Apturēta būvniecība, kavēti maksājumi, nesākti projekti: kāda būs šī gada realitāte Rēzeknē

Ielu remontā varēs atļauties atjaunot vien 300 metrus

Rancāna iela Rēzeknē ir noslogota. Tā ir viena no ielām, pa kuru autovadītāji var iebraukt pilsētā no Rīgas puses. Rancāna ielas sākumā ir aptuveni 150 metrus garš posms no Rīgas ielas līdz Seiles ielai, kam steidzami nepieciešams remonts. Ja viena ielas puse vēl ir puslīdz kārtībā, tad otrā – bedre pie bedres, līdz ar to autovadītāji bieži izvēlas braukt nevis pēc ceļu satiksmes noteikumiem pa labo ielas pusi, bet pa labāk izbraucamo, tādējādi nereti izraisot bīstamas situācijas. 

Pēc Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītāja Georgija Orlova teiktā – otrs kritiskākais ielu posms ir Strādnieku šķērsiela pilsētas industriālajā rajonā: "Tur mēs šobrīd gatavojam darbu uzdevumu, kas saistīts ar asfaltseguma atjaunošanu, komunikāciju lūku līmeņošanu un vieglu remontu, lai šos posmus varētu ekspluatēt, jo tur situācija ir ļoti kritiska."

Tātad kopumā Rēzeknes pilsēta šogad varēs atļauties atjaunot vien divus ielu posmus aptuveni 300 metru garumā. Citām ielām, tostarp tām, kam vēl palicis grants segums, būs jāgaida.

"Tās ielas, kas ir ar grants segumu, tur mēs viennozīmīgi varam pateikt, ka šajā gadā nekādi asfaltēšanas darbi nebūs paredzēti, tikai uzturēšanas darbi uzturēšanas līguma ietvaros," atzīmēja Orlovs.

Nespēs pabeigt arī bērnudārza renovāciju

Bērnudārzā "Rotaļa" bērnu balsu vietā dzirdama vien sētnieka slota. Dārziņa renovācija aizsākās pirms nepilniem diviem gadiem. Sākumā darbi raiti gājuši uz priekšu – nomainīts jumts, logi, ēka daļēji nosiltināta. Taču pērn vasarā darbi apstājās, jo Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) apturēja Eiropas fondu līdzekļu maksājumus saistībā ar iespējamo interešu konfliktu, proti, SIA "Latgalija", kas veica darbus, pieder nu jau atstādinātā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") brālim Mihailam un sievai Olgai. Tagad jau otro gadu sešas bērnudārza grupas sadalītas pa citiem Rēzeknes dārziņiem un vecāku neapmierinātība aug. Taču nav skaidrības, vai un kad varēs projektu pabeigt. 

Orlovs sacīja: "Objekts faktiski ir iesaldēts, un šobrīd mēs pat nevaram prognozēt, kad tur būvniecības darbi varētu atsākties un kad šo objektu varētu nodot."

Rekreācijas centrs gan pabeigts

Tikpat kluss kā pie "Rotaļas" ir arī pie jaunā rekreācijas centra Kovšu ezera krastā. Atšķirībā no bērnudārza spa gan esot pabeigts – saņemti visi nepieciešamie atzinumi, un šonedēļ tas tikšot nodots ekspluatācijā, sola pašvaldība. 

Šīs nedēļas domes sēdē arī skatīs jautājumu par kārtējo, nu jau vismaz desmito, spa centra nomas tiesību izsoli. Taču pirmo reizi tiks izsolīts nevis būvlaukums ar projekta skici, bet pabeigts objekts, ko potenciālie investori varēs apskatīt arī klātienē, stāstīja Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks un šobrīd atstādinātā mēra pienākumu izpildītājs Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai").

"Labi, ka objekts laikam jau būs pabeigts un investoriem būs iespēja apskatīt objektu. Mēs samazinājām investīciju apjomu līdz 500 tūkstošiem, darbavietu skaits palika tas pats," stāstīja Stecs.

