Lauku jaunatne – tā sevi dēvē biedrība, kurā ir vairāk nekā 200 biedru un kuri vēlas īpašu uzmanību pievērst jauniešu integrēšanai reģionos. Kongress norit zemnieku protestu laikā, un arī pasākumā tas bija viens no centrālajiem apspriežamajiem jautājumiem.
"Jaunie zemnieki grib redzēt, vai viņi ir vajadzīgi mūsu valstij. Mums pietrūkst no ministrijas puses, no citām vadošajām iestādēm ilgtermiņa stratēģijas nozarei kopumā," atzina Latvijas Jauno zemnieku kluba valdes priekšsēdētāja Sandra Eimane.
Jaunie ar rūgtumu secina, ka šobrīd nav nevienas nozares lauksaimniecībā, kas nebūtu cietusi. Graudkopis, zemnieku saimniecības "Brankas" saimnieks Ernests Rudzītis no Siguldas atzīst – ja nebūs paredzama finansējuma un nemazināsies birokrātija, tuvāko piecu gadu laikā viņa saimniecības darbs ir apdraudēts.
"Tikko, braucot uz kongresu, arī zvanīju Lauku atbalsta dienestam, prasīju par maksājumiem. Kārtējo reizi sola, pagarina termiņus. Iepriekš solīja februāra sākumu, tagad februāra nedēļa pirmā ir pagājusi, joprojām nav nekā," teic Rudzītis.
"Sirds sāp, kad veikalos ir pilni plaukti ar dažādu ārzemju ražojumu produkciju un vēl plus maldināšana par to, ka ir Rēzeknes vai Latvijas kaut kāda tradīciju garša, kas izrādās ir ražota Igaunijā.
Un otrs ir tas, ka mums tas zaļais kurss un tās vides prasības aug un aug, spiež tikai virsū," teic zemnieku saimniecības "Lellēni" saimnieks Robins Jānis Lellis.
Lauris Ikaunieks ir piensaimnieks, "Lazdu mājas" saimnieks, un arī viņš saka – ja nebūs būtisku pārmaiņu, būs jādomā par piena govju skaita mazināšanu. Viena no lielākajām problēmām, pēc jauno zemnieku domām, ir nespēja visiem sarunāties.
"Piena cenu kā primārais ražotājs es nevaru ietekmēt, un tas būtu jāsakārto, bet kā to sakārtot? Tur ir jāsēžas visām pusēm kopā – gan pārstrādātājiem, gan tirgotājiem, gan zemniekiem. Bet ar tām divām pusēm ir ļoti grūti kaut ko sarunāt – viņi dzīvo uz sev ļoti labiem noteikumiem, bet zemnieks ir pēdējais, kas šajā brīdī kaut ko saņem, ja saņem vispār," problēmu iezīmē Ikaunieks.
Lai arī tikšanās notiek regulāri, jaunajiem lauksaimniekiem rodas sajūta – runā, runā, runā, bet tālāk par solījumiem netiek.
"Mēs saņemam stratēģisko plānu bezmaz vai izstrādātu un pēc tam viņu staipām un velkam, kā varam tur salikt, bet citas valstis dara pretēji – strādā jau pirms tam, nevis pēc tam nopakaļus skrien," skaidro Lellis.
Latvijas Jauno zemnieku klubs arī rosina aizdomāties par paaudžu maiņu Latvijā.
"Ļoti daudzas iestādes jaunos lauksaimniekus neuztver nopietni, un tad tas ir ļoti sāpīgi, bet jaunie zemnieki apdomā ļoti gan riskus, gan iznākumus un zina, ko grib," norāda Eimane.
Arī jaunie lauksaimnieki gaida vēl līdz piektdienai ziņas no Zemkopības ministrijas par prasību pildīšanu. Ja ne – arī viņi dosies protestā uz Rīgu.
KONTEKSTS:
Protestos visā Latvijā 5. februārī piedalījušies ap 2000 lauksaimnieku, lēš akcijas rīkotāji – biedrība "Zemnieku saeima". Lauksaimnieki ar traktoriem, plakātiem un Latvijas karogiem bija izbraukuši ielās kopumā 16 Latvijas pilsētās.
Lauksaimnieku prasības ir:
- Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītējs importa aizliegums bez pārejas perioda.
- 5% samazinātās PVN likmes atjaunošana Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
- Birokrātijas mazināšana lauksaimniecības nozarē.
- Plašāka pieeja apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām.
- Atteikšanās no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja – mantojumā no iepriekšējiem ministriem saņemts daudz neatrisinātu problēmu, bet Zemkopības ministrijai ir skaidrs rīcības plāns.
