Igauņu ēdiena piegādes roboti īpaši pieprasīti ASV universitāšu pilsētiņās

Balts, ar sešiem melniem riteņiem, ar plakanu plūdlīniju formas korpusu – tāds ir uzņēmuma "Starship Technologies" pretī braucošais robots Tehnoloģiju pilsētiņā Tallinas Mustamē rajonā.

"Sveiki, es esmu "Starship" piegādes robots. Sveiki, šeit ir jūsu piegāde! Paldies, lai jums jauka diena!" latviešu valodā saka robots.

Tas sniedzas aptuveni līdz ceļgaliem, bet oranžs karodziņš garā antenā paceļas krietni augstāk.

Jauki roboti, kas iekļaujas gājēju plūsmā

Uzņēmuma vecākais produktu menedžeris Anti Vēranna karjeru robotu kompānijā sācis kā programmētājs, tāpēc perfekti zina, kā darbojas šo iekārtu elektroniskās smadzenes.

"Mēs būvējam un ar droniem vadām šādus robotus, un arī sadarbojamies ar partneriem – uzņēmumiem, kas cilvēkiem piegādā lielveikalu preces un ēdienu. Varbūt esat dzirdējusi, piemēram, par "Bolt" vai arī par somu kompāniju "S-Group", vai par "Grubhub", kas darbojas ASV? Mēs darām visu, lai šiem uzņēmumiem būtu iespējams veikt piegādes ar robotiem," pastāstīja Anti.

Latvijas Radio demonstrētais robots pagaidām gan vēl tikai tiek testēts, bet ir identisks tiem, kas jau strādā pilna laika darbu, viņš sacīja. Drīz arī tas būšot gatavs doties misijā.

"Daudzi cilvēki ir sacījuši, ka šie roboti izskatās jauki. Tas ir labi, jo tie brauc pa pilsētu trotuāriem un atrodas starp cilvēkiem, tiem ir jāiejūk gājēju plūsmā," pauda Anti.

Pieprasīti ASV universitāšu pilsētiņās

Tallinas iedzīvotāji jau ir pieraduši pie baltajām kastītēm, kas klusu slīd pa pilsētas ielām un zem paceļamajiem vākiem glabā pusdienas vai vakariņas. Tomēr patiesībā lielākā daļa igauņu saražoto robotu sastopami Amerikā, un tieši universitāšu pilsētiņās.

"Universitāšu kampusi ir gandrīz kā mazas pilsētiņas. ASV nelielos universitāšu kampusos var dzīvot un mācīties līdz pat 10 000 studentu, lielākajos – gandrīz 100 000. Tur ir lieliski trotuāri.

Mēs darbojamies vairāk nekā 50 dažādās Amerikas universitātēs, un arī 10 pilsētās Apvienotajā Karalistē.

Augošs tirgus ir Somijā, tur mēs darbojamies vairāk nekā 20 pilsētās, sākot no Helsinkiem līdz pat Oulu pie polārā loka," pastāstīja Anti, norādot, ka igauņu roboti rosās arī Dānijā un Vācijā.

Rīgā vai kur citur Latvijā tie gan vēl nav sastopami, tomēr uzņēmuma produktu menedžeris nenoliedza, ka nākotnē tas varētu mainīties: "Tā ir jauka valsts, kāpēc lai tur nedotos?"

Pieprasīti par spīti lēnīgumam

"Starship" izveidojis arī pats savu ēdienu piegādes sistēmu un "Starship Food Delivery" lietotni, kas paredzēta tikai robotu izsaukšanai. Līdzīgs pakalpojums firmā "Bolt", kas arī dibināta Igaunijā, mūsu kaimiņvalstī joprojām paralēli darbojas arī taksometru un velosipēdu režīmā.

Protams, roboti nevar uzrāpties visās pilsētas vietās, piemēram, stāvajā Tallinas vecpilsētā, un tie arī piemēroti tikai tuvām piegādēm tempa dēļ.

Pa trotuāriem tiem atļauts ripot vien ar ātrumu 6 km/h, kas pielīdzināms ātrai iešanai, lai gan tehniski tie varētu kustēties vēl par trešdaļu ātrāk. Neskatoties uz to, klienti tomēr priekšroku mēdz dot robotiem, jo tie ir interesanti, sacīja Anti:

"Kad klients pasūta ēdienu, tad tas var arī izvēlēties: hei, šodien es gribētu, lai robots man uzdzied! Tā var būt dziesma "Happy birthday" (Daudz laimes dzimšanas dienā), bet pieejama arī neliela citu dziesmu izlase – no "ABBA" līdz Teilorei Sviftai. Ziemassvētku laikā mēs robotus izdekorējam, tie izskatās kā mazi ziemeļbrieži, bet Helovīnā mēs liekam tiem izskatīties pēc ķirbīšiem."