Lauvas tiesa parādsaistību – par spa centra būvniecību

Gan lielie būvprojekti, gan vairāki pērn sakārtotie ielu posmi ir "uz krīta", jo norēķinus par tiem naudas trūkuma dēļ pašvaldība veikusi vien daļēji. 

Kopējais parāds, kas velkas līdzi no pagājušā gada, ir 4,3 miljoni eiro, no kā lielākā daļa jeb vairāk nekā 3 miljoni eiro ir būvniecības uzņēmumam SIA "Arčers" par rekreācijas centru. Uzņēmums pagājušajā nedēļā atsūtījis arī vēstuli par soda sankcijām. Stecs uzsvēra – tā kā objekts nebija nodots laikā, arī pašvaldība plāno celt pretenzijas un piedzīt soda naudu no būvnieka.

"Šajā gadījumā mēs runājam par savstarpējiem norēķiniem. Es izskatu arī iespēju, ka tas soda sankciju apjoms būs pašvaldībai par labu. Par agru tagad runāt, ka mēs kaut kādā veidā maksāsim soda naudu. Šajā gadījumā jāsagaida gala aprēķins," pauda Stecs.

Sāksies savstarpēja sarakste un skaidrošanās – kādi bija kavēšanās iemesli un vai tie saistīti ar pašvaldības kavētajiem maksājumiem. Pēc tam tiks aprēķināts soda sankciju gala summa vienai vai otrai pusei par labu. Taču tas neveidojas uz vienlīdzības principiem, uzskata SIA "Arčers" valdes priekšsēdētājs Kārlis Balgalvis, jo likums paredz neproporcionālas soda sankcijas, proti, sods par nemaksāšanu ir daudz mazāks nekā sods par līguma termiņu kavēšanu.

"Pašvaldība var izmantot būvnieku. Izģērbt, nosodīt par to, ka ir izdarījis varoņdarbu – centies, uzbūvējis, nav lauzis līgumu un apturējis būvdarbus. Par saviem finanšu līdzekļiem nosponsorējis, uzbūvējis objektu. Tad man nav vārdu – mēs neesam Eiropas Savienībā, mēs neesam civilizēta un godīga valsts. Ka mums būtu jāpiemaksā, ka esam izglābuši Rēzekni no vēl viena nepabeigta objekta," sacīja "Arčers" vadītājs.

Jāpiebilst – šādi līgumi, kur sankcijas pašvaldībai vai valsts iestādei kā pasūtītājam ir vieglākas nekā būvniekam, ir ne tikai Rēzeknē, bet visā Latvijā.

Rekreācijas centru kā apakšuzņēmējs būvēja SIA "Latgalija". Balgalvis apstiprināja – ar apakšniekiem visas finansiālās saistības esot nokārtotas: "Pat neskatoties uz to, ka pasūtītājs mums nemaksā, mēs esam nokārtojuši visas saistības pret saviem partneriem, apakšuzņēmējiem un piegādātājiem."

Soda sankcijas – 80 000 eiro

Kopumā pilsētai ir nenokārtotas finansiālas saistības par 28 pakalpojumiem pret 18 uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem. Tostarp nepilnus 100 000 eiro pašvaldība ir parādā "Rēzeknes namsaimniekam" un 88 000 – "Rēzeknes satiksmei" par braukšanas atvieglojumu maksas kompensēšanu. 

Ja pašvaldības kapitālsabiedrības nav piestādījušas soda procentus par maksājumu neveikšanu, tad privātie uzņēmumi gan.

Kopējās soda sankcijas uz pašvaldības pleciem šobrīd ir par 80 000 eiro, neskaitot rekreācijas centru.

