ĪSUMĀ:
- Paredz garas diskusijas par jaunā finanšu izlīdzināšanas modeļa ieviešanu.
- Koalīcija pieļauj jaunā modeļa ieviešanu jau no nākamā gada.
- Pašvaldības skaidro finanšu grūtības ar divas reizes lēnāku budžeta ieņēmumu kāpumu, salīdzinot ar valsts budžetu.
- Jaunajā finanšu izlīdzināšanas modelī turīgajām vietvarām naudu sola atņemt taisnīgāk.
- Bijušais ministrs Pūce: Problēmu galvenais iemesls – politiskās gribas trūkums sistēmu mainīt.
Paredz garas diskusijas par jaunā finanšu izlīdzināšanas modeļa ieviešanu
Jautājums par pašvaldību jauno finanšu izlīdzināšanas modeli ir apspriests ar vairākām pašvaldībām, bet lielākās sarunas vēl priekšā. Tā šonedēļ pavēstīja premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"). Koalīcija pieļauj jaunā modeļa ieviešanu jau no nākamā gada, bet ilgāku diskusiju gadījumā arī vēlāk. Un diskusijas būs garas, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītāja Ginta Kaminska teiktais. Sarunas sākšot 15. martā.
"Izlīdzināšana vai kritēriju maiņa izlīdzināšanā pati par sevi neko nedod. Pirms runāt par izlīdzināšanu, ir jārod risinājums pamatfinansējumam, ar kuru pašvaldības var strādāt un veikt savas pamata funkcijas. Kā zinām, no 2018. gada, kad bija vienošanās, ka pašvaldībām tiek 19,6% no visiem nodokļiem, tagad tā ir tikai 16,2% pašvaldību funkciju veikšanai," atzīmēja Kaminskis.
Kaminskis apgalvoja, ka pašvaldību budžetu ieņēmumi pēdējos gados kāpuši divas reizes lēnāk nekā valsts budžeta ieņēmumi, tāpēc arī daļa pašvaldību nonākot finanšu grūtībās. Viņš arī atgādināja par vēsturisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļas samazinājumu domēm par labu valsts makam, kas šogad vien vietvarām atņemot 130 miljonus eiro.
Jaunajā finanšu izlīdzināšanas modelī turīgajām vietvarām naudu sola atņemt taisnīgāk
Ko LPS domā par solīto, ka pēc apvienošanas novadiem jākļūst pašpietiekamiem?
Kaminskis sacīja: "Šādām runām vajadzēja pamatojumu. Bet nevar kļūt pašpietiekams, ja pašvaldībām tiek samazināts finansējums. Mēs tikai varam domāt, kā būtu, ja šogad pašvaldību daļa būtu šie 19,6% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem – tie būtu papildu 400 miljoni eiro."
Šajā gadā valsts un turīgākās pašvaldības, lielākoties Rīga un domes ap to, nabadzīgo vietvaru pabalstīšanai tērē vairāk nekā 220 miljonus eiro. Kā redzams no Finanšu ministrijas tēriņu plāna šim gadam, lielākā finanšu izlīdzināšanas fonda naudas saņēmēja ir Daugavpils, kam tiks vairāk nekā 25 miljoni eiro. Pēc spa kompleksa neveiksmīgās būves un citām neatbilstībām domes darbā finanšu grūtībās nonākušajai Rēzeknei plānoti 7,5 miljoni eiro, bet, piemēram, bankrota priekšā pēkšņi nonākušais Talsu novads, kas pirms gada dāsni cēla algas darbiniekiem un vairoja vietvarā strādājošo skaitu, saņems 8,5 miljonus.
Bagātās pašvaldības stutē ne tikai grūtībās nonākušos, jo, piemēram, nupat sabiedrības kritiku izpelnījās Jelgavas "zaļzemnieku" mērijas kārtējais jaunu "Volvo" markas mašīnu pirkums, bet bez vairāk nekā 5 miljonu eiro dotācijām no citām pašvaldībām arī Jelgava nonāktu grūtībās.
Tagad FM pieķērusies jaunam finanšu izlīdzināšanas modelim.
No turpmākajām sarunām un politiķu izšķiršanās esot atkarīgs, vai pašvaldību balstīšanai sadalīs vairāk naudas. Taču arī turpmāk turīgajiem naudu atņems, tikai ministrija sola to darīt taisnīgāk.
Bijušais ministrs Pūce: Problēmu galvenais iemesls – politiskās gribas trūkums sistēmu mainīt
Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, teritoriālās reformas virzītājs Juris Pūce ("Latvijas attīstībai") uzskata, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas problēmu galvenais iemesls ir politiskās gribas trūkums to mainīt. Vēl pirms reformas esot bijis skaidrs, ka šis modelis sevi ir izsmēlis, Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") pirmās valdības deklarācijā bija uzdevums sagatavot jaunu sistēmu, kas tā arī nav tapusi. Savukārt pēdējo divu valdību deklarācijās par to nemaz nav runāts.
"Tā izlīdzināšana notiek pēc vēsturiski un patvaļīgi noteiktas formulas, kam nav nekāda sakara ar pašvaldību izdevumiem vai funkcijām. Administratīvi teritoriālā reforma dod iespēju pāriet uz normatīvu finansēšanas modeli vismaz lielajās pašvaldību funkcijās – izglītībai, sociālajai palīdzībai, labklājībai. Ir iespējams normatīvi aprēķināt šo pakalpojumu apmēru, lai tas būtu līdzvērtīgs visā valsts teritorijā," sacīja Pūce.
Pūce domā, ka tādējādi būtu gan garantēti pakalpojumi, gan mazāki tēriņi no finanšu izlīdzināšanas fonda. Esot arī īstermiņa risinājumi.
Viņš pauda: "Vēsturiski formulā ir iestrādāts, ka viens pilngadīgs cilvēks pašvaldības ieņēmumos tiek ieskaitīts ar koeficientu viens, bet pensijas vecumā viņa koeficients kļūst par 0,7. Tam nav nekāda pamatojuma, jo pensionārs pašvaldības funkcijām ir pat drusku dārgāks nekā pilngadīgs un strādājošs cilvēks. Tāpēc nākotnē tālāk no Rīgas esošajos novados būs nozīmīgas finanšu problēmas, ja šī formula netiks mainīta."
Savukārt pašvaldību šā brīža finanšu problēmas Pūce skaidroja ar to, ka vienlaikus krītas vai tik strauji neaug iedzīvotāju IIN ieņēmumi, pieaug izdevumi algām un pakalpojumiem, bet vairāk jāmaksā par Valsts kases aizņēmumiem. Tādēļ esot jautājums, kāpēc politiski netiek lemts arī par uzdevumu Valsts kasei iesaldēt procentu likmes līdzīgi kā komercbankām.
