Zem tumšajām jūras dzīlēm pasaulē gulst miljardiem tonnu derīgo izrakteņu. To vidū niķelis, varš, kobalts, mangāns un citi. Šie resursi pasaulē kļūst arvien nepieciešamāki, tostarp, lai īstenotu pāreju uz tīru enerģiju.
Janvāra vidū pie Norvēģijas parlamenta protestā pulcējās vairāku desmitu cilvēku liela aktīvistu grupa. Mērķis – panākt, lai Norvēģijas parlaments nedotu zaļo gaismu dziļjūras derīgo izrakteņu izpētei Arktikā.
Norvēģijas valdība ierosinājusi izpētei atvērt lielu daļu valstij piederošas teritorijas Arktikas reģionā. Vēlme ir noteikt, vai ieguvi var veikt rentabli un ilgtspējīgi.
Šim plānam ir plašs atbalsts gan koalīcijā, gan opozīcijā, tādēļ parlaments nobalsoja par atļaujas došanu izpētes uzsākšanai. Līdz ar to ticis sperts pirmais solis ceļā uz to, lai Norvēģija kļūtu par pirmo valsti, kas uzsāks dziļjūras derīgo izrakteņu ieguvi komerciālā mērogā.
Taču šo derīgo izrakteņu ieguve dziļajās jūras dzīlēs tiek uztverta neviennozīmīgi. Starptautisks regulējums šādai ieguvei joprojām nav izstrādāts. Tikmēr daļa zinātnieku un vides aktīvisti brīdina par potenciāli postošām sekām videi un izskan aicinājumi noteikt starptautisku moratoriju dziļjūras izrakteņu ieguvei. Savas bažas pie Norvēģijas parlamenta klātesošajiem izklāstīja arī Anna Sofija Ruā, bezpeļņas organizācijas "Ilgtspējīgu okeānu alianse" pārstāve.
"Dziļjūras derīgo izrakteņu ieguve ir ļoti, ļoti pretrunīga nozare, un ir ļoti satraucoši, ka Norvēģijas valdības priekšlikumā nav pievērsta uzmanība zinātniskajiem ieteikumiem.
Visi zinātniskie ieteikumi ļoti skaidri norāda uz to, ka mums ir nepieciešams vairāk laika, lai veiktu pētījumus par dziļjūru.
Zinātne vēl nav aprakstījusi 90% dziļjūrā dzīvojošo sugu, un mums ir jāievieš globāls moratorijs izrakteņu ieguvē," pauda Ruā.
Plāniem iebilst ne tikai aktīvisti, bet arī daļa zinātnieku, zvejnieku un politiķi Briselē. Arī vairāki Eiropas Parlamenta deputāti uzsvēruši fundamentālo zināšanu trūkumu par jūras dzīlēm, norādot uz iespējamo postošo ietekmi, ko var radīt dziļjūras izpēte un izrakteņu ieguve. To, kāda ir ES nostāja, skaidroja lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis.
"Mēs iestājamies par dziļjūras ieguves aizliegšanu, līdz caurumi zinātnē netiks pienācīgi aizlāpīti. Eiropas Komisija ir apņēmīga pieturēties pie šīs pozīcijas, līdz netiek demonstrēts, ka ieguve nenodara postošu ietekmi. Pētījumi liecina, ka mūsu izpratne par dziļjūras ekosistēmas funkcionēšanu un tās iespējām atjaunoties ir ļoti ierobežota.
Mēs esam ļoti noraizējušies par Norvēģijas lēmumu un tā ietekmi uz vidi, tajā skaitā ietekmi uz zivju krājumiem konkrētajā apgabalā," atzina ES komisārs.
Daļa Eiroparlamenta deputātu gan apgalvoja, ka Norvēģijas izpētes plāni nav sliktāki par mazāk attīstīto valstu veikto izpēti kritiski svarīgu izejvielu ieguvei.
Norvēģu politiķi cenšas uzsvērt, ka nekāda ieguve tūliņ vēl nesāksies un notiks rūpīga un maksimāli saudzējoša izpēte, lai vērtētu iespējas un ietekmi uz vidi. Lai mazinātu bažas par plānu, Norvēģijas valdība arī norādījusi, ka parlamentam būs pēdējais vārds ekspluatācijas licenču piešķiršanā.
Tikmēr norvēģu uzņēmumi jau nepacietībā gaida licenču izsniegšanu. Norvēģijas jaunuzņēmuma "Loke" izpilddirektors Valters Sonness atzina – mēs nesakām, ka ieguvei nebūs nekādas ietekmes, bet tā var būt labāka alternatīva nekā niķeļa raktuves Indonēzijas lietus mežos. Viņaprāt, derīgo izrakteņu ieguve komerciālā mērogā šajā desmitgadē, visticamāk, vēl nesāksies.
Norvēģijas Naftas direktorāta veiktā pētījumā secināts, ka apgabalos, ko plānots atvērt resursu ieguvei, slēpjas miljoniem tonnu vertīgo derīgo izrakteņu, tostarp 38 miljoni tonnu vara, kas ir teju divreiz vairāk, nekā visā pasaulē iegūst katru gadu.
