Likums "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" tika pieņemts pērn dažus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Likuma atcelšana pamatota ar to, ka jauna sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecība nav valsts drošības interesēs un Latvijai draudzīgās kaimiņvalstīs ir attīstīta vai tiek būvēta gāzes infrastruktūra, kas nodrošina pietiekamu kapacitāti Latvijas patēriņam, norādījuši likumprojekta autori.
Tāpat spēkā esošajā likumā noteikto termiņu termināļa nodošanai ekspluatācijā vairs nav iespējams sasniegt, norādīts likumprojekta anotācijā.
Kopš pagājušās ziemas Latvijā samazinājies gāzes patēriņš, jo vairākas pilsētas ir dažādojušas savu siltumapgādi, ieviešot šķeldas katlus. Prognozes liecinot, ka gāzes patēriņš vairs neatgriezīsies iepriekšējā apjomā, tādēļ zūdot Skultes termināļa nepieciešamība.
"Mums ir koordinēta sadarbība ar Lietuvu, Igauniju un Somiju par dabasgāzes piegādēm, līdz ar to ir zudusi vajadzība papildināt fosilo resursu krājumus," iepriekš pauda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie").
Oktobrī Saeimas balsojumu par likuma atcelšanu atlika, pamatojot ar ziņām par Somijas un Igaunijas gāzesvada "Balticconector" bojājumu. Vēlāk Saeimas komisija aiz slēgtām durvīm uzklausīja aktuālo informāciju par gāzes apgādi reģionā un pēc tam atkārtoti apstiprināja plānu par Skultes termināļa likuma atcelšanu.
KONTEKSTS:
Pērn septembrī Saeima pieņēma likumu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim. Šogad valdība noraidīja LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.
Likumprojektu par minētā likuma atcelšanu iesnieguši koalīcijas deputāti no "Progresīvajiem", "Jaunās Vienotības" un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijām.
