ĪSUMĀ:
- Pēdējos mēnešos Ķīnu apmeklējušas vairākas augsta līmeņa ES amatpersonas.
- ES politiķi mudina Ķīnu pastiprināt spiedienu uz Krieviju kara izbeigšanai Ukrainā.
- Nozīmīgs ES un Ķīnas politiķu sarunu temats bija arī divpusējā tirdzniecība.
- ES vēlas sadarboties ar Ķīnu tirdzniecībā, finanšu, veselības, klimata jomās.
- EK vadītāja: Attiecību pārtraukšana ar Ķīnu nav ne dzīvotspējīga, ne arī ES interesēs.
- Sagaidāms, ka ES aicinās Ķīnu samazināt tirdzniecības un investīciju barjeras u.c.
- EP deputāts: Attiecībās ar Ķīnu būtu labāk, ja eiropieši saskaņotu savu rīcību.
Pēdējos mēnešos Ķīnu ir apmeklējušas vairākas augsta līmeņa Eiropas amatpersonas. Pērn novembrī Pekinā viesojās Vācijas kanclers Olafs Šolcs, bet mēnesi vēlāk Ķīna uzņēma ES Padomes prezidentu Šarlu Mišelu. Pirms nedēļas Pekinu apmeklēja Spānijas premjerministrs Pedro Sančess, bet vakar vairāku dienu ilgu vizīti Ķīnā uzsāka EK prezidente un Francijas prezidents.
Šo vizīšu laikā Eiropas politiķi ir mudinājuši Ķīnas līderus pastiprināt spiedienu uz Krieviju, lai izbeigtu karu Ukrainā, un mazināt Pekinas naidīgo retoriku pret Taivānu un citām kaimiņvalstīm. Taču nozīmīgs šo sarunu temats bija arī divpusējā tirdzniecība, kuras apjomi ir iespaidīgi. 2022. gadā ES dalībvalstis uz Ķīnu eksportēja preces 230 miljardu eiro vērtībā. Liela daļa no tām bija preces ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, enerģētikas infrastruktūra un automašīnas. Savukārt ES no Ķīnas importēja preces 626 miljardu eiro apmērā.
Covid-19 pandēmija un Krievijas karš Ukrainā ietekmēja globālās piegāžu ķēdes, tāpēc ES pēdējos gados aktīvi strādā pie tā, lai samazinātu stratēģiski svarīgu produktu un izejvielu importu. Lielu daļu no šiem produktiem un izejvielām, piemēram, mikroshēmas, piegādā Ķīna.
EK prezidente Urzula fon der Leiena pagājušajā nedēļā teica runu par ES un Ķīnas attiecībām. Viņa neslēpa bažas par Ķīnas agresīvo ārpolitiku, tostarp centieniem izmantot ekonomiskās piespiešanas stratēģiju pret citām valstīm, taču vienlaikus viņa uzsvēra nepieciešamību sadarboties.
"Mēs vēlamies sadarboties ar saviem partneriem tādos globālos jautājumos kā tirdzniecība, finanses, klimats, ilgtspējīga attīstība un veselība.
Tāpēc mums ir jāstiprina starptautiskās institūcijas un sistēmas, kuru ietvaros valstis var konkurēt un sadarboties un no kurām tās var gūt labumu. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs nodrošinātu diplomātisko stabilitāti un atvērtu saziņu ar Ķīnu. Es uzskatu, ka attiecību pārtraukšana ar Ķīnu nav ne dzīvotspējīga, ne arī Eiropas interesēs. Mūsu attiecības nav ne melnas, ne baltas, un tāda nevar būt arī mūsu reakcija. Tāpēc mums ir jākoncentrējas uz risku mazināšanu, nevis attiecību pārtraukšanu," sacīja Leiena.
Arī Francijas prezidents Makrons, uzsākot vizīti Ķīnā, uzsvēra, ka Eiropai ir jāsaglabā ekonomiskās saites ar Ķīnu, neraugoties uz nesabalansētajām tirdzniecības attiecībām.
Sagaidāms, ka vizītes laikā Leiena un Makrons aicinās Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un citas valsts augstākās amatpersonas samazināt tirdzniecības un investīciju barjeras, kā arī atcelt vairākām ES amatpersonām noteiktās sankcijas saistībā ar kritiku par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnas autonomajā Siņdzjanas reģionā. Sankciju dēļ Eiropas Parlaments (EP) nav apstiprinājis 2020. gadā noslēgto apjomīgo ES un Ķīnas investīciju līgumu. Mediji vēsta, ka Ķīnas diplomāti pēdējos mēnešos aktīvi strādājot pie tā, lai pārliecinātu ES amatpersonas ratificēt investīciju vienošanos.
Viens no Ķīnas sankciju sarakstos iekļautajiem ES politiķiem ir EP deputāts Reinhards Bitikofers no Zaļo frakcijas. Viņš uzskata, ka Leiena un Makrons rīkojās pareizi, kopā apmeklējot Ķīnu.
"Ķīna ir realitāte, mēs nevaram ignorēt to, kādu lomu spēlē šī valsts. Bet attiecībās ar Ķīnu būtu labāk, ja eiropieši saskaņotu savu rīcību.
Tāpēc es apveicu prezidentes fon der Leienas un prezidenta Makrona lēmumu vienlaikus doties uz Ķīnu. Tādējādi viņi apliecinās ķīniešiem, ka mēs vēlamies un spējam runāt vienā balsī," viņš sacīja intervijā raidsabiedrībai "Deutsche Welle".
Bitikofers arī norādījis, ka ES ir sākusi samazināt savu ekonomisko atkarību no Ķīnas, piemēram, apstiprinot tā dēvēto piespiešanas novēršanas instrumentu.
"Manuprāt, Ķīna ļoti labi saprot, ka Eiropas Savienība nesēž malā un nenoskatās, kā Ķīna cenšas apsteigt ASV un kļūt par vadošo globālo lielvaru. Viņi redz, ka mēs aizstāvam multilaterālismu, ka mēs stājamies pretī lielvaru dominancei un uzstājam uz likuma varas ievērošanu starptautiskajās attiecībās," sacīja EP deputāts.
Analītiķi norādījuši, ka ES līderu pēdējā laika vizītes Ķīnā kontrastē ar ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena lēmumu atcelt februārī paredzēto vizīti Ķīnā, apliecinot arvien pieaugošo spiedzi abu lielvaru attiecībās.
