ĪSUMĀ:
- Uz Krieviju šogad eksportē vairāk nekā 320 Latvijas uzņēmumu.
- Ievārījumu ražotājs Pūrē lēmumu turpināt eksportu uz Krieviju vērtē kā racionālu.
- Iļģuciema kvasa un alus ražotājs perspektīvu kaimiņvalsts tirgū vairs neredz.
- Šogad eksportētās preces ir bijušas pat par 30 miljoniem eiro vērtīgākas.
- Tirgu pārorientācijai pieejami valsts atbalsta instrumenti.
- Kopš kara ievērojami pieaudzis eksports uz Kazahstānu, Kirgizstānu un Armēniju.
- Centrālā statistikas pārvalde atsaka informāciju par uzņēmumiem, kas eksportē uz šīm valstīm.
- Uzņēmumi izmanto dažādas shēmas sankciju apiešanai.
- Valsts drošības dienests (VVD) aizdomās par sankciju pārkāpšanu sācis 14 kriminālprocesus, trīs saistīti ar eksportu.
- VDD augstu risku saskata arī sadarbībai ar Turciju, AAE, Gruziju, Uzbekistānu un Azerbaidžānu.
- Finanšu izlūkošanas dienestā pēc kara ievērojami vairāk ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem.
- Turpinot preču, īpaši luksusa produktu eksportu, Krievijas elite karu praktiski nejūt, norāda Latvijas Bankā.
Vai kāds lēmis būt atbildīgiem par ētiku?
Šogad uz Krieviju eksportējuši vairāk nekā 320 uzņēmumu, liecina vasaras beigās publicētais Centrālās statistikas pārvaldes saraksts. Arī viens no lielākajiem pārtikas izejvielu ražotājiem valstī – uzņēmums "Puratos Latvia" Tukuma novada Pūrē, – šogad vēl aizvien turpina eksportēt uz Krieviju. Pirms vairāk nekā desmit gadiem kompāniju iegādājās Beļģijas uzņēmums "Puratos Group", pirms tam tas bija vietējā kapitāla uzņēmums ar nosaukumu "Pure Food". Te ražo dažādu garšu ievārījumus, kurus tālāk izmanto piena produktu, piemēram, saldējumu un jogurtu ražotāji.
70% saražotā tiek eksportēti uz kopumā vairāk nekā 20 pasaules valstīm. Uzņēmuma ģenerāldirektors Aigars Balodis atzina, ka Krievijas un Baltkrievijas tirgus ir "pietiekami nozīmīgs, lai tūlītēja eksporta pārtraukšana negatīvi ietekmētu gan uzņēmuma darba vietas, gan arī radītu finansiālus zaudējumus". Konkrētus skaitļus, cik daudz tiek eksportēts tieši uz Krieviju un Baltkrieviju, Balodis neatklāja.
Pēdējā krava ar Pūrē saražoto ievārījumu Krievijā nonāca vasaras sākumā. Jaunus darījumu partnerus uzņēmums Krievijā šobrīd vairs nemeklējot.
"Patiesībā Baltkrievija ir vienīgais tirgus, kur mēs turpinām sadarbību apjomos, kas ir pamanāmi," atzina Balodis.
Uz jautājumu, vai pēc kara sākuma uzņēmums diskutējis par darbību Krievijas tirgū, Balodis atbildēja: "Ir pieņemts lēmums, ka mēs no savas puses skatāmies, meklējam jaunus attīstības tirgus." Vairākkārt uzdotos jautājumus, vai uzņēmums tomēr nav apsvēris pārtraukt eksportēt uz Krieviju ētisku apsvērumu dēļ, Balodis atturējās komentēt.
Balodis uzsvēra, ka Pūrē ražotais ievārījums nav sankcijām pakļauts produkts. Viņaprāt, turpināt eksportēt uz Krieviju, kas izvērš brutālu karu Ukrainā, ir racionāli:
"Gan mūsu darbinieki, gan Latvija ir ieguvēji no tā, ko mēs šobrīd darām. Ir dažādi citi veidi, kā mēs varam palīdzēt Ukrainai uzvarēt Krieviju (..). Īstermiņā tas [eksports uz Krieviju] ir racionāls lēmums."
Uzņēmums paralēli eksportam uz Krieviju atbalsta arī Ukrainu, kurā izveidots speciāls fonds maiznieku un konditoru atbalstīšanai. "Puratos" ir ražotne Odesā, kas arī šobrīd kara laikā ir cietusi, uzņēmums palīdzējis cilvēkiem atrast darbu citās valstīs.