Lielākās soda sankcijas izveidojušās no SIA "ACBR" par ielu remontiem, kur soda apmērs sasniedz 40 000 eiro un SIA "Latgalija" par bērnudārza "Rotaļa" renovāciju. Bartaševiča brāļa un sievas uzņēmumam "Latgalija" par darbu veikšanu pašvaldība ir parādā 250 000 eiro, savukārt soda procentos uzņēmums piestādījis atsevišķu rēķinu par vēl gandrīz 26 000 eiro.

Bija nauda, ko varēja tērēt parādu apmaksai

"Viennozīmīgi procentu maksājumu pieaugums rada papildu zaudējumus budžetam," vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no "Jaunās Vienotības" Latvijas Radio raidījumā "Latgolys stuņde" uzsvēra – valdības uzdevums būs meklēt atbildīgos.

"Šobrīd, kad valdība ir paudusi skaidru savu attieksmi, ka ir gatava piešķirt aizdevumu brīdī, kad tiek pieņemts bezdeficīta budžets, un pašvaldības deputāti to apzināti nedara, tad mūsu vērtējumā tas ir jāvērtē, vai šeit nav apzināta kaitniecība, kas tiek nodarīta kopumā budžetam un tādējādi arī Rēzeknes iedzīvotājiem, jo, protams, ka budžeta izdevumi kopumā palielināsies," sacīja ministre.

Turklāt Rēzeknes pašvaldībai uz pagājušā gada beigām bijis naudas atlikums, ko varēja tērēt arī parādu apmaksai, apstiprināja Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka:

"Uz 1. janvāri Rēzeknes pilsētas atlikumi bija 1,3 miljoni [eiro], un šo naudu nenoliedzami varēja tērēt tām vajadzībām, kas Rēzeknes pilsētai tajā brīdī bija, ieskaitot arī parādu segšanu."

Rēzeknes domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs komentēja: "Tie 1,3 [miljoni eiro] jau bija iezīmēti noteiktām pozīcijām, pat budžeta grozījumi bija sagatavoti, kādā veidā mēs tērēsim šo naudu, bet diemžēl deputāti neatbalstīja šo iniciatīvu."

Pagaidām šie 1,3 miljoni "karājas gaisā". Kamēr pilsētas budžets nav apstiprināts un pašvaldība saimnieko ar tā saucamo tehnisko budžetu, pagājušā gada atlikumu izmantot nedrīkst.

"Vai deputātiem nebūtu jāuzņemas politiskā atbildība, ka situācija Rēzeknē ir nonākusi tik tālu, respektīvi, ka, dzīvojot pāri saviem līdzekļiem iepriekšējos gadus, tagad cieš šīs mazāk aizsargātās cilvēku grupas? Ar ko tas varētu rezultēties? Tā politiskā atbildība? Tas ir retorisks jautājums, manuprāt," sacīja Stecs.

Kaut arī divas nedēļas vēlāk, nekā noteikts likumā, – Rēzeknes deputāti ceturtdien gaidāmajā domes sēdē sola apstiprināt pašvaldības budžetu. Ja bezdeficīta budžets tiks pieņemts, pašvaldība atkal varēs pretendēt uz 5 miljonu eiro aizdevumu no Valsts kases un sākt atmaksāt pagājušā gada parādus.

KONTEKSTS:

Rēzekne pirms aptuveni pusgada nonāca pamatīgās finanšu grūtībās, kuru dēļ amatu zaudēja arī līdzšinējais mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"). Politisko krīzi valstspilsētā vēl vairāk pastiprināja domes nespēja pieņemt 2024. gada pašvaldības budžetu. Sabalansēta budžeta pieņemšana bija viens no nosacījumiem, lai pašvaldība saņemtu valsts aizdevumu 5 miljonu eiro apmērā, taču pašvaldība pēdējā dienā budžeta jautājumu pat neiekļāva domes sēdes darba kārtībā. Vēlāk gan pašvaldība apņēmās samazināt budžeta izdevumus par 3,5 miljoniem eiro, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju un virzītos uz aizdevumam nepieciešamo bezdeficīta budžetu.