LDDK prezidents norādīja, ka Latvijā jau vairākus gadus "praktiski nekas nav darīts", lai ekonomika augtu straujāk un tā būtu lielāka. Viņš sacīja, ka valstij būtu jāsper drosmīgāki soļi darbaspēka nodokļu politikā un mazā biznesa regulējumā, lai mazinātu nodokļus līdz līmenim, kas ir konkurētspējīgs ar Lietuvu un Igauniju.
Bite pauda: "Mēs sakām, ka mums jābūt drosmīgākiem soļiem. (..) Kopumā gan darba devējs, gan darba ņēmējs maksā šodien darbaspēka nodokļos valstij vairāk, nekā to dara Lietuvā vai Igaunijā. Ilgtermiņā – vai nu mēs neattīstamies kā uzņēmumi, vai mēs katrs, kurš saņem algu, saņemam mazāk nekā kaimiņos."
Viņš uzskata, ka šobrīd palielināt nodokļus būtu kļūda: "Skaidrs, ka celt nodokļus šobrīd – tā būtu kļūda. Jo ekonomika no tā neaugs ne straujāk, ne labāk."
Bite paskaidroja, ka, samazinot attiecīgos nodokļus līdz konkurētspējīgam līmenim, īstermiņā valsts budžetā būs mazāki ieņēmumi, taču valdībai tiek piedāvāti arī kompensējošie pasākumi, kādi būtu jāievieš, lai varētu šo īstermiņa ienākumu samazinājumu kompensēt.
LDDK prezidents arī sacīja, ka jau vairākas nedēļas Finanšu ministrija sola vīziju par nodokļu izmaiņām, taču sociālie partneri ar to joprojām nav iepazīstināti.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") iepriekš atklāja, ka koalīcija vēl apspriež, kā mainīt darbaspēka nodokļus, taču ideja esot absolūti skaidra – nodokļu slogs no darbaspēka būtu jāpārceļ uz patēriņu.
Finanšu ministrs arī nāca klajā ar ideju Latvijā celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi par vienu procentpunktu – no līdzšinējā 21% līdz 22%, lai finansētu augošos aizsardzības izdevumus. Šī iecere izpelnījās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kritiku.
Sākotnēji bija paredzēts, ka nodokļu politikas revīzijas darba grupa strādās līdz Jāņiem un Finanšu ministrijai jūnija beigās valdībā iesniegtu ziņojumu, kādus nodokļus mainīs un kā. Jau ir izanalizēts uzņēmumu ienākuma nodoklis, un secinājums – līdzšinējā politika bijusi pareiza. Tomēr nodokļu darba grupa sarunu termiņu pārcēla līdz vasaras beigām.
Finanšu ministrs norādīja, ka situācija saistībā ar topošo Latvijas valsts budžetu 2025. gadā ir saspringta. Fiskālā telpa saskaņā ar pašreizējām aplēsēm ir negatīva, un, ja netiks rasti risinājumi, kā to novērst, valdībai var nākties meklēt ietaupījumus miljoniem eiro apmērā.
