Asociācijas "Latvijas dārznieks" vadītājs Jānis Bērziņš sacīja, ka lielajām kultūrām raža šogad būšot mazāka pat par trešdaļu: "Viss būs atkarīgs no oktobra, vēl jau briest. Ļoti slikti ir ar sīpoliem un ķiplokiem, tur pavasara aukstums iekavēja un pēc tam sausums. Otrs – slimības. Šogad [dārzeņi] negrib glabāties."
Klimats augu veģetācijai šogad ļoti kontrastējis – gan sausums, gan vēlāk 30 grādi, kas neveicināja augu augšanu. Pēc tam jūlija beigās bija stipras lietusgāzes, kas savukārt ietekmējis to, kā uzglabāsies izaudzētais, sacīja Bērziņš:
"Kartupeļiem ir problēma, kā glabāsies. Bet viss ir atkarīgs no tā, kur un cik bija lietus. Kaut kur jau paslīka un cieta arī mums. Viss atkarīgs, kur un cik nolija, un cik ātri tas mitrums aizgāja projām. Pēc tam bija karstums, kas veicināja pūšanu."
Bērziņš lēsa, ka, neskatoties uz problēmām, vietējam tirgum dārzeņu vajadzētu pietikt – lai tikai tirgotāji ņemtu pretī vietējo zemnieku izaudzēto.
Šobrīd ir ražas novākšanas laiks, bet ne visur esot pieejamas, piemēram, vietējās galda bietes, kāposti vai burkāni.
To, ka dārzeņu ražas dažādos reģionos atšķiras, sacīja arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Raivis Bahšteins:
"Par dārzeņiem audzētāji saka, ka gads ir vidēji labs, arī ražas kvalitāte arī ir dažāda. Ja skatāmies Latvijas griezumā, kā nu kur – citur bijis pārāk sauss, citur - pārāk mitrs. Toties garā vasara bijusi piemērota mazāk audzētām kultūrām, piemēram, Briseles kāpostiem, kas tagad vācami, vai saldajiem kartupeļiem jeb batātēm, ko audzē zem seguma – tām ir labas ražas. Šogad izdevies izaudzēt cienījamā svarā galviņkāpostus. Daži zemnieki stāsta, ka izaugusi 5 kilogramus smaga galva. Bet atsevišķās vietās cieta kartupeļu lauki, šie plūdi nepatika sīpoliem, cieta arī pākšaugi."
Tajā pašā laikā lielai daļai bioloģisko ābeļdārzu raža šogad ir laba un kvalitatīva, un ne salnas, ne arī krusa nav ietekmējušas ābolu ražu, kamēr pērn daudzviet salnas nopostīja gandrīz visu ražu.
Citādi ir ar upenēm, kur ievākums bijis mazāks, nekā gaidīts.
Augļkopji jau piepilda savas noliktavas ar jauno ražu, un tie jau ir pieejami veikalos.
Arī krūmmelleņu audzētājiem raža šogad padevusies laba, neskatoties uz dažviet piedzīvotajām salnām, skaidroja Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte:
"Dažas saimniecības, kurām bija pretsalnu aizsardzība, izdzīvoja. Bet kopumā melleņu raža šogad bija ļoti bagātīga gan lielajās platībā, gan mazajās. Un cena bija pieņemama."
Vienīgā problēma, kas skāra krūmmelleņu saimniecības – trūcis ogu lasītāju. Līdz ar to, piemēram, "Arosa R" saimniecībā aptuveni 25 – 30 procenti ražas palika uz lauka. Māra Rudzāte aicināja atbildīgās iestādes risināt šo problēmu, jo darbinieku trūkums jūtams aizvien lielāks.