Darbojas autonomi

Klienti robotus atver, nospiežot pogu tajā pašā aplikācijā, kur pasūtīja ēdienu.

50 robotu pieskatīšanai tagad ir nepieciešams tikai viens darbinieks, arī uzlādes staciju tie atrod paši. Pa ielām tie pārvietojas pilnīgi autonomi,

tikai, ja kāds no tiem iekļūst nepatikšanās, ir nepieciešama tehniskā personāla iesaistīšanās, skaidroja Anti. Salīdzinot ar kompānijas pirmsākumiem, tas notiekot ļoti reti. Roboti ir iemācīti apstāties, ja tiem tuvojas kāds kustīgs "šķērslis", tāpēc saskriešanās ar cilvēkiem vai automašīnām uz gājēju pārejām īsti nav iespējama.

Braukājot pa pilsētas ielām, tie sakrāj datus par visu, ko redz, tādējādi uztrenējot "smadzenes" un nepārtraukti mācoties.

Konkurence nozarē sīva

2014. gadā dibinātās "Starship Technologies" roboti ir veikuši sešus miljonus piegāžu un nobraukuši vairāk nekā 30 miljonus kilometru.

Uzņēmuma birojā ir apskatāms šī robota vectētiņš – prototips "Kuukulgur" jeb Mēnessklejotājs, kas pirms 11 gadiem piedalījās NASA rīkotā konkursā Amerikā, kur komandas no visas pasaules sacentās tāda robota konstruēšanā, kas varētu pārvietoties pa Mēness virsmu.

Igauņi gan neieguva 1. vietu, bet tie bija "Starship" pirmsākumi. Ahti Heinla, kas savāca komandu robotu būvēšanai, stāvējis arī pie "Skype" šūpuļa. Anti Vēranna atklāja, ka vairākas idejas, kas izmantotas Mēnessklejotāja "smadzenēm", joprojām noder arī ēdienu piegādes robotu jaunākajai paaudzei. Pirmie no tiem Tallinas ielās parādījušies pirms septiņiem gadiem, vēl kāds laiks pagājis izgudrojuma komercializēšanai un noslīpēšanai. Joprojām visi inženiertehniskie darbi notiek Igaunijā. 

Anti neslēpa, ka konkurence līdzīgu robotu būvēšanā pasaulē šobrīd esot sīva, bet apgalvoja, ka igauņi šobrīd ir līderpozīcijās, un viņi dara visu, lai tās saglabātu.

Nav vienīgie robotu ražotāji Igaunijā

Stratēģiju un inovāciju konsultants, Igaunijas Biznesa skolas profesors Marko Rillo gan bilda, ka robotu ieviešana sākumā nemaz negājusi tik viegli. Pie gājēju pārejām gadījies redzēt samulsušus autobraucējus, kas devuši priekšroku robotiem. Bet tie savukārt bijuši iemācīti apstāties, kad blakus ir auto. Taču šobrīd arī igauņu pensionāri par tiem nemaz nebrīnās. Turklāt "Starhip" pat neesot vienīgie robotu ražotāji mūsu kaimiņvalstī.

"Viljandes apkaimē ir uzņēmums "Cleveron", kam arī ir dažādu veidu piegādes roboti. Viņi sāka darbu, piegādājot paciņas, un saprata, ka lielākais strupceļš ir – kā piegādāt sūtījumu kādam, kas nav mājās? Tad viņi sāka domāt, kā izveidot piegādes mašīnas un piegādes skapjus. Vēl mums ir vairāki uzņēmumi, kas strādā militārām vajadzībām. Viens no tiem ir "Milrem" – uzņēmums, kas ražo mazus robotus, kas jau cīnās karā Ukrainā. Vai nu piegādā paciņas kaujas laukā vai palīdz ievainotiem karavīriem izkļūt no bīstamām zonām," pastāstīja Rillo.

Robotiem arvien vairāk ienākot mūsu ikdienā, tomēr jāliek aiz auss arī dažādi ētiskie aspekti, atgādināja profesors Rillo.

Jo vairāk robotu, jo vairāk apslēptu kameru, kas skenē apkārtni. Turklāt mākslīgais intelekts ne tikai sācis palīdzēt skarbos apstākļos, bet arī atņemt darbu radošiem cilvēkiem.

"Es gribētu dzīvot sabiedrībā, kur es saceru mūziku un gleznoju, bet robots mazgā manu veļu," viņš citēja kāda cita izteiktu domu. "Bet tagad esmu spiests dzīvot apstākļos, kur pats mazgāju savu veļu, kamēr robots komponē mūziku un nodarbojas ar mākslu."