Piedāvājums asociācijas ieskatā paredz, ka reāla nauda katra cilvēka pensiju otrā līmeņa kontā (šobrīd 6% bruto algas) tiks aizstāta ar solījumu šo starpību nākotnē samaksāt no pensiju pirmā līmeņa, taču pie esošajām demogrāfiskajām tendencēm tas nav iespējams.
"Līdz ar to šādai idejai par otrā pensiju līmeņa līdzekļu "pārdali" ir risks mazināt uzticēšanos pensiju sistēmai.
Šāda rīcība varētu kļūt par signālu, ka uz valsti pensiju jautājumā paļauties nevar un ka atliek savu pensiju krāt pašiem,"
vērtē asociācija.
Tā arī uzsver, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju pensiju otrajā līmenī uzkrātais kapitāls ir viņu lielākais uzkrājums.
FNA uzskata, ka būtu jārīkojas tieši pretēji: pensiju otrajā līmenī būtu jāveic proporcionāli lielāki atskaitījumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas ļautu nākotnes pensiju kapitālu palielināt. Vēsturiski bija iecere katrā pensiju līmenī – pirmajā un otrajā – veikt atskaitījumus 10% apmērā no algas (šobrīd 14% paliek pensiju pirmajā līmenī, bet 6% – otrajā).
Savukārt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste skaidroja, ka 1% pārnese no otrā uz pirmo pensiju līmeni nozīmē, ka palielinās sociālā budžeta pārpalikums un var veidot pamatbudžetu ar lielāku deficītu, kā arī valdībai veidojas nesegtas nākotnes saistības pret pensionāriem.
Ko nozīmē 1%-pta pārnese no 2. pensiju līmeņa uz pirmo?
— Uldis Rutkaste (@rutkaste) September 6, 2024
1) Palielinās sociālā budžeta pārpalikums, un var veidot pamatbudžetu ar lielāku deficītu (daļēji nofinansē plakano neapliekamo minimumu)
2) Valdībai veidojas nesegtas nākotnes saistības pret pensionāriem.
"Demogrāfijas tendenču jeb strādājošo skaita samazināšanās un pensionāru pieauguma ietekmē valstis visā pasaulē saskaras ar izaicinājumiem pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanā. Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Tāpēc jo būtiskāk ir visiem kopīgi apzināties esošos riskus un atbilstoši rīkoties ne tikai šodienas, bet arī nākotnes pensionāru interesēs. Te svarīgi atzīmēt, ka pensiju otrais līmenis ir pamata elements pensiju sistēmā, jo ir neatkarīgs no demogrāfiskajām tendencēm.
Tāpēc samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu nepieļaujama rīcība attiecībā pret pensiju krājējiem, kuri šādam uzkrājumu modelim uzticas, jo rēķinās ar to kā saviem iztikas līdzekļiem pensijas vecumā,"
norāda asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis:
Vidējie vecuma pensiju apmēri Latvijā ir zemi. Ņemot vērā demogrāfijas tendences, valstij jau šobrīd ir augsts risks nespēt nodrošināt pietiekošu valsts pensijas apmēru. Par zemiem pensiju ienākumiem nākotnē brīdina arī Eiropas Komisija, kuras aprēķinos par pensijas atvietojuma līmeni Latvijā cilvēkam, kurš ir strādājis 40 gadus, plāno, ka ap 2050. gadu tas būs tikai pie 30% no iepriekšējiem ienākumiem. Pašlaik atvietojums ir 40,2%.
Attiecīgi pensiju sistēmas pirmais līmenis, kas balstās uz paaudžu solidaritātes principu, nākotnē piedzīvos arvien lielāku slodzi, jo arvien mazākam skaitam strādājošo būs jāuztur arvien lielāks skaits pensionāru. Tāpēc jo būtiskāka kļūst pensiju otrā līmeņa nozīme.
"Pēc pašreizējā koalīcijas piedāvājuma reāla nauda katra cilvēka kontā pensiju otrajā līmenī tiek aizstāta ar solījumu maksāt pensiju no pensiju pirmā līmeņa.
Četru gadu laikā vidējais darbinieks savā pensiju otrā līmeņa kontā saņems par 1000 eiro mazāk. Lai arī sākotnēji tā varētu šķist neliela summa, tomēr nākotnē iedzīvotāji šajā laikā nevarēs uzkrāt ap 650 miljonu eiro,"
skaidro Brazovskis un norāda, ka pensiju otrais līmenis nav nodoklis, bet katra strādājošā personīgā nauda – uzkrājums vecumdienām. Savukārt valsts vēlas izmantot tūlītēju piekļuvi naudai, kas faktiski paredzēta nākotnei.
