju miltus.
"Pērn mums 2. jūnijā bija sals -4 grādi, lauks nosala un ražas nebija, jo ķirbjiem apstājās veģetācija, bet šogad, tā kā salnu nebija, raža ir ļoti laba. Mēs ķirbi arī žāvējam un maļam pulverī un sanāk laba miltu alternatīva tiem, kas nevar lietot glutēnu, bet arī tajā pašā laikā to izmanto kā piedevu pie putrām un biezeņiem bērnu pārtika. Tāpat arī sukādes taisām no ķirbja. Sākumā tas likās tāds kā papildu produkts, kuram īsti nav potenciāla, bet tagad izskatās, ka interese ir un pamazām tā aug," stāsta Trukšāne.
Savukārt bioloģiskās saimniecības "Salenieki" saimnieks Gustavs Norkārklis ķirbjus audzē jau 14 gadus. Sākotnēji arī pārdeva bērnu pārtikai, bet pēdējos gados ap 10 hektāros audzē tikai specifisku šķirni, ko izmanto pārtikas sēklu ieguvei un eļļas spiešanai.
"Tad, kad audzējām ķirbjus pārsvarā svaigajam patēriņam, es biju vairāk atkarīgs no pircēja, no lielveikalu ķēdēm. Sadarbība gaužām slikta bija arī ar pārstrādes uzņēmumiem. Vienmēr tu nevari noteikt savu cenu. Bet, kad pārgāju uz sēklu ražošanu, man tas ir izdevīgāk un drošāk jūtos, un konkurence nav tik liela Latvijā.
Protams, jākonkurē ar Ķīnas ķirbju sēklām, tas ir vislielākais izaicinājums, bet kopumā tagad es pārvaldu savu ražošanu un man nediktē noteikumus lielveikalu ķēdes un pārstrādātāji.
Tāpēc esmu mainījis nozari," stāsta Norkārklis.
Tieši kailsēklu ķirbju šķirni novāc tikai šobrīd un arī tai raža šajā sezonā ir laba.
