Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore Zane Vārpiņa uzsvēra, ka viņu kā demogrāfi visvairāk uztrauc fakts, ka Latvijā ilgstoši ir viens no augstākajiem mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā:
"2023. gadā 1500 cilvēku ir miruši no ārējiem nāves cēloņiem, tai skaitā pašnāvības, tai skaitā transporta negadījumi, avārijas, noslīkšanas, vardarbības, narkotikas. Principā no tā mēs varētu izvairīties. Bērniem nav jāmirst slimnīcā tāpēc, ka viņi nav vakcinēti, cilvēkiem nevajadzētu mirt avārijās, transporta negadījumos, pašnāvībā. Tas, manuprāt, ir ļoti, ļoti satraucoši.
Papildus tam ir arī ļoti augstā mirstība no ārstējamiem nāves cēloņiem, kur lielu lomu spēlē mūsu veselības sistēmas problēmas un naudas trūkums, un tas, ka daudzas ārstējamas slimības netiek izārstētas."
Demogrāfe Vārpiņa vērtēja, ka dzimstības kritums Latvijā ir lielāks nekā citās Eiropas valstīs tādēļ, ka demogrāfiskā bedre, kad dzima maz bērnu, bija arī 90. gados. Turpinās arī ekonomiskā migrācija, tomēr pērn Latvijā atgriezās arī 8,2 tūkstoši reemigrantu.
"Migrācijas saldo jeb iebraucēji Latvijā ir bijuši vairāk par izbraucējiem, bet no šiem cilvēkiem nepilni 5000 ir Ukrainas iedzīvotāji. Varbūt nākamā gadā viņu vairs nebūs tik daudz, jo starp 2022. un 2023. gadu viņu skaits jau ļoti strauji samazinājās. Bet pozitīvi ir tas, ka arī Latvijas iedzīvotāji atgriežas, ka reemigrācija ir augstāka, nekā tā ir pēdējos gados bijusi. Bet tas ir mūsu uzdevums pietiekami ātri [gādāt], lai mums dzīves līmenis un ienākumu līmenis valstī kļūtu augstāks, un tad arī iedzīvotāji vēl vairāk atgrieztos," sprieda Vārpiņa.
Iedzīvotāju skaita samazināšanās, protams, visvairāk ietekmēs darba tirgu, sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs:
"Darbaspēka trūkums rada lielāku spiedienu uz darba algām un lielākas darbaspēka izmaksas uzņēmumiem ilgtermiņā. Ko mēs īstenībā varētu darīt, lai mīkstinātu šo negatīvo efektu? Protams, strādāt ar mūsu esošajiem darbaspēka resursiem, uzlabot arī kopējo veselības līmeni starp nodarbinātajiem.
Mēs varam aktīvāk nodarbināt cilvēkus, kuri gribētu strādāt, bet kaut kādu iemeslu dēļ nestrādā. Piemēram, jauniešus, kuri nemācās un nestrādā.
Mēs varam, protams, arī paaugstināt darbaspēka kvalitāti caur izglītības sistēmu, mēs varētu apmācīt vairāk nodarbināto, kuriem būtu augstāka izglītība."
Kā uzlabot demogrāfisko situāciju Latvijā? Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore Vārpiņa skaidroja, ka vienkāršu risinājumu nav. Viens no ierosinājumiem ir palielināt bērnu pabalstus vecākiem.
"Tas būtu salīdzinoši dārgs, bet vienkāršs instruments jeb politika, kā to varētu veicināt. Bet mēs skatāmies arī uz Skandināvijas valstīm, kur ir ļoti liels atbalsts gan kā pabalsti, gan bērnudārzi, – kur vēl labāka situācija? Visi apstākļi ir – ir elastīgs darba tirgus, kas, manuprāt, Latvijā varētu būt ērtāks un vieglāk apvienojams ar ģimeni. Tur mums būtu pie kā strādāt, es domāju, ka tas mums ir vēl tāds neizmantots potenciāls.
Bet arī Skandināvijā, kur ir visas šīs ērtības, vienalga mēs redzam, ka Somijā, Zviedrijā dzimstība samazinās."
Tomēr ir kāda pozitīva ziņa – Latvijā ir aktīvi seniori, kas pēc pensionēšanās turpina strādāt un ir labs papildinājums darba tirgum.
