Likumprojektu atbalstīja 68 deputāti, bet pret bija 19. Jaunās normās stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.
ĪSUMĀ:
- Palielina kompensāciju par attālināto darbu.
- Ar IIN neapliks darba devēja apmaksātās studijas.
- Ceļ veselības u.c. apdrošināšanas slieksni.
- Ceļ arī IIN atbrīvojuma slieksni sociālajiem pakalpojumiem.
- IIN atvieglojumi arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem.
- Attaisnotie izdevumi - arī iemaksas Eiropas privāto pensiju produktos.
Palielina kompensāciju par attālināto darbu
Patlaban likums paredz, ka darbinieks un darba devējs var vienoties par darba veikšanu attālināti, un darbinieka izdevumus, kas saistīti ar attālināta darba veikšanu, sedz darba devējs, ja darba līgumā vai darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, nav noteikts citādi.
2021. un 2022. gadā ar IIN neapliekamais kompensācijas apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu noteikts 30 eiro. Normas darbība tika pagarināta un bija spēkā arī 2023. taksācijas gadā.
Iepriekš minētais liecina par nepieciešamību noteikt šādu atbrīvojumu kā pastāvīgu normu, teikts likumprojekta anotācijā.
Turklāt, ņemot vērā dažādu preču un pakalpojumu cenu būtisku pieaugumu, nepieciešams palielināt ar nodokli neapliekamās kompensācijas apmēru.
Grozījumi likumā paredz to noteikt kā pastāvīgu normu, kas atbrīvo no aplikšanas ar nodokli kompensācijas par attālināta darba veikšanu darbiniekam 40 eiro apmērā, saglabājot obligātos nosacījumus tās piemērošanai.
Ar IIN neapliks darba devēja apmaksātās studijas
Tāpat grozījumi likumā par IIN paredz izmaiņas attiecībā uz darba devēja apmaksāto darbinieka studiju maksu augstākajās izglītības iestādēs.
Līdz šim paredzēts: ja darba devējs apmaksā mācību maksu darbiniekam par tā studijām valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu mācību iestādēs, darba devēja segtā mācību maksa ir uzskatāma par darbinieka ienākumu, kas apliekams ar algas nodokli un par kuru veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Likuma grozījumi paredz: lai neradītu darba devējam pārāk smagu finanšu slogu, apliekot darba devēja segto darbinieka mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu ar algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, noteikts, ka darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka studijām valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, ES dalībvalstu un EEZ valstu mācību iestādēs
nav uzskatāma par algota darba ienākumu, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar prasmju iegūšanu, kas nepieciešama darba devējam.
Paredzēts, ka darba devējs par darbinieka gūto ienākumu, kas atbilst tā segtajai darbinieka mācību maksai par augstākās izglītības iegūšanu, aizpildīs paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām un nosūtīs Valsts ieņēmumu dienestam. Tas būs jāizdara līdz tā gada 1. februārim, kas seko taksācijas gadam, kurā darba devējs veicis mācību maksas apmaksu par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu.
Ceļ veselības u.c. apdrošināšanas slieksni
Tāpat pārskatīti IIN atbrīvojuma sliekšņi dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām.
Pašreiz no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz Latvijā vai citā ES dalībvalstī, vai EEZ valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas) un veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 426,86 eiro gadā.
Ņemot vērā dažādu preču un pakalpojumu cenu būtisku pieaugumu, nepieciešams pārskatīt noteikto atbrīvojumu un palielināt ar algas nodokli neapliekamo apmēru dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas) un veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, teikts likumprojekta anotācijā.
Ar likuma grozījumiem palielināts apdrošināšanas prēmiju kopējais apmērs, kas netiek aplikts ar algas nodokli, – no 426,86 eiro līdz 750 eiro,
ja šie prēmiju maksājumi tiek veikti saskaņā ar dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu.
Ceļ arī IIN atbrīvojuma slieksni sociālajiem pakalpojumiem
Vēl pārskatīti IIN atbrīvojuma sliekšņi atsevišķiem sociālā rakstura pakalpojumiem.
