ĪSUMĀ:
- Šmits neredz pamatu ārkārtējai situācijai piena nozarē, kuru lūdza izsludināt zemnieki.
- Ministrs: Piena iepirkuma cenas krīt arī ES, Latvijā šī tendence sākās ātrāk.
- Latvijā arī liels iepirkumu cenu diapazons – no 24 līdz 48 centiem par litru.
- Turpinās darbs, lai saņemtu papildu ES atbalstu piena nozarei.
- ZM kopā ar "Altum" plāno atbalsta programmu piena lopkopju darbības pārstrukturizācijai.
Šmits otrdien, 6. jūnijā, valdībā skaidroja, ka Latvija ES piena ražošanas kontekstā ir "viens no vājākiem posmiem". Piena iepirkuma cenas Latvijā krītas vieniem no pirmajiem, kam seko Lietuva, jo abi tirgi ir ļoti saistīti.
Taču pašreizējās tendences liecina, ka tagad piena iepirkuma cenas sāk samazināties arī citās ES valstīs, norādīja ministrs, uzsverot, ka Latvijā šī tendence vienkārši sākās trīs mēnešus ātrāk.
Pavasarī nelielais cenas kāpums nav vērtējams kā situācijas uzlabojums, un piena nozare joprojām saskaras ar nopietnām grūtībām, jo piena iepirkuma cenas neatbilst tirgus situācijai, paziņojumā medijiem norādīja Zemkopības ministrija. Kopējā perspektīva situācijai nozarē saglabājas nelabvēlīga.
Pašlaik Latvijā vidējā iepirkumu cena ir 34 centi par litru, taču cenu diapazons ir ļoti plašs – zemākā cena ir pat 24 centi, bet augstākā – 48 centi, stāstīja ministrs.
Viņš šīs cenu svārstības skaidroja ar to, ka Latvijā ir "tikai daži pilnā izpratnē kooperatīvi, [..] kam pieder pārstrāde, kam ir labs noiets, daudzi citi kooperatīvi ir starpnieki, kuri meklē cenu".
Ministrs valdībā skaidroja, ka piena cenu svārstības gan juridiski, gan pēc būtības nav ārkārtējā situācija, bet gan "ierastie tirgus kalniņi", un Latvijas piensaimnieki "bija pirmie Eiropas tendencē".
Šmits stāstīja, ka martā sarunās ar bankām viņam ir norādīts, ka pašlaik nav situācijas, kad piensaimniekiem būtu nopietnas kredītsaistību problēmas. Turklāt bankas pastarpināti norādījušas, ka tieši ārkārtējās situācijas izsludināšana nozīmētu "izķēpāt problēmu pa visiem", jo tas būtu signāls, ka nozarē ir fundamentālas problēmas un bankas sāktu reaģēt, kas savukārt skartu arī tos, kam pašlaik piena iepirkuma cena ir 44 centi un kuriem viss ir kārtībā, klāstīja ministrs.
"Es saprotu domu un satraukumu, taču nav ne juridiska, ne pēc būtības pamata ārkārtas situācijas sludināšanai," norādīja Šmits.
Viņš atgādināja, ka piensaimniekiem papildus piešķirti 2,45 miljoni eiro ciltsdarbam un turpinās sarunas ar Eiropas Komisiju. Skaidrs, ka atbalsts no ES būs, pašlaik gan nav zināms, cik liels.
Lai vēl atbalstītu lauksaimniekus, Zemkopības ministrija ar "Altum" plāno veidot atbalsta programmu darbības pārstrukturēšanai, lai uzņēmēji varētu nepamest lauksaimniecību, bet pāriet darboties citā nozarē.
Tāpat līdz septembrim ministrija plāno iesniegt valdībai priekšlikumus piena kooperatīvu konkurētspējas veicināšanai.
Tāpat ministrija strādā pie prasībām līgumiem par svaigpiena pirkšanu. ES paredz iespēju dalībvalstīm noteikt par obligātiem iepriekš noslēgtus līgumus (tostarp nosakot minimālo ilgumu, cenu veidojošos faktorus u.c. parametrus) starp piena ražotāju un iepircēju, informēja ZM.
Tāpat piena nozares saimniecībām arī turpmāk būs iespēja saņemt samaksāto kredītprocentu daļēju kompensāciju par ņemtiem aizdevumiem.
Latvijas pārtikas ražotāju konkurētspējas stiprināšanai un lai veicinātu eksportu, par 500 000 eiro ir palielināts finansējums nacionālo kopstendu organizēšanai, informēja ZM.
Šogad plānots arī papildu valsts atbalsts 500 000 eiro apmērā lauksaimniecības un pārtikas produktu noieta veicināšanai, tā kopējais atbalsts tirgus veicināšanas pasākumiem plānots gandrīz 1,5 miljoni eiro, kas ir par 1 miljonu eiro vairāk kā 2022. gadā, norādīja ZM.
Savukārt, komentējot augstās piena produktu un citas pārtikas cenas veikalos, ministrs norādīja, ka nav runas par karteli, bet ir pazīmes, ka "tirgus situācija nav normāla, cenas līmenis tika spiests augšā, tas ir fakts".
Viņš stāstīja, ka iepriekš ir saņemtas ziņas par 180% uzcenojumu, savukārt tagad viņam esot sniegta informācija, ka kāda liela miltu produktu ražotāja produktam lielveikalos ir pat 300% uzcenojums, un tā ir "tirgus problēma, lielveikali nepilda to funkciju – nodrošināt zemāko cenu".
KONTEKSTS:
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) Piena nozares darba grupa maija vidū aicināja valdību nekavējoties izsludināt ārkārtas stāvokli Latvijas piensaimniecības nozarē ilgstoša piena iepirkumu cenu krituma dēļ un valstij īstenot intervenci piena produktu tirgū. LOSP paziņojumā medijiem norādīja, ka jau kopš februāra "piena ražotāji ir spiesti strādāt zem pašizmaksas", kad vidējā cena bija aptuveni 34 centi par litru, bet piensaimnieki lēš, ka viena litra pašizmaksa ir aptuveni 40 centi.
Krīzi piena nozarē izraisīja iepirkuma cenas straujš kritums – no aptuveni 50 centiem cena par litru piena nokritusies līdz vidēji 35 centiem. Galvenais cenas krituma iemesls esot piena pārprodukcija Eiropā un pieprasījuma krišanās.
Aizvadītajā gadā 400 piena lopkopības saimniecības pārtrauca savu darbību. Šogad piedzīvotais svaigpiena iepirkuma cenu kritums liek šo smago lēmumu pieņemt arvien vairāk saimniecību.
