Pirms nedēļas ministru prezidente Siliņa piedalījās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Tur ministri ar arodbiedrību un darba devēju organizāciju pārstāvjiem sprieda par nākamā gada budžetu. Sēdes noslēgumā Siliņa izteicās par situāciju, kurā pašlaik esam:
"Kopumā, kolēģi, jāsaprot, šis nav viegls budžets. Un jūs minējāt, krīzes laikā bija grūti un visi to atceraties. Šis ir krīzes laiks. Mēs diemžēl esam turpat. Es runāju arī ar [kādreizējo premjeru] Valdi Dombrovski.
Mēs izgājām cauri vairākām lietām, ko viņš darīja tajā 2009. gadā. Nu mēs esam turpat diemžēl.
Tā nesaucas finanšu krīze, šī ir izraisīta krīze no tā kara, kas ir blakus, diemžēl mūs skar visus, visu Eiropu."
Tātad Siliņa teica, ka ir krīzes laiks un šobrīd esam turpat, kur bijām 2009. gadā. Taču tas ir būtiski pārspīlēts.
Siliņas minētā finanšu krīze pasaulē sākās pēc ASV investīciju bankas "Lehman Brothers" sabrukuma. Latvija līdz tam neapdomīgās "gāzi grīdā" politikas dēļ bija starp vissmagāk cietušajām valstīm.
"Latvijas ekonomikas kritums paātrinās, un kopumā iekšzemes kopprodukta samazinājums var sasniegt 16–18%. Tā prognozējusi Finanšu ministrija," 2009. gadā vēstīja Latvijas Radio. Iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums togad bija lielākais atjaunotās Latvijas vēsturē. Tikmēr gan šogad, gan nākamgad Finanšu ministrija prognozē pat nelielu IKP pieaugumu.
Toreiz, lai glābtu valsti no ekonomikas sabrukuma, starptautiskie partneri aizdeva vairākus miljardus eiro, un Latvijai bija būtiski jāsamazina izdevumi. Lūk, kā ziņoja Latvijas Radio:
"Vakar pēc 12 stundu ilgas sēdes valdība panāca vienošanos par konkrētiem pasākumiem, lai samazinātu budžeta izdevumus šogad par 500 miljoniem latu."
Minētie 500 miljoni latu 2009. gadā bija 4% no IKP. Salīdzinājumam – tagad ministrijām un to padotības iestādēm valdība lika atrast kopumā 50 miljonu eiro ietaupījumu.
Tolaik strādājošiem pensionāriem samazināja pensijas par 70%, bet pārējiem – par 10%. Lēmums stājās spēkā 2009. gada jūlijā.
"Šajā 1. jūlijā pat skaudrāk jūtam to, kas ir bijis iepriekš. Gan "gāzi grīdā", gan cirpiens grīdā…" ziņoja Latvijas Radio.
Toreiz ievērojami samazināja arī algas gan valsts pārvaldē, gan sabiedriskajā sektorā – par 15 un 20%. Bet pedagogiem – pat par 30%.
Tā laika premjerministrs Valdis Dombrovskis šos lēmumus nosauca par valsts glābšanu no bankrota. Šobrīd par tāda līmeņa taupības pasākumiem nav runas. Algu samazinājums nav plānots. Tā vietā valsts sektorā tikai paredzēts noteikt atalgojuma pieauguma griestus – 2,6%.
Kāpēc Ministru prezidente pielīdzina šā brīža situāciju 2009. gadam?
Mēs jautājām Siliņas preses sekretāram Aleksim Zoldneram. Viņš skaidroja, ka salīdzinājums minēts "tieši saistībā ar nepieciešamību mazināt izdevumus valsts pārvaldē", nevis publiskajā sektorā kopumā. Abas situācijas neesot vienādotas, bet salīdzinātas kontekstā ar nepieciešamo soļu speršanu valsts pārvaldes izdevumu mazināšanai.
Taču premjeres teiktais Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē liecina, ka viņa runāja par valsts budžetu kopumā. Un pretēji premjeres paustajam pašlaik mēs neesam ne tuvu tik sliktā situācijā kā finanšu krīzes laikā 2009. gadā.
