ĪSUMĀ:
- Pašvaldībās trūkst īres dzīvokļu.
- Preiļu novadā īrēt vēlas ģimenes ar bērniem, novada piedāvājums – ierobežots.
- Krāslavas novadā arī rinda, dzīvokļi nav vislabākajā kārtībā.
- Balvos un Viļakā atbilstošu dzīvokļu nav.
- Pašvaldībām trūkst naudas mājokļu atjaunošanai un būvniecībai.
- No visiem valsts atbalsta programmas mājokļa iegādei klientiem – tikai 1% Latgalē.
- Kredītus attālākos reģionos izsniedz negribīgi, tāpēc daļa iedzīvotāju nevar iegādāties mājokļus.
Pašvaldībās trūkst īres dzīvokļu
Brīvi pašvaldību īres dzīvokļi Latgales pilsētās šobrīd ir vien daži, un arī rindas uz šiem dzīvokļiem ir lielas – no 30 līdz 50 īrēt gribētāju. Priekšroka tiek dota bāreņiem, jaunām ģimenēm un speciālistiem. Pārējiem jāgaida ilgāk.
"Pamatā tās ir jaunas ģimenes ar bērniem, kuru vēlme ir 2–3 istabu dzīvoklis, labiekārtots. Diemžēl mums piedāvāšanas iespējas ir ierobežotas," atzina Preiļu novada pašvaldības Nekustamā īpašuma daļas vadītāja Vita Pastare.
Krāslavas novada domas priekšsēdētāja vietnieks Aivars Trūlis (Latvijas Reģionu apvienība) savukārt norādīja, ka
dzīvokļi "nav tajā labākajā stāvoklī, iepriekšējie iedzīvotāji, kad nav sava manta, viņi tā neskatās".
"Ir trešā rinda, tā ir maiņas rinda, piemēram, divi večuki dzīvo, viens nomirst. Viņam ir divu istabu dzīvoklis, bet viņš prasa vienas istabas, lai mazāk maksātu par elektroenerģiju," piebilda Trūlis.
Balvu novada pašvaldības Nekustamo īpašumu daļas vadītāja Gunta Raibekaze savukārt stāstīja, ka, "ņemot vērā iespējas atrast darbu, infrastruktūru, daudzi iedzīvotāji izsaka vēlmi īrēt dzīvokli tieši Balvu vai Viļakas pilsētās, kur šobrīd dzīvošanai atbilstošu brīvu dzīvokļu nav".
Vietvarām trūkstot naudas mājokļu atjaunošanai vai būvniecībai
Dzīvojamais fonds ir ļoti novecojis, un nepieciešami lieli līdzekļi atjaunošanai, bet pašvaldībās saka – tādas naudas nav. Vietvaras var iesaistīties projektos par sociālo māju atjaunošanu vai būvniecību, taču nepieciešams līdzfinansējums.
"Pašvaldība saviem spēkiem nepavilks daudzdzīvokļu māju. Te vajadzētu būt speciālai valsts programmai, un tikai tad tas jautājums risinātos. Pašvaldības šogad knapi savelk galus," pauda Aivars Trūlis.
Gunta Raibekaze arī norādīja, ka "šim mērķim nepieciešams samērā liels pašvaldības līdzfinansējums, un otrs arguments – vai mūsu puses iedzīvotājs būs gatavs un spējīgs mēnesī samaksāt tāda apjoma īres maksu, kāda pēc projekta realizācijas būs noteikta".
No visiem valsts atbalsta programmas mājokļa iegādei klientiem – tikai 1% Latgalē
Savukārt privātajā sektorā vērojams cenu kritums. Summas vietvarās ir līdzīgas, piemēram, Balvos divistabu dzīvoklis ar remontu vidēji izmaksā 20 000–30 000 eiro, turpretim mēneša īres maksa 150–300 eiro.
Latgales pašvaldībās norāda – liela daļa iedzīvotāju nav spējīgi atļauties iegādāties mājokli bez aizdevumiem. Savukārt to saņemt var ne visi.
Valsts finanšu institūcija "Altum" īsteno specifiskas programmas, kas sniedz atbalstu valsts definētām iedzīvotāju grupām – ģimenēm ar bērniem, jaunajiem speciālistiem un kopš pagājušā gada – Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, pastāstīja "Altum" pārstāve Sandra Eglīte.
"Visos gadījumos svarīga ir personas spēja uzņemties kredītsaistības, ko rūpīgi izvērtēs banka," norādīja Eglīte.
Līdz šim garantiju mājokļa iegādei izmantojušas vairāk nekā 27 000 ģimeņu ar bērniem un teju seši tūkstoši jauno speciālistu. Vislielākais īpatsvars – aptuveni 84% – ir Rīgā un Pierīgas reģionā, savukārt Latgalē tikai 1%.
Kredītiestādes negribīgi izsniedz kredītus attālākos reģionos, tāpēc daļa iedzīvotāju nevar iegādāties mājokļus.
