Laboratorijas speciāliste Linda Diedišķe ieskicēja, kā notiek proteīna ražošana:
"Iepērkam zirņus un pupas. Nomizojam, šeit ir miziņas un nomizoti zirņi un pupas. Samaļam un ar gaisa palīdzību izdalām divās frakcijās. Viss notiek mehāniski ar gaisu, ūdens nav vajadzīgs, mēs vienkārši varam izdalīt cieti no proteīna."
Eiropa šobrīd vairāk importē nekā eksportē proteīnu, norādīja uzņēmuma "Golden Field Factory LV" grupas iepirkumu vadītājs Kristaps Milts:
"Proteīna apjoms pasaulē pieaug. Ir viss šis vegāniskais, kas ir modē, tāpēc proteīna šobrīd trūkst."
Stundas laikā iespējams saražot aptuveni 3 tonnas proteīna. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu darbību, nepieciešams palielināt elektrības jaudas, skaidroja uzņēmuma pārstāvis:
"Samaļot vienu tonnu pupu, aptuveni 30% līdz 35% ir proteīns, pārējais ir ciete. Tāds ir sadalījums. Par proteīnu mums ir noslēgts līgums ar "Bunge", cietei meklējam tirgus, kur pārdot un realizēt. Ar cieti šobrīd ir sarežģīti.
Zināms, ka Ķīnā sākuši izmantot, liek klāt makaroniem un citām lietām. Sāk izmantot pārtikā, bet tas nav tik izplatīti, lai būtu pieprasījums."
Liepājā saražotais proteīns nonāk dažādās pasaules valstīs, to uzpērk jau minētā kompānija "Bunge".
"Eiropas valstis, Skandināvija, Tuvie Austrumi, ir aizsūtīti paraugi uz Japānu un ASV. Redzēsim, bet "Bunge" tagad uzpērk visu un pārdod gala klientam, viņi meklē noieta tirgus."
Pupas un zirņi pārstrādei tiek iepirkti no Latvijas un Lietuvas audzētājiem. Šobrīd Liepājā saražoto proteīnu var izmantot lopbarībai, bet drīzumā to varēs izmantot arī cilvēku vajadzībām, sacīja uzņēmuma menedžeris Omārs Hajirs:
"Mēs strādājam, lai jau 2025. gada vidū varētu sertificēties proteīna ražošanai cilvēku pārtikas vajadzībām.
Tas nozīmē, ka šo proteīnu varēs izmantot dažādiem produktiem – burgeriem, nagetiem, desām un citiem produktiem, kas pieejami tirgū."
Šobrīd uzņēmums strādā pēc bezatlikuma ražošanas principa – visu, kas paliek pāri, izmanto lopbarības ražošanai Saldus novadā, pastāstīja Milts:
"Saldū būs granulu ražošana, kur ies mūsu ciete un mizas. Igaunijā un Lietuvā ir siena ražotnes, pārstrādā lucernu vai kukurūzas skābbarību. To visu izžāvē, samaļ un sapresē ruļļos vai ķīpās. Tās gan iet uz Tuvajiem Austrumiem, kur tik daudz neaug zāle. Der arī zemākas kvalitātes siens, to arī uz Saldu, tad tur visu miksē – ciete, mizas, siens. To sapresē un ir granulas – barība dzīvniekiem."
Ražotnes izvietošana Karostas industriālajā parkā un Liepājā nav nejauša. Liepājas lokācija ir interesanta Apvienoto Arābu Emirātu investoriem, un darbs turpināsies. Par to savu redzējumu pauda Latvijas Republikas vēstniecības Apvienotajos Arābu Emirātos vēstnieces vietnieks, padomnieks Mārcis Maksims:
"Osta [piesaista] jau pati par sevi. Var izvietot arī ražotnes uzreiz ostas teritorijā, ir sakārtota vide, lai varētu diezgan ātri un īsā laikā uzsākt ražošanu. Arī Eiropas tuvums, mēs [Latvija] esam Eiropas Savienības dalībvalsts. Emirātiem tas ir saprotams lielums. Vienots Eiropas tirgus, regulējums."
Līdz ar "Golden Field Factory LV" ražotnes izveidi, piesaistot 16 miljonus eiro lielas investīcijas, Liepājā ir atgriezusies lauksaimniecības produktu pārstrāde un ienākušas būtiskas Apvienoto Arābu Emirātu un ASV investīcijas.
