Gatavo jaunu atbalsta programmu
"Altum" Energoefektivitātes atbalsta programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece norāda, ka kopš pavasara beigām ēku siltināšanas atbalsta pieteikumu skaits ir pieaudzis un līdz ar to pieaudzis arī rezervētais finansējums. Katru mēnesi patlaban programmā iesniedz ap 20 pieteikumu. Savukārt jau būvniecības procesā ir 32 mājas, un domājams, ka būvniecību šogad sāks vēl 20 mājas. Vērzemniece secina, ka programmas apguve kopumā atbilst plānotajam.
"Programmā, kas šobrīd ir atvērta, kopējais finansējums ir 45 miljoni eiro, un no šiem līdzekļiem pieejamais finansējums atlicis ap 20% apmērā. Tā kā pavisam nedaudz un, skatoties uz to aktivitāti, kāda bijusi pēdējos mēnešos, redzams, ka programmas apguve ir paātrinājusies. Līdz ar to mājām, kurām projekti jau ir gatavi, aicinu neatlikt pieteikumu iesniegšanu "Altum"," mudina Vērzemniece.
Vērzemniece rēķina, ka ar atlikušo finansējumu varēs atbalstīt vēl apmēram 25 projektus, kas nozīmē, ka programma tuvākajos mēnešos tiks slēgta.
Tikmēr norit diskusijas par jaunās energoefektivitātes programmas nosacījumiem, kurā kopējais finansējums jau būs lielāks – 173 miljoni eiro.
"Provizoriski redzējums ir tāds, ka programma būs apmēram tādos pašos atbalsta apmēros un intensitātē. Šobrīd atbalsta apmērs ir 49%, bet neieskaitot PVN, savukārt
jaunajā programmā šobrīd tiek plānots, ka atbalsts būs 40%, bet ieskaitot PVN. Un atsevišķos gadījumos atbalstu varēs saņemt arī lielākā apmērā, ja tiks sasniegti konkrēti nosacījumi,"
par nākotnes ieceri pastāsta "Altum" pārstāve.
Līdz šim lielākoties siltināšanas projektiem pieteiktas mājas ar 30 dzīvokļiem, un renovāciju šobrīd visvairāk īsteno Rīgā un Pierīgā, kur arī ir lielākais renovējamo māju skaits.
Rīgā renovēti vien 2% namu
"Rīgas namu pārvaldnieka" bilancē šobrīd ir 3500 māju, un par renovētām varētu uzskatīt vien aptuveni 2%. "Tas, protams, ir gaužām maz, un šeit es gribētu teikt, ka viss sākas ar īpašnieku lēmumu," norāda "Rīgas namu pārvaldnieka" valdes loceklis Mārtiņš Paurs.
Lēmumu par māju virzīšanu uz renovāciju pieņēmušas vēl 45 mājas, kurās tiek gatavota tehniskā dokumentācija lielākoties nākamajai atbalsta programmai. Savukārt aktīvos projektus vēl noslēdz astoņi klienti, kuriem daļai ēku renovācija kavējās tieši būvdarbu ievilkšanās dēļ.
"Lielākais klupšanas akmens ir tieši būvnieka maksātspējas jautājums.
Ir būvnieki, kas uzsākuši tiesiskās aizsardzības procesus kaut kādu iemeslu dēļ, un tad notiek problēmas ar visām avansu un maksāšanas lietām. Mums ir vēl priekšā diskusija par jaunās programmas noteikumiem, un mēs mēģināsim diskutēt arī par risinājumiem, kā pasargāt iedzīvotājus no šīm nebūšanām, jo tas ir ārpus viņu kontroles. Tur varētu būt risinājumi ar kādu būvniecības garantijas fondu vai papildu apdrošināšanu, bet, protams, ir jārēķinās, ka arī izmaksas tad būs lielākas," uzsver Paurs.
Atbalstu vajadzētu lielāku
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis arī apstiprina, ka par gaidāmo atbalsta programmu ir liela interese, bet, viņaprāt, atbalstam būtu jābūt vēl lielākam.
"Viena lieta ir šī valsts programma, bet ir jādomā arī pašvaldībām par tiem cilvēkiem, kas dzīvo viņu teritorijā. Valstij ir šī apņemšanās par ogļskābās gāzes (CO2) ietaupījumu, līdz ar to es gribētu redzēt vēl lielāku atbalstu,
lai cilvēki tiešām, renovējot mājas, varētu ar atbalstu praktiski uz apkuri atpelnīt šos ieguldījumus, un valstij arī tas būtu izdevīgi,"
pārdomās dalās Beikmanis.
Jaunā "Altum" daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes programma tiks atvērta ap gadu miju, un tajā renovācijas projektus varēs īstenot līdz 2028. gadam.
