Rēzeknes novada zemnieka Artūra Tjuša druvā kombaini sāka rūkt vien pirms dažām dienām. Citus gadus šajā laikā graudu ražas novākšana ritēja jau pilnā sparā.
"Gaidījām, kad būs piemēroti izkaltusi labība, bet izskatās, ka tā ļoti nevienmērīgi nogatavojas. Kalniņi ir sausi, bet ne pietiekami sausi, lai varētu uzreiz klētī bērt, jālaiž būs caur kalti. Zemākajās vietās ir zaļi graudi," stāstīja ZS "Meža Grumuži" saimnieks Artūrs Tjušs.
Tjušs audzē graudus aptuveni 500 hektāru platībā. Galvenokārt dažādu šķirņu kviešus, lai saprastu, kura no tām ir augstražīgāka. Zemnieks stāstīja, ka šogad visas šķirnes pārziemojušas vienlīdzīgi un graudu raža gaidāma būtiski mazāka.
"Cāļus skaita rudenī, un vēl graudi nav pārdoti, bet es ļoti priecīgs būšu, ja būšu izlīdis pa nullēm, ja būs atgriezta tā nauda, kas ir ieguldīta.
Par peļņu šogad ir ļoti grūti sapņot. Ražas apjoms acīmredzami ir zemāks, apmēram uz 50, uz pusi," sacīja graudkopis.
Garas traktortehnikas un kravas transportlīdzekļu rindas neveidojas arī pie graudu pieņemšanas punkta "Rēzeknes dzirnavnieks". Pagaidām šajā sezonā te pieņemts nedaudz virs 5000 tonnu graudu.
"Vienīgais, kas vēl nav, tās nav auzas šogad. Bet pārējās kultūras visas – mieži, kvieši, rapsis, rudzi, tritikāle. Ir pārtikas kvalitāte. Bet skatīsimies, kas notiks. Ir satraukums, ka varētu būt tie lieti izdarījuši kaut kādas korekcijas.
Par graudu cenām runājot, situācija, cik ir informācija, nav tā optimistiskākā, jo biržas cena krīt, tad ir kaut kāds lēciens, ir atkal kritums.
Savas pakalpojuma cenas esam atstājuši pagājušā gada līmenī, jo saprotam, ka bija traks rudens un pavasaris ar minerālmēslu cenām," klāstīja AS "Rēzeknes dzirnavnieks" vadītājs Juris Trops.
Biedrībā "Zemnieku saeima" norādīja, ka graudu ražas novākšana šogad kavējas visos Latvijas reģionos. Piemēram, Latgalē līdz šim nokulti tikai 3%–5% lauku.
"Tagad mēs vācam ražu, kurai cena ir būtiski kritusies. Skaidrs, ka lielai daļai saimniecību būs grūtības norēķināties ar izejvielu piegādātājiem par degvielu, par minerālmēsliem un visu pārējo, jo šī raža tika sēta, ņemot vērā lielās izejvielu cenas. Jāmeklē atsevišķi pasākumi. Piemēram, kredītprocenta dzēšana apgrozāmiem līdzekļiem, jo lielai daļai lauksaimnieku pašlaik ir problēmas ar apgrozāmiem līdzekļiem," atzina "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons.
Viņš uzsvēra, ka zemnieku maciņus šogad ietekmēs arī graudu kaltēšanas izmaksas, jo esošajos laikapstākļos novākto graudu mitrums ir vairāk nekā 20% normālo 14% vietā.