Balodis arī pauda neizpratni, kādēļ Ekonomikas ministrija nolēma publiskot sarakstu ar visiem uzņēmumiem, kuri eksportē uz Krieviju: "Tie uzņēmumi, kas to dara, tas ir atbilstoši noteikumiem, un vienā vai otrā veidā, tā ir uzņēmumu izvēle. Es nezinu, vai tiem cilvēkiem, kas pieņēma lēmumu publicēt šo sarakstu, ir kāds lēmis būt atbildīgiem par ētiku."
Krievijas tirgū perspektīvu vairs neredz
Vēl viens uzņēmums, kas gan pagājušā gadā, gan arī šogad nav pārtraucis eksportēt uz Krieviju, ir dzērienu ražotājs "Ilgezeem". Tas tirgū ir pazīstams ar tādiem zīmoliem kā "Iļģuciema kvass" un "Iļģuciema alus". Eksports veido 20%, galvenie tirgi – Vācija, Polija un Igaunija.
Uzņēmums joprojām eksportē arī uz Krieviju, taču, kā norādīja tirdzniecības un mārketinga nodaļas vadītājs Rihards Jablokovs, pērn un šogad tas bijis 2,1%. "Nenozīmīgi," viņš piebilda.
Pēdējā krava Krievijai aizsūtīta šā gada janvārī, kas bijis vēl divus mēnešus iepriekš veikts pasūtījums. Tad klients pārstājis veikt pasūtījumus.
"Mēs skatījāmies, kas notiek. Sākās tie momenti. Bet vai tad cilvēkam viedoklis parādās vienas dienas laikā? Tā ir viņa izvēle. Viens vienas dienas laikā izdara kaut kādu secinājumu, otrs – pēc mēneša, trešais – pēc pusgada," sacīja Jablokovs, vaicāts par uzņēmuma nostāju pret Krievijas tirgu.
Vai uzņēmums pēc kara neapsvēra pārraut eksporta saites ar Krievijas partneriem?
"Saproti, pēc kara mēs taču visi lietojām mājās gāzi, bet iepērkam no kurienes? No Krievijas. Tad jau mums visiem baigiem patriotiem jābeidz gatavot ēdienu,"
atbildēja Jablokovs.
Viņš gan vairs nesaredz iespēju, ka "Ilgezeem" nākotnē varētu eksportēt uz Krieviju: "Tas bija perspektīvs tirgus, bet tagad, redzot, kas ir noticis, – viss. Tas ir izsvītrots. Mums nav ne perspektīvu, ne plānu."
Uz Krieviju eksportē mazāk, bet pieaug preču vērtība
Jāatgādina, ka pēc ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (Nacionālā apvienība) uzdevuma Centrālā statistikas pārvalde (CSP) 16. augustā publiskoja uzņēmēju sarakstu, kas eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju, bet nākamajā dienā CSP sarakstu atsauca, lai to precizētu. Ekonomikas ministrija īpaši sasauktā preses konferencē atvainojās par radīto sajukumu, jo sarakstā bija iekļauti arī uzņēmumi, kas eksportēja uz Krieviju vēl pirms kara sākuma.
Tas, ka atklātībai nodeva iepriekš nepārbaudītu sarakstu ar uzņēmumiem, liek domāt, ka Indriksone savai pārraudzības iestādei to uzdeva steigā publiskot – tikai nepilnu nedēļu iepriekš pēc Latvijas Radio pieprasījuma pilnu sarakstu ar Latvijas uzņēmumiem, kas eksportēja uz Krieviju pērn un arī šogad, CSP bija atsūtījusi e-pastā.
Patlaban CSP mājaslapā var atrast informāciju tikai par tiem uzņēmumiem, kas ir eksportējuši uz Krieviju šā gada jūnijā. Taču pilnie statistikas dati kopš pagājušā gada sākuma rāda, ka pērn janvārī uz Krieviju eksportēja vairāk nekā 800 uzņēmumu. Dažus mēnešus pēc iebrukuma Ukrainā šo uzņēmumu skaits saruka uz pusi. Šogad no Latvijas preces uz Krieviju veda apmēram 320 uzņēmumu.
Interesanti, ka pagājušā gada pirmajā pusgadā un šogad eksporta apjoms uz Krieviju preču vērtības ziņā ir bijis apmēram pusmiljards eiro. Šogad eksportētās preces ir bijušas pat par 30 miljoniem vērtīgākas.
