"Šeit bija klēts, tur tagad ir vistas. Šeit bija zirgu stallis, tur arī tagad ir vistas. Sākām ar 20 priekš pašiem, un tagad ir aptuveni 600 vistu," stāstīja Lēdurgas pagasta Pakalnu saimniecības vadītāja Laura Lucava-Logina. Saruna ar viņu notiek tieši saimniecības pagalmā, jo patlaban putnkopji ievēro stingras biodrošības prasības putnu gripas risku dēļ. Putnkope secināja, ka liegums uz laiku vistas izlaist ārā olu dēšanu neietekmē.
"Tieši pirms jūs atbraucāt – mums pāri lidoja pīles, jo te purvi apkārt, un pavasarī mēs viņas šeit sagaidām un rudenī caur pagalmu pavadām, un tas ir bīstamākais, kas var būt. Vistām šobrīd vienkārši pagarinās tas iekšā sēdēšanas laiks, bet pozitīvi, ka tikmēr ganāmaplokos paspēs izaugt zāle. Vasarā viņas te visur staigā un, ja es tagad viņas izlaistu ārā, tā zāle neizaugtu, bet tagad pa pusotru mēnesi paspēsim uzfrēzēt un iesēt āboliņu un viņas tur brīvi varēs staigāt," teica putnkope.
Lai gan inflācija ir ietekmējusi arī olu cenas, cilvēki aktīvi pirka produkciju visa aizvadītā gada laikā. Tuvojoties Lieldienām, saimniecībā šogad pat nespēja izpildīt lielo olu pieprasījumu.
"Pērn bija tas laiks, kad nevarēja saprast, ko darīt, jo kāpa cenas barībai. Mēs samazinājām putnu skaitu par 200, un tagad es to nožēloju.
Vajadzēja riskēt un saglābāt tos putnus, jo tagad barības izmaksas vairs nav tik lielas, un man tieši tā putnu daudzuma tagad arī pietrūkst. Man bija bail, ka cilvēkiem nebūs pirktspējas. Cenu es pacēlu. Iepriekš olu paka maksāja 2,50 eiro, tagad trīs eiro. Ja cilvēks strādā legāli, maksā visus nodokļus, pērk barību ar čekiem un pavadzīmēm, tad bija arī valsts atbalsts. To mēs arī dabūjām, jo mums bija pierādāms degvielas un barību sadārdzinājums," teica Lucava-Logina.
Vairāk nekā 30 nelielos olu un putnu gaļas ražotājus Latvijā apvieno Putnkopības asociācija, kuras vadītāja Dace Andersone vērtēja, – kopumā nozarei ziema nav bijusi viegla, īpaši graudu izmaksu pieauguma dēļ. Savukārt cenas putnkopības produkcijai vidēji kāpušas par 30%.
"Ja mēs runājam par to, ka tuvojas svētki, tad, protams, uz svētkiem cilvēki vēlas galdā celt vietējo produkciju un ir savādāki tie pirkumi, bet es ražoju mājputnu gaļu, un attiecībā uz manu saimniekošanu, tad par 40% kritās pieprasījums un ziema bija grūta. Tagad pavasaris ir klāt un ir jāsaimnieko.
Ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas pircējam ir vairāk jānovērtē vietējā ražotāja produkciju, jo tā ir mūžīgā cīņa ar importu," norādīja Andersone.
Savukārt Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācija apvieno vēl 10 lielākus nozares uzņēmumus. Organizācijas izpilddirektore Anna Ērliha sacīja, ka olas patlaban kopumā pieprasītas arī globālajā tirgū, jo līdz ar putnu gripu daudzās valstīs ir liels izkauto putnu skaits. Lielāku saimniecību sektorā gan patlaban nav samazinājies gaļas patēriņš, bet samazinājusies tā vērtība. Arī Ērliha piekrita, ka valsts atbalstam bijusi liela nozīme, lai saimnieki varētu pabarot putnus un samaksāt energoresursu rēķinus, taču asociācija norādīja, ka atbalsta politikai jākļūst vienlīdzīgākai, salīdzinot ar citām valstīm.
"Mēs pat nerunājam par Eiropas vienoto tirgu, bet par tuvākajām kaimiņvalstīm, tur tiek pieņemti politiski lēmumi par atbalstu nozarei – tie ir dažādi maksājumi par saimniekošanu, samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) utt. Piemēram, Polija, kur vismaz līdz decembrim bija nulle PVN energoresursiem, lai varētu saražot produktu, ko patērē galapatērētājs. Jebkurš eiro, ko saņem kaimiņu valsts nozare, nozīmē, ka viņi var saražot lētāk, un mums ir ļoti grūti konkurēt ar šīm cenām," teica Ērliha.
Putnkopības organizācijas vēl novērojušas, ka arvien palielinās nelielo saimniecību skaits, kas produkciju audzē ģimenes pašpatēriņam. Tādēļ putnkopji aicina arī piemājas saimniecības pastiprināti rūpēties par biodrošību putnu gripas augsto risku laikā.