Patlaban likums paredz atbrīvojumu, kas saistīts ar sociālā atbalsta sniegšanu dažādām personu grupām. Līdz šim minētā atbrīvojuma apmērs noteikts 1000 eiro gadā. Atbrīvojums paredzēts palīdzībai, kas sniegta no arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un sabiedriskā labuma organizācijas naudas līdzekļiem.
Savukārt atbrīvojums 2000 eiro gadā pašlaik ir noteikts palīdzībai naudā, kas sniegta no sabiedriskā labuma organizācijas līdzekļiem personai, kura nepārtraukti slimo ilgāk par trim mēnešiem, vai personai ar invaliditāti, vai šo personu ģimenes loceklim.
Ņemot vērā dažādu preču un pakalpojumu cenu būtisku pieaugumu, IIN atbrīvojumu apmēra slieksnis palīdzībai paaugstināts līdz 3000 eiro gadā.
IIN atvieglojumi arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem
Tāpat nolemts piemērot IIN atvieglojumus un neapliekamo minimumu arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja tie gūst ar IIN apliekamus ienākumus.
Paredzēts turpmāk atļaut mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja tie gūst ar IIN apliekamus ienākumus, piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām.
Likumprojekta anotācijā teikts: agrāk mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem kā personām, kuras izmanto preferenciālu nodokļa režīmu, nebija tiesību izmantot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām.
Pašlaik, izvērtējot mikrouzņēmumu nodokļa sloga atšķirības, nodokļu plānošanas riskus, kā arī ievērojot apgādībā esošo personu – pamatā nepilngadīgu bērnu – intereses, būtu pieļaujams, ka turpmāk arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja tie gūst arī ar IIN apliekamu ienākumu, ar nodokli apliekamajam ienākumam piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām.
Attaisnotie izdevumi – arī iemaksas Eiropas privāto pensiju produktos
Ar likuma grozījumiem noteikts, ka IIN attaisnotajos izdevumos varēs iekļaut arī iemaksas Eiropas privāto pensiju produktos (PEPP – The Pan-European Pension Product).
Likumprojekta anotācijā teikts, ka patlaban attaisnotajos izdevumos var ietvert veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos, tāpat ir noteikti limiti šo izdevumu ietveršanai attaisnotajos izdevumos, kā arī noteikta rīcība gadījumos, ja privātajā pensiju fondā iemaksātās summas tiek izņemtas ātrāk nekā to paredz nosacījumi attaisnoto izdevumu piemērošanai. Vēl likumā ietverts regulējums, kā IIN tiek piemērots izmaksātajam papildpensijas kapitālam un ienākumam no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldījuma.
Saistībā ar veiktajiem grozījumiem Privāto pensiju likumā ir nodrošināta regulas par PEPP tiešu piemērošanu, t.i., ir radīti tiesiski priekšnoteikumi PEPP reģistrācijai un izplatīšanai Latvijā. Jauno, alternatīvo pensiju produktu, kas ir ieviests papildus esošajiem 3. līmeņa pensiju plāniem, varēs reģistrēt un izplatīt kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, alternatīvie ieguldījumu fondu pārvaldnieki un dzīvības apdrošināšanas sabiedrības.
Tomēr līdz šim nebija atrunāta IIN piemērošanas kārtība PEPP plānos gūtajam ienākumam no minētiem produktiem.
Ar grozījumiem likumā paredzēta iespēja veikt iemaksas EPPP plānos, piemērojot iespēju veiktās iemaksas iekļaut attaisnotajos izdevumos līdzīgi kā iemaksas privātajos pensiju fondos,
kā arī uz ienākumu izmaksām no PEPP plāniem attiecināt tādu pašu nodokļa regulējumu kā uz ienākumu izmaksām no privātajiem pensiju fondiem, teikts likumprojekta anotācijā.
Likuma par IIN grozījumi ir daļa no valsts budžeta 2024. gadam likumprojektu paketes.