Šogad uzņēmēji uz Krieviju visvairāk veduši alkoholu un pārtiku, ķīmiju un medikamentus, mašīnas, mehānismus, elektroiekārtas, kā arī tekstilizstrādājumus.
Tirgu pārorientācijai pieejami atbalsta instrumenti
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda, vērtējot šos datus, norādīja, ka "bankas ļoti rezervēti attiecas pret jebkādiem pārskaitījumiem un darījumiem ar šīm valstīm".
"Man pirmais pārsteigums bija par saraksta plašumu – cik daudz ir šo uzņēmumu, cik daudz viņi ir spējuši apiet šo problemātiku ar norēķiniem. Tur arī ir jābūt radošai un uzņēmīgai pieejai," atzina Čuda.
"Tas ir katra uzņēmuma personīgais lēmums. Uzņēmums nav tāds jocīgs veidojums – tur ir konkrēts cilvēks, kuram ir konkrēta izpratne par lietu kārtību, kā vēlas īstenot uzņēmējdarbību, un viņš to īsteno esošās likumdošanas ietvarā. Šīs preces, kuras viņi eksportē, nav sankcionētas," norādīja Čuda.
Ekonomikas ministrija jau kopš Krimas aneksijas, kas notika pirms deviņiem gadiem, mudinājusi uzņēmumus pamest Krievijas tirgu. Kopš tā laika ir radīti arī vairāki atbalsta instrumenti, piemēram, garantiju fonds, kur apgrozāmiem līdzekļiem ir iespējams iegūt finanšu avotus, lai pārorientētos uz citiem tirgiem, skaidroja Čuda.
Lai gan Krimā kopš tās aneksijas Latvijas uzņēmumi nav piedalījušies eksporta veicināšanas aktivitātēs, Krievijā tādas ir notikušas divas reizes – 2015. gadā Maskavā un gadu vēlāk Pleskavā. Tāpat mūsu uzņēmēji pēdējos deviņos gados Krievijā ir piedalījušies dažādos semināros, forumos un vairākās starptautiskās izstādēs, kurās organizēts Latvijas nacionālais stends.
Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā pastāstīja, ka eksporta veicināšanas pasākumi Krievijā notikuši pārsvarā pēc uzņēmēju pieprasījuma.
Sankciju apiešanai izmanto kaimiņvalstis
Kopš Krievijas sāktā pilna mēroga kara Ukrainā ir ievērojami pieaudzis Latvijas uzņēmumu eksports uz Krievijas kaimiņzemēm – Kazahstānu, Kirgizstānu un Armēniju, eksporta datus skaidroja Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.
Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati apliecina – pērn salīdzinājumā ar gadu iepriekš Latvijas uzņēmumu eksports uz Kazahstānu ir pieaudzis divarpus reižu, uz Kirgizstānu – pat trīsarpus reižu, bet uz Armēniju – gandrīz trīs reizes.
"Daļa no šī eksporta pieauguma ir skaidrojama ar sankciju apiešanas mēģinājumiem," norādīja Mirošņikovs.
Krievijā šādā veidā nonāk viss. "Sākot ar lietotiem auto un beidzot ar dažādām augstākām tehnoloģijām, piemēram, datora čipi, antenas, dažādi elektronikas izstrādājumi, mehānismi. Bet var novērot pieaugumu arī luksusa produktu grupās. Arī drēbju eksports ir pieaudzis,"
stāstīja ekonomists.
Vienlaikus viņš uzsvēra – nevar apgalvot, ka pilnīgi visi uzņēmumi, kas Krievijas eksportu pārorientējuši uz Kazahstānu, Kirgizstānu un Armēniju, cenšas šādā veidā apiet sankcijas.
"Protams, ka ir arī firmas, kas ir savu darbību pārvirzījušas uz turieni. Tas ir pilnīgi normāli, jo šīs valstis ir salīdzinoši līdzīgas un ir lielāka iespējamība, ka kādas specifiskas preces, kas ir piemērotas Krievijas tirgum, pirktu kaimiņvalstīs, nevis kaut kur otrā pasaules malā. Diemžēl daļa ir skaidrojama ar sankciju apiešanas mēģinājumiem," atzina Mirošņikovs.
Sankciju apiešanas apkārtceļus meklē ne tikai Latvijas, bet arī citu Eiropas Savienības valstu uzņēmumi.
"Bažas rada, ka ir ļoti liela nesakritība starp Eiropas Savienības eksportu uz Kazahstānu un Kazahstānas importu no Eiropas Savienības.
Mēs sakām, ka eksportējam, bet Kazahstāna saka – tā neimportē. Tad jautājums, kur tās preces paliek?
