Trīs gadu laikā ar virspeļņas nodokli bankām valsts plāno iekasēt ap 220 miljoniem eiro. Ap 90 no tiem jau nākamā gada budžetā. Nauda tiks novirzīta konkrēti vienai jomai – aizsardzībai.
"Iesniedzot jaunas politiskās prioritātes, ministrijas iesniedza pieprasījumus, kas būtu attiecināmi uz drošības jomu, tuvu 560 miljoniem. Mēs esam samazinājuši to šobrīd līdz 250 miljoniem, un tās tiešām ir neatliekamas drošības vajadzības, kas mums jārisina," pastāstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Atšķirībā no banku virspeļņas nodokļa, kas ieviests, piemēram, Lietuvā, bankas Latvijā daļu no nodoklī samaksātā varētu atgūt atpakaļ.
Pašlaik plānots, ka pusi no samaksātā bankas varētu atgūt, ja to kreditēšanas temps gada laikā divtik pārsniegs iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi, bet ceturtdaļu no iemaksātā – ja kreditēšana būs 1,75 reizes straujāka par IKP pieaugumu.
"Tas, es domāju, ir labs panākums, kā stimuls komercbanku sektoram vairāk finansēt tautsaimniecību," secināja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Arī Ašeradens uzsvēra, ka tas vairāk būs kā stimulējošs mehānisms, "kas saka – nu labi, varbūt, draudziņ, šoreiz mazāk būs nākamos gadus, bet toties tu strādāsi ar tirgu un dabūsi nākotnē. Tur būs kopējais publiskais labums. Arī attīstīsies ekonomika, attīstīsies bankas."
Ekonomikas ministrs atzīmēja, ka šis nodoklis teorētiski varētu neattiekties uz mazajām bankām.
Iniciatīvu par banku nodokli atbalsta arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks: "Banku nodoklis ir viens no risinājumiem. Valstij ir nepieciešama nauda drošībai. Ģeopolitiskā situācija ir tāda, kā ir, un šajā brīdī tas ir adekvāts risinājums."
Viņa ieskatā ir svarīgi, ka nodoklī iekļauta arī atruna par iespējamo atmaksu.
"Šis ieguvums, ja bankas kreditē aktīvāk, ir paliekošs. Tas nav tā, ka šo nodokļu naudiņu no peļņas izņem ārā un nākamajā gadā tur nekā nav. Ekonomika jau ir nostimulēta, un līdz ar to ir augstākā līmenī. Un te nauda būs ne tikai nākamgad, bet arī aiznākamgad," skaidroja Kazāks.
Savukārt pilnīgi pret jauna nodokļa ieviešanu ir pašas bankas.
"Es negribu šeit ne ar ko draudēt, bet, protams, ka šajā situācijā klienti ir tie, kas samaksā gala rēķinu,"
teica Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre. "Nav tādu nodokļu, kas faktiski veicinātu attīstību un veicinātu kreditēšanu."
Diskusijas starp valdību un bankām par jauno nodokli plānotas nākamās nedēļas otrajā pusē.
KONTEKSTS:
Finanšu iestādes Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos nopelnījušas 204,2 miljonus eiro, kas pret šo periodu pērn, kad banku gūtā peļņa bija milzīga, ir pat pieaugums. Lai bankas ar šo peļņu "padalītos", koalīcijā atsāktas sarunas par banku virspeļņas nodokļa ieviešanu.
Spraigas debates par iespēju bankas aplikt ar virspeļņas nodokli Saeimas Budžeta un nodokļu komisijā noritēja jau pērn. Tā vietā pagājušajā gadā bankām ieviesta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksa 20% apmērā.
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka vērtējumā virspeļņas nodokļa ieviešana un tā sasaiste ar kreditēšanas mērķi ir atbalstāma.
