Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē sacīja, ka ideja par PVN likmes izmaiņām tiek "saglabāta atvilktnē", kas būšot kā "apdrošināšana" gadījumā, ja Latvijai būs jādomā par lielākiem ieguldījumiem drošībā.
ĪSUMĀ:
- Nodokļu reformas rezultātā ienākumi palielināšoties 95% strādājošajiem, aprēķinājusi Finanšu ministrija.
- Lielākais pieaugums – darba ņēmējiem ar algu līdz 2500 eiro.
- IKP palielinātos par 0,2–0,3% ik gadu jeb 330 miljoniem eiro trijos gados.
- Būs lielāka minimālā alga, fiksēts un lielāks neapliekamais minimums.
- Ieviesīs divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes.
- No pensiju otrā līmeņa iemaksām uz pirmo pārnesīs 1%.
- Paredzētas vēl citas izmaiņas nodokļos.
Ienākumi palielināšoties ap 95% strādājošo
Finanšu ministrijā norādīja, ka valdību veidojošo koalīcijas partiju un sociālo partneru kopīgs darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.
"Piedāvātais scenārijs līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas, tādējādi
iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms palielinātos par 0,2–0,3% ik gadu jeb 330 miljoniem eiro trīs gados.
Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, kas atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi," skaidroja Finanšu ministrijā.
Lielāka minimālā alga un neapliekamais minimums
Minimālās algas algoritms paredz, ka tā ir 45–50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025. gadā minimālā alga paredzēta 740 eiro, 2026. gadā – 780 eiro, 2027. gadā – 820 eiro, bet 2028. gadā – 860 eiro. Šogad minimālā alga ir 700 eiro mēnesī.
Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025. gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026. gadā – 550 eiro, bet 2027. gadā – 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028. gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būt palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.
Tāpat nākamajā gadā paredzēts paaugstināt pensionāru neapliekamo minimumu no 500 uz 650 eiro mēnesī.
Divas ienākuma nodokļa likmes
Vienošanās paredz arī ieviest divas IIN likmes, tostarp ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī IIN likme paredzēta 25,5%, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī – 33%.
Pašlaik diferencēto neapliekamo minimumu pakāpeniski samazinātā apmērā piemēro personas gada ienākumam līdz 1800 eiro. Darba devēji ir ilgstoši norādījuši uz šīs sistēmas sarežģītību un nepieciešamību to vienkāršot, pārejot uz visiem vienādu fiksētu neapliekamo minimumu.
"Tā kā turpmāk neapliekamā minimuma apmērs neatkarīgi no atalgojuma lieluma būs nemainīgs, iedzīvotājiem paliks vairāk naudas, neskatoties uz to, ka IIN likme mainītos no 20% un 23% pašlaik uz 25,5%," skaidroja ministrijā.
Tāpat vienošanās paredz ar papildu IIN likmi aplikt ienākumus virs 200 000 eiro gadā, ņemot vērā visus ienākumus – atalgojumu, dividendes, kapitālu un citus. No 2027. gada šādiem ienākumiem varētu piemērot vēl 3% papildu IIN likmi.
Finanšu ministrijas aprēķina piemēri:
Strādājošajam bez apgādībā esošām personām, kas saņem minimālo algu, nākamgad tā pieaugs līdz 740 eiro mēnesī. Tā kā neapliekamais minimums tiks palielināts uz 510 eiro mēnesī, šim cilvēkam paredzams 38 eiro algas pieaugums.
Skolotājam bez apgādībā esošām personām, kas saņem 1526 eiro mēnesī, 2025. gadā alga pieaugs par 34 eiro mēnesī.
Strādājošajam, kas saņem 1600 eiro mēnesī un kura apgādībā ir divas personas, alga nākamgad pieaugs par 63 eiro mēnesī.
IT speciālistam, kurš saņem 2000 eiro mēnesī, bez apgādājamajiem alga pieaugs par 42 eiro mēnesī, bet speciālistam ar 2000 eiro algu un divām apgādībā esošām personām – par 69 eiro mēnesī.
Vadītājam, kurš saņem 3000 eiro mēnesī, alga pieaugs par 22 eiro mēnesī.
Profesionālim ar 3000 eiro algu un diviem apgādājamajiem alga pieaugs par 50 eiro mēnesī.
