Zemnieku saimniecībā "Pasakas" Jelgavas novada Vircavas pagastā aptuveni sešu hektāru lielā platībā aug avenes, rabarberi, sīpoli, cukīni, arbūzi, melones un arī zemenes.
"Mēs sākām ļoti, ļoti vienkārši. Patiesībā uz šī paša lauka, kur mēs stāvam, kur šobrīd ir siltumnīca, šeit nebija siltumnīcas. Bija 0,8 hektāri zemes, un mēs iestādījām pirmos 70 000 zemeņu stādus ar četrām dažādām zemeņu šķirnēm," pastāstīja saimniecības pārstāve Madara Skvorceviča.
Šobrīd ir pats aktīvākais laiks – tiek vākta zemeņu raža. Piemērotākais laiks ir rīti.
"Apmēram 5 no rīta, kad vēl ir diezgan dzestrs. Siltumnīcās arī ir vēss, ogas nav pārkarsušas, un vākšana ir daudzreiz komfortablāka gan mums pašiem, gan arī zemenēm," sacīja Madara.
Raža šajā gadā būs vidēja – zemenes steidzas, norādīja Madara. Siltās naktis un karstās dienas ogām lika nogatavoties ātri.
Ražu ietekmēja arī krusa, kas skārusi zemeņus stādus un arī pašas ogas, kas tiks nodotas pārstrādē, jo ir krusas sasistas, norādīja saimniecības pārstāve.
Kopumā šogad visi zemeņu audzētāji saskārušies ar agro ražu, taču ir jāpielāgojas un jārīkojas ātri, sacīja biedrībā "Zemnieku saeima". Rēķinoties ar neparedzamajiem laikapstākļiem, daudzi mēģina audzēt zemenes tā, lai tās būtu pieejamas pat septembrī.
Tomēr lielos daudzumos Latvijas zemenes būšot vien līdz jūnija beigām.
Saimniecības "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve norādīja – ja daba steidzas, visticamāk, raža vairumā saimniecību būs mazāka:
"Vismaz manā saimniecībā tās zemenes, kam bija jāsāk ražot jūnija vidū un jāturpina ražot ap Jāņiem, aizsāka ražot tagad. Es skatos pēc nolasīto kilogramu skaita, ka, visticamāk, zemenēm raža būs zemāka."
Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem pērn Latvijā tika apsaimniekoti 349 hektāri zemeņu. Šogad varētu būt līdzīgi, bet dati vēl nav apkopoti.