Zinot arī, ka Kazahstāna ir vienā muitas savienībā ar Krieviju, viens secinājums, kuru var izdarīt, ka tās preces paliek Krievijā. Atšķirība aptuveni ir mērāma tajā, kas, pēc maniem aprēķiniem, sakrīt ar sankcijām pakļautām preču grupām," turpināja Latvijas Bankas ekonomists.
CSP atsakās sniegt informāciju
Lai analizētu uz Kazahstānu, Kirgizstānu un Armēniju eksportējošos uzņēmumus, Latvijas Radio pieprasīja sarakstu CSP. Ja uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstu, pamatojoties uz statistikas likuma normām, pārvalde atsūtīja nepilnas dienas laikā, tad uz šo pieprasījumu pēc vairāku dienu vilcināšanās tika saņemts atteikums.
"Jā, šobrīd ir tāds priekšlikums apturēt šādas informācijas publiskošanu," apliecināja CSP vadītāja Aija Žīgure.
Tam esot vairāki iemesli, piemēram, CSP nav šīs informācijas īpašnieks. Vaicāta, vai nedotu informāciju arī par eksportējošo uzņēmumu sarakstu uz Vāciju un ASV, Žīgure atbildēja: "Pašreiz mēs neuzņemamies atbildību. Pašreiz ir pauze noteikti."
Žīgure gan nevarēja precizēt, cik ilgi šāda pauze informācijas sniegšanā žurnālistiem turpināsies. Taču Andris Čuda no Ekonomikas ministrijas apgalvoja – šādam atteikumam nav pamata.
"Tas tad atsevišķi ministrijā mums būtu jāpārrunā, kāda informācija turpmāk Centrālajai statistikas pārvaldei būtu jāsniedz. Nevis pēc viņu ieskatiem, bet pēc konkrēta regulējuma. Jābūt precedentam. Tagad ir bijis precedents," sacīja Čuda.
Latvijā sankciju apiešanas riski – augsti
Valsts ieņēmumu dienesta Riska vadības daļas vadītājs Arturs Kovaļenko atzina, ka ne tikai Latvijas, bet arī citu Eiropas Savienības valstu muitām šobrīd viens no svarīgajiem dienaskārtības jautājumiem ir eksporta darījumu pārbaudes uz Krieviju. Pastiprinātu uzmanību muitnieki pievērš arī kaimiņzemēm, uz kurām ievērojami pieaudzis eksporta apjoms – Kazahstānu, Kirgizstānu un Armēniju.
"Strādājam kopā gan ar saviem kolēģiem reģionā, gan ar Eiropas Komisiju. Un šobrīd mums ir izveidoti kontroles elementi, ar kuriem mēs varam pārliecināties, ka sankcijas netiek apietas," teica Kovaļenko.
Viņš arī atklāja, kādas shēmas uzņēmumi visbiežāk izmanto, lai apietu sankcijas:
"Preces tiek eksportētas uz Kazahstānu, bet līdz Kazahstānai un Kirgizstānai fiziski nenonāk. Nākamā shēma – prece tomēr nonāk līdz Kazahstānai un Kirgizstānai un jau tur tiek pārdota tālākai nogādei uz Krieviju. Nav jāizslēdz arī trešais variants, ka vairāki komersanti, meklējot jaunu tirgu, kaut kādu daļu no savām kravām patiešām arī novirzījuši uz tām valstīm."
Tāpat komersanti, lai apietu sankcijas, deklarācijā norāda citu preci, kas nav pakļauta eksporta ierobežojumiem.
Šobrīd aptuveni 80% no visām muitas kontrolēm ir saistīti tieši ar sankcijām.
Riskanta sadarbība ar Turciju, AAE, Gruziju, Uzbekistānu un Azerbaidžānu
Sankciju ievērošanu izmeklē arī Valsts drošības dienests, kas pievērš uzmanību tādu preču eksportam uz Krieviju un Baltkrieviju, kuras varētu izmantot militārām vajadzībām vai ar to palīdzību var palielināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas.
Kopš pagājušā gada februāra drošības dienests aizdomās par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu sācis 14 kriminālprocesus, trīs no tiem ir saistīti ar preču eksportu.
"Dienests šajos kriminālprocesos veic izmeklēšanu uz aizdomu pamata par preču neatļautu eksportu uz Krieviju vai Baltkrieviju, sankciju apiešanai kā starpniekvalsti izmantojot Kirgizstānu, Kazahstānu vai Ķīnu," pavēstīja drošības dienestā, no plašākiem komentāriem izmeklēšanas laikā atturoties.