Izmaiņas pensiju līmeņos
Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, piedāvājumā ietverta 1% pārnese no fondētās pensiju shēmas otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni. Tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu, vienlaikus arī uzlabojot nākotnes pensiju apmēru, skaidro ministrija.
"Ja otrā līmeņa iemaksas var ciest arī zaudējumus un ieguldītais kapitāls var samazināties (kā tas ir lielākoties bijis pēdējos gados), tad valsts pirmā līmeņa pensijas kapitāls katru gadu tiek indeksēts, ir ar ierobežotu minimālo indeksāciju un nevar samazināties. Pirmā pensiju līmeņa kapitālā ieguldītais līdz šim ir bijis ievērojami ienesīgāks nekā otrajā līmenī," turpina ministrija.
Lai gan šis priekšlikums jau izpelnījies kritiku, valdība taisnojas, ka tas pozitīvi ietekmēs personas nākotnes pensijas apjomu, jo pirmā līmeņa pensijas kapitāls katru gadu tiek indeksēts. Iedzīvotāji no tā nebūšot zaudētāji, sacīja Ašeradens.
Citās domās ir banku nozari pārstāvošā Finanšu nozares asociācija. Ar šādu soli valdība risināšot šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina. Pensiju otrā līmeņa iemaksas ir pakļautas svārstīgumam, kas pilnīgi normāli tirgus apstākļos, taču ilgtermiņā otrā līmeņa iemaksas nekad nezaudēs un tā ir reāla nauda, ko nevar teikt par pirmo līmeni.
"Pēc maniem ļoti aptuveniem aprēķiniem vidējā uzkrājuma līmenī efektu trīs gadu laikā vismaz par tūkstoti. Tas nozīmē, ka no mums kārtējo reizi grib apkrāpt par lielu un reālu naudu. Man kā potenciālam pensionāram tas ir solījums, kuram es, pirmkārt, neticu, otrkārt, tam vērtība, salīdzinot ar reālu naudu, ir praktiski nulle.
Ministrs atsaucas uz virtuāli stabilu ienesīgu un svārstībām nepakļautu solījumu. To pirmo līmeni es citādi nevaru nosaukt,"
pauda "INVL Asset Management" vadītājs Andrejs Martinovs.
SEB bankas pārstāvis Jānis Rozenfelds uzskata, ka pensiju otrā līmeņa iemaksu mazināšana par sesto daļu ir īstermiņa domāšana uz nākotnes paaudžu rēķina. Viņaprāt, ar šo priekšlikumu tiek sagrauta jauniešu iespēja saņemt jebkādu cieņpilnu pensiju, un tieši jaunieši, kuriem šobrīd netiek prasīts viedoklis, būs lielākie zaudētāji.
Līdzīgs komentārs no "Citadele banka". "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis uzskata, ka pašreizējās nodokļu reformas piedāvājums mazināt ekonomiski pamatotā pensiju otrā līmeņa nozīmi un kāpināt iemaksas pirmajā līmenī nav ilgtspējīgs. Purgailis norādīja, ka šos abus līmeņus pēc būtības nav iespējams korekti salīdzināt. Pirmā līmeņa uzkrājums ir valsts nākotnes solījums, kuru pašlaik izmanto pensiju izmaksai, bet otrā līmeņa līdzekļi ir katra indivīda maks un uzkrājums nākotnei.
Budžetā būšot papildu 120 miljoni eiro
Savukārt pārējie koalīcijas partneri – Andris Šuvajevs no "Progresīvajiem" un Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības – uzsvēra, ka mazāks nodokļu slogs lielākajam vairumam darba algu saņēmēju veicinās patēriņu, procesus ekonomikā, nodokļu sistēma būs vienkāršāka un pietuvināta pārējo Baltijas valstu līmenim.
"Manā izpratnē, tā ir moderna, eiropeiska darba spēka nodokļu sistēma, skaidri saprotama katram mūsu iedzīvotājam. Virzīs mūsu valsts ekonomiku arī izaugsmes virzienā," vērtēja Ašeradens.
"Ja runājam par mūsu uzņēmumiem, kas darbojas dažādos eksporta tirgos, arī tiem šī situācija būtiski uzlabosies, jo ar šo piedāvājumu mēs izlīdzināsimies praktiski visās darba algu grupās," turpināja Valainis.
