Neatliekamās medicīnas klīnika ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) sirds. Te tiek glābtas dzīvības. Bet paralēli klīnika nes zaudējumus.
Pacientu skaita pieaugumam ir vairāki iemesli. Turpina saasināties kovida laikā slikti aprūpēto hronisko pacientu veselība. Pēc izrakstīšanas no slimnīcas cilvēkiem trūkst naudas zālēm vai aprūpei un viņus ieved atkal. Insulti, infarkti. Traumas. Īpaši liels pieplūdums jūtams no Pierīgas reģioniem – Ropažiem, Ogres, Ādažiem, Salaspils. Palīdzību šeit meklē arī no Bauskas, Jelgavas un Cēsu novada – vietām, kur ir savas slimnīcas. Izveidoti papildu posteņi. Šīm māsām un ārstiem arī ir jāmaksā.
RAKUS Neatliekamās medicīnas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs norādīja, ka izmaksas palielinās: "Gan uz personāla atlīdzības neizbēgamu pieaugumu, pārsvarā uz virsstundu rēķina, arī medikamenti, medicīnas preču izmaksas. Var gadīties, ka uz gada beigām nauda, kas piešķirta neatliekamai palīdzībai, var beigties!"
Slimnīcas valde brīdinājusi kapitāldaļu turētāju – Veselības ministriju, ka esošā budžeta plānošanas formula neder, jo katru gadu pacientu skaits aug.
RAKUS valdes loceklis Haralds Plaudis pastāstīja, ka, salīdzinot ar pērno gadu, pacientu skaits pieaudzis par 12%. "Un tie ir pacienti, kam mēs nevaram pateikt nē," uzsvēra Plaudis. "Ja citus plānveida pacientus varam kaut kādā veidā šķirot un pagarināt rindas, par ko pacienti būs neapmierināti, tad neatliekamais ir tas, kam jānodrošina [palīdzība] tūlīt un tagad!"
Kopumā slimnīcās, kas sniedz neatliekamo palīdzību, jau izveidojusies 8 miljonu eiro pārstrāde. Tie ir tikai pirmā ceturkšņa dati.
Veselības ministrijā to zina.
Ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins atzina, ka pārstrāžu apmaksai pieejamie finanšu resursi ir ļoti ierobežoti: "Šī problēma saistīta ar to, ka mums kopumā valstī nav pietiekoša finansējuma, lai no valsts puses nosegtu visus nepieciešamos pakalpojumus."
Veselības budžets ir 11% no visa Latvijas valsts budžeta. Tie ir 1,88 miljardi eiro. Lauvas tiesa tiek slimnīcām, šogad tie ir 673 759 059 eiro. NVD jau saņemtas ziņas par pārstrādi 13 miljonu eiro apmērā.
Gada vidū sekos budžeta pārplānošana – no slimnīcu neiztērētās naudas citām lietām nosegs sniegto neatliekamo palīdzību.
NVD Stacionāro pakalpojumu nodaļas vadītāja Laura Kronberga skaidroja, ka gada laikā pārstrādēm vajadzētu izlīdzināties, jo vasaras periodā plānveida pakalpojumu esot mazāk: "Bet sešos mēnešos veiksim pārplānošanu un prioritāri nosegsim neatliekamo palīdzību."
Taču pašreizējais valsts naudas daudzums medicīnā ir vidēji puse no nepieciešamā. Naudas pārlikšana no viena maka citā neatrisina galveno problēmu – pakalpojuma pieejamību. Pārāk ilgi gaidot izmeklējumus un operācijas, plānveida pacienta stāvoklis saasinās. Un viņš slimnīcā tiek ievests ar bākugunīm un sirēnām kā akūts.