Dienests arī neminēja konkrētus uzņēmumus, kurus padziļināti pēta sankciju pārkāpšanas risku dēļ.
Vienlaikus VDD apstiprināja, ka VDD vērtējumā Latvijas uzņēmumu sadarbība ar Kazahstānu, Kirgizstānu un Armēniju ir saistāma ar paaugstinātu sankciju apiešanas risku.
"Augsti sankciju apiešanas riski ir saskatāmi arī Latvijas uzņēmumu sadarbībā ar Turciju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Gruziju, Uzbekistānu un Azerbaidžānu,"
uzsvēra VDD.
Bankas arvien vairāk ziņo par aizdomīgiem darījumiem
Kopumā Eiropas Savienība kopš Krievijas sāktā pilna mēroga kara Ukrainā ir noteikusi 11 sankciju kārtas pret Krieviju un Baltkrieviju.
Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) uzdevums ir uzraudzīt sankciju apiešanu ne tikai finanšu sektorā, bet arī eksporta un importa darījumos. FID Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs Paulis Iļjenkovs atzina, ka Latvijā sankciju apiešanas riski ir augsti, jo mums ir bijušas pietiekami nopietnas tirdzniecības saites gan ar Krieviju, gan ar Baltkrieviju.
"Daļa no šīs tirdzniecības šobrīd ir pakļauta sankcijām. Riski ir arī augstāki tāpēc, ka mums ir ārējā robeža un tamlīdzīgi," viņš piebilda.
Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā dienests saņēma vien padsmit ziņojumu gadā par aizdomīgiem darījumiem, kas ir saistīti ar sankcijām.
Pēc kara sākuma situācija ir krasi mainījusies un ziņojumu skaits ir pieaudzis vairākas reizes – pērn saņemts 281 ziņojums par aizdomīgiem gadījumiem, šogad – jau 309.
"Vēl nav skaidri zināms, ka tas ir pārkāpums. Tas ir tā, ka banka redz darījumu, kas ir veikts caur banku vai ko ir mēģināts veikt caur banku, un rodas aizdomas, ka darījums patiesībā pārkāpj sankcijas. Tad jau mēs izvērtējam, vai tās aizdomas ir pamatotas vai nē," paskaidroja FID pārstāvis.
Ja Finanšu izlūkošanas dienests secina, ka aizdomas ir pamatotas, lietu nodod Valsts drošības dienestam vai Valsts ieņēmumu dienesta nodokļa un muitas policijas pārvaldei. Ļoti daudz šādu kriminālprocesu jau ir uzsākti.
Svaru kausos – peļņa un ētikas principi
Uzņēmumiem, kuru ražotā produkcija nav pakļauta sankcijām, no likuma viedokļa nav nekādu šķēršļu eksportam uz Krieviju. Uzņēmēji var brīvi sūtīt preces arī uz Baltkrieviju, kā arī citām austrumu kaimiņam tuvējām zemēm. Cits jautājums ir par ētiskajiem aspektiem – kad peļņa svaru kausos prevalē pār morāles principiem.
"Šie nav viegli jautājumi, un šī nav viegla situācija," atzina SIA "Puratos Latvia" ģenerāldirektors Balodis.
"Šobrīd galvenais – mums nevajag pieņemt emocionālus lēmumus un vajag skatīties ar praktisku, racionālu pusi. Mēs atrodamies Eiropas Savienībā, kur visām valstīm ir vienādi noteikumi," turpināja Balodis.
Citās domās gan ir Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs. Viņš ir pārliecināts, ka būtu svarīgi pārdomāt eksporta darījumus uz Krieviju, it īpaši tiem uzņēmumiem, kas austrumu kaimiņam piegādā luksusa preces.
"Šīs preces, kuras tomēr turpinām eksportēt, varbūt nav vitāli svarīgas industriālās vai militārās kapacitātes veicināšanā, bet tās tāpat ir lietas, kuras cilvēki izmanto ikdienā. Uzsvars ir tieši uz luksusa precēm.
Mēs ļaujam Krievijas elitei dzīvot tāpat, kā viņi to ir darījuši iepriekš. Viņi ir apmierināti ar dzīvi, viņus karš praktiski neskar.
Mums tomēr būtu jāpadomā, kā varētu ietekmēt elites dzīvi, kas ir pilnībā atbildīga par to, ka karš vispār ir sācies un notiek joprojām," norādīja Mirošņikovs.