"Pats svarīgākais princips bija panākt nodokļu samazinājumu mazajām un vidējām algām. Protams, būtiska arī nodokļu sistēmas vienkāršošana un arī tikpat svarīgs jautājums ir par to, ka minimālā alga un neapliekamais minimums būtībā arī šie faktori tiks automatizēti līdz ar vidējas algas kāpumu," sacīja Šuvajevs.
Pēc Valaiņa aplēsēm, nodokļu sistēmas izmaiņas ekonomikā ienesīšot papildu 120 miljonus eiro. Šiem secinājumiem piekrita arī Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, piebilstot, ka
plāns darbosies, ja nemainīs pievienotās vērtības nodokļa likmi. To darba grupa vienojusies neaiztikt.
Vēl citas izmaiņas nodokļos
Strādājošo vecāku pabalstu paredzēts palielināt līdz 75% (pašlaik 50%) no piešķirtā vecāku pabalsta apmēra.
Paredzēta arī IIN atvieglojuma koplīgumiem paplašināšana (mobilitātei) līdz 700 eiro gadā.
Piedāvājums paredz arī turpmāk piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā Latvijai raksturīgajiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
Lauksaimnieku saņemtās atbalsta summas (subsīdijas) netiks apliktas ar IIN.
Savukārt, lai veicinātu Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, tiek rosināts pārskatīt akcīzes nodokli degvielai un naftas produktiem. Tāpat, lai harmonizētu akcīzes nodokļu likmes ar Baltijas valstīm, tiek rosināts pārskatīt nodokļa likmes bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8g, alkoholiskiem dzērieniem, alum un tabakas izstrādājumiem.
Vēl plānots pārskatīt izložu nodokļa, azartspēļu nodokļa likmes, kā arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un dabas resursu nodokļa likmes.
Šobrīd nolemts virzīt izmaiņas tikai darbaspēka nodokļos, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" ceturtdien, 5. septembrī, sacīja Ašeradens.
Sociālie partneri – apmierināti
Ar panākto kompromisu apmierināta ir arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kā arī uzņēmējus pārstāvošā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Nav paredzēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšana, vienlaikus prognozēta Latvijas konkurētspējas uzlabošana. LDDK prezidents Andris Bite uzsver, ka vēl nesaredz ievērojamu valdības izdevumu ietaupīšanu.
"Kopumā, gribētos teikt, ka no arodbiedrību puses atsevišķās pozīcijās ambīcijas varbūt bija nedaudz lielākas, bet kompromisa variants, kāds sasniegts, ir apmierinošs. Un ieguvumi darbiniekiem neto izteiksmē būs," vērtēja LBAS Eksperts tautsaimniecības jautājumos Mārtiņš Svirskis.
"Ja mēs tādā vienkāršā salīdzinājumā sakām, tad, lai māju uzbūvētu, vajag ķieģeļus, smiltis, betonu, koku un tamlīdzīgi, bet mums bija smiltis un ūdens.
Bet nu faktiski to mēs esam dabūjuši un lielāko daļu no izvirzītajiem mērķiem esam sasnieguši," izteicās Bite.
Darba devēji arī uzsver, ka pie šī reformas rezultāta apstāties nedrīkst, jo ar pārējām Baltijas valstīm būtu nepieciešams salāgot nodokļu slogu arī lielo algu saņēmējiem, kas ar šo reformu darīts netiek. Arī politiķi norāda, ka pēc laika būs gatavi jaunām sarunām.
Finanšu ministrijā vēl uzsver – lai uzlabotu darbaspēka konkurētspēju reģionā, ir jāturpina mazināt darbaspēka nodokļu slogs darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu. Tāpat arī OECD vērtējumā norādīts, ka, lai veicinātu ilgtermiņa ekonomisko attīstību, Latvijai būtu jāturpina pārnest nodokļu slogs no darbaspēka nodokļiem uz citiem (patēriņa un kapitāla) nodokļiem, vienlaikus palielinot IIN progresivitāti, norāda Finanšu ministrijā.
Nodokļu pārmaiņu plānu aicinās iekļaut 2025. gada valsts budžeta likumprojektu pakā. To vispirms izskatīs valdībā un pēc tam Saeimā. Tas nozīmē, ka plānā ir iespējamas pārmaiņas. Valsts budžetu un ar to saistītos likumprojektus plānots iesniegt Saeimā 15. oktobrī, savukārt galīgajā lasījumā sākt skatīt no 20. novembra.
