Modernus un ērtus dzelzceļa peronus sāka izbūvēt 2022. gada rudenī, paredzot pabeigt līdz 2023. gada beigām, kad Latvijā sāka kursēt jaunie elektrovilcieni.
No plānotajām 48 pieturām līdz pagājušā gada augustam neviena pietura nebija pabeigta. Par spīti tam, lūk, kā toreiz teica "Latvijas dzelzceļa" pārstāve Agnese Līcīte: "Visām 48 stacijām un pieturvietām ir jābūt pabeigtām līdz [2023.] gada beigām. Mēs no savas puses monitorējam projekta norisi."
Plānus kavēja kovids un karš
Plānu izpildīt neizdevās. Iemesls – Covid-19 pandēmija un Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā būvniecībā radīja krīzi. Tā aizbildinājās "Latvijas dzelzceļā", kas projekta termiņu pagarināja par gadu. Pirmā pilnībā gatava pietura bija vien šī gada jūnijā – tā ir "Bieriņi/Bērnu slimnīca", kas atrodas Jelgavas līnijā. Vēl piecas pieturas pasažieriem jau bija pieejamas. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji varēja lietot vien apmēram 12% no visām pieturām, ko paredzēja modernizēt.
"Latvijas dzelzceļa" valdes loceklis Rinalds Pļavnieks vasaras sākumā Latvijas Radio teica, ka bija plānots projektu īstenot līdz šā gada beigām, vienlaikus norādot, ka pavisam precīzi to pateikt varēs vien augusta sākumā.
Tomēr arī šo plānu neizdošoties izpildīt. Tukuma, Aizkraukles un Bolderājas virzienā darbus paredz pabeigt gada laikā, varbūt pat vēlāk. Kopumā tas skaršot vairāk nekā 20 pieturu.
Viens no galvenajiem iemesliem – būvnieki slikti spēj mobilizēt resursus, secināja Pļavnieks.
"Ietekmi atstāj viņu spēja īstenot administratīvo projektu vadību, jo redzam, ka veiktie darbi ir krietni apjomīgāki, nekā mums saņemtie rēķini. Tas nozīmē to, ka tiek ietekmēta būvnieku naudas plūsma, kas tad secīgi ietekmē visu šo piegādes ķēdi arī tālāk. Noteikti ir arī bijuši jautājumi par LDz kapacitāti un kompetenci šāda vēl nebijuša mēroga projekta īstenošanā. 2023. gada otrajā pusē projekta vadības struktūrā nenotika restrukturizācija. Tad šogad jau ir veiktas diezgan būtiskas iekšējas strukturālas pārmaiņas, ir papildināti resursi un kompetences," skaidroja Pļavnieks.
Sadārdzinājums varētu būt par 15%
Jūlijā valdība bez iebildumiem pagarināja finansējuma pieejamību. Sākotnēji paredzēja, ka projekts izmaksās vairāk nekā 44 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa ir Eiropas Savienības nauda un pārēja daļa ir "Latvijas dzelzceļa" finansējums. Pagaidām summa nav mainījusies, tiesa, būvnieki sadārdzinājuma pieteikumus jau iesniedz. Tā saka Pļavnieks, uzsverot, ka sadārdzinājums var būt līdz 15%. Tā esot noteikts līgumā.
Tas nozīmē, ka projekts galu galā varētu izmaksāt ap 50 miljoniem eiro.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens no "Progresīvajiem" norādīja – ja projektu pabeigtu sākotnējā termiņā, papildu nauda, iespējams, nebūtu vajadzīga.
"Man jāatzīst, ka arī es šobrīd, kad ir sākusi strādāt jaunā "Latvijas dzelzceļa" valde, saņemu vairāk informācijas par šiem projektiem. Līdz šim tā informācija ir bijusi pretrunīga. No jaunās valdes mēs sākam iegūt precīzāku informāciju," teica Briškens.
Uz jautājumu, vai kādam ir beidzot jāuzņemas atbildība par šo un savs amats jāatstāj, Briškens atbildēja izvairīgi: "Protams, arī jaunajai valdei ir dots šis uzdevums – šiem prioritārajiem projektiem pievērst īpašu uzmanību. Skaidrs, ka ne visu ir iespējams izdarīt uzreiz. Ņemot vērā, ka, piemēram, Krustpils līnijā ir problēma ar darbu veicēju, es, protams, sagaidu ļoti aktīvu rīcību no "Latvijas dzelzceļa", lai šo situāciju pēc iespējas ātrāk risinātu."
Jāprasa nokavējuma nauda
Satiksmes eksperts un bijušais nozares ministrs Anrijs Matīss nesaskata iemeslu, kāpēc valstij vai "Latvijas dzelzceļam" iespējamais sadārdzinājums būvniekiem būtu jāapmaksā.
"Ja darbs nav veikts laikā, nevis ir jāpieprasa papildus finansējums, lai apmaksātu sadārdzinājumu, bet tieši otrādi – ir jāprasa nokavējuma nauda,
kas noteikti ir paredzēta līgumā, lai valstij šie darbi sanāktu lētāk. Jo ilgāk peronu būvniecība tiks vilkta, jo dārgāk tas būs," akcentēja Matīss.
"Latvijas dzelzceļā" atbildēja – par visām pieturām, kur būvdarbus pabeigs nākamajā gadā, notiek sarunas ar būvnieku un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, jo ir būtiski izbūvēt infrastruktūru par programmā pieejamo naudu. Ja būvnieks nespēšot pamatot termiņu pagarinājumu, piemērošot līgumos paredzētos sodus.
