Likumprojektu atbalstīja 57 deputāti, bet "pret" bija 24 deputāti.
Likumprojekta autori skaidroja, ka pašlaik kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic UIN samaksu vispārējā kārtībā, veicot nodokļa nomaksu tikai peļņas sadales brīdī. Līdz ar to valsts budžetā maksājamā UIN apmērs nav atkarīgs no gūtās peļņas lieluma, bet saistīts ar to, kādā apmērā šī peļņa tiek vai netiek sadalīta.
Tādējādi ir nepieciešams noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadējus UIN maksājumus valsts budžetā neatkarīgi no tā, vai tie veic peļņas sadali.
Savukārt samaksātais nodoklis tiks ņemts vērā, veicot peļņas sadali, proti, nodokļa maksājumu, kas aprēķināts peļņas sadales brīdī, būs tiesības samazināt par kredītiestādes vai patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja iepriekš samaksāto nodokli hronoloģiskā secībā. Nodokļa aprēķins jāiesniedz vienlaikus ar pirmstaksācijas gada pārskatu.
"Mērķa sasniegšanai minētai nodokļu maksātāju grupai tiek paredzēts nevis lielāks slogs, bet ātrāka nodokļu nomaksās kārtība, kas ļauj ātrāk un solidāri finansēt valsts nepieciešamības," skaidroja likumprojekta autori.
Latvijas Bankas publiskotie dati liecina, ka Latvijas banku sektors šā gada pirmajos sešos mēnešos strādāja ar peļņu 350,31 miljona eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā. Šādu situāciju ir izraisījusi virkne ārēju faktoru, piemēram, Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotā procentu paaugstināšanas politika, lai ierobežotu inflāciju eirozonā.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka potenciālā kredītiestāžu un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju 2023. gada peļņa varētu veidot aptuveni 700 miljonus eiro.
Līdz ar to UIN ieņēmumi par pirmstaksācijas gadā gūto peļņu 2024. gada budžetā tiek plānoti 140 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2025. gadā tie varētu būt 70 miljoni eiro, bet 2026. gadā – 30 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā potenciālo galveno ECB procentu likmju samazinājumu, 2025. un 2026. gadā tiek prognozēts banku peļņas samazinājums.
"Ņemot vērā augsto tirgus koncentrāciju kreditēšanas sektorā, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību finanšu sektora klientiem un augsto procentu likmju apstākļos ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, ar valsts budžeta sviru palīdzību likumprojekts nodrošinās taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā," norādīja likumprojekta autori.
Likuma izmaiņas stāsies spēkā ar 2024. gada 1. janvāri.
