- Miljoniem eiro vērtībā valsts glabā preces, kas izņemtas lietās par sankciju apiešanu.
- Ar sankcijām pakļauto preču pārdošanu izsolēs vai to iznīcināšanu neveicas gludi.
- Muitas pārvalde pakārtojusi savus darbus cīņai ar sankciju apiešanu. Sāktas 250 lietas.
- Sankciju apiešanai nereti izmanto NVS valstis. Latvijas eksporta rādītāji uz tām būtiski kāpuši.
- Taču šajos eksporta darījumos nedominē Latvijas uzņēmumi un pie mums ražotās preces.
- Dati: eksportā uz Kazahstānu un Kirgizstānu Latvijas uzņēmumi ir mazākā daļa.
- Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija noliedz eksporta kāpumu uz Vidusāziju.
- Līdz tiesām nonākušas ne vairāk par 10 sankciju lietu. Kāpēc? Skaidro prokurors.
- NVS valstu starpā iztrūkst kontroles. ES valstīs sankciju apiešana lielākoties nav kriminalizēta.
- Nodokļu un muitas policija: daudzās izmeklēšanas rada ilūziju, ka sasniedzam mērķi, bet ne visas lietas nonāks tiesā. Aicina prioritizēt izmeklēšanu.
- Norāda uz resursu trūkumu izmeklēšanai. Preču glabāšana izmaksā dārgi.
Sankciju preces vairāku miljonu eiro vērtībā
Latvijas Radio kopā ar Nodrošinājuma valsts aģentūras Resursu pārvaldes vadītāju Jāni Nebaru devās apskatīt noliktavas Rīgā, kur uzglabā lietiskos pierādījumus – krimināllietās konfiscētās mantas. Arī sankciju lietās.
"Šeit ir temperatūras režīms. Tātad šī ir dārgāka noliktava. Šeit glabājas mantas, kuras nedrīkst sasalt vai kurām jāuztur temperatūra," pastāstīja Nebars.
Lauvas tiesa no tur esošajām preces ir pakļautas sankcijām. Tātad tās nedrīkst izvest un ievest Krievijā tiešā ceļā, kā arī, izmantojot apkārtceļus, caur trešajām valstīm.
"Un arī šeit mēs redzam, ka noliktavas piepildījums ir pietiekami liels. Te tukšums, tad acīmredzami kāda no lietām ir aizgājusi projām. Bet vieta tukša nepaliek. Diezgan drīz būs iekšā nākamā preces," pastāstīja Nebars.
Rīgā ir divas noliktavas, bet tās ir samērā nelielas, jo lielākā daļa sankciju lietās izņemto preču glabājas noliktavās Latgalē – Ludzā un Rēzeknē.
"Šajā gadījumā sankciju preces ir koka durvis un furnitūra. Tad ir kokskaida plātnes, šeit ir mēbeļu sagataves. Papīra ruļļi, kas ir tiešām izaicinājums, jo tos ir jāspēj sakraut un pārkraut nesabojājot. (..)
Mūsu uzdevums ir maksimāli saglabāt mantas, lai tās pēc iespējas labāk realizētu," stāstīja Nebars.
Ar iznīcināšanu neveicas gludi
Gan Centrālās statistikas pārvaldes, gan Valsts ieņēmuma dienesta Muitas pārvaldes eksporta dati rāda, ka kopš sankciju ieviešanas pret Krieviju ir strauji pieaudzis mehānismu, to ierīču, kā arī elektroiekārtu eksports uz trešajām valstīm.
Vai noliktavās glabājas preces arī no šīs kategorijas? "Šādas preces ir bijušas, bet tās noteikti nav topa produkts," sacīja Nebars.
Viņš zināja teikt, ka eksporta darījumos sankciju pārkāpumi šo preču kategorijā atklāti samērā maz. Sankciju krimināllietās un konfiscētajās kravās līderos ir koksnes produkcijas izstrādājumi, metālizstrādājumi, kā arī ķīmiskās preces, lakas un papīrs. Kopumā sankcijām pakļauto preču apjoms, kas glabājās noliktavās, ir iespaidīgs.
"2023. gadā mūsu aplēses ir, ka pārņemtas sankciju preces 400 kubikmetru apmērā. Tās ir aptuveni 1620 tonnas. Tas ir liels skaits ar kravām, kas glabājas mūsu noliktavās," sacīja Nebars.
Viņš arī atklāja, ka ar sankcijām pakļauto preču pārdošanu izsolēs vai to iznīcināšanu neveicas tik gludi, kā bija cerēts: "2022. gada nogalē un 2023. gada sākumā bija sarunas ar citām institūcijām un procesa virzītājiem, ka preču aprite būs relatīvi ātra. Tātad sankcionētās [red. – sankcijām pakļautās] mantas tiks realizētas."
Šī funkcija bija jāveic Nodrošinājuma valsts aģentūrai. "Bet diemžēl gaidas neizrādījās tik pamatotas, un joprojām lielāka daļa sankcijām pakļauto mantu turpina glabāties aģentūras telpās, kas rada papildu spiedienu uz mūsu noliktavu kapacitāti."
Līdz šim izsolēs ir pārdoti vien 10% no sankcijās izņemtajām kravām un aģentūra ieguvusi nedaudz vairāk nekā 60 tūkstošus eiro. "Kopējo vērtību noliktavās reizinām vismaz ar simtu. Tad iegūsim rezultātu. Preču vērtība aģentūrā noteikti ir vairāku miljonu eiro vērtībā," piebilda Nebars.
Aina ar sankciju kriminālprocesos izņemto preču gūzmu Nodrošinājuma valsts aģentūras noliktavās ir tikai aisberga redzamā daļa. Mēģinājumu apiet sankcijas, izmantojot kā apkārtceļu trešās valstis, ir krietni vairāk.
"Muita principā lielā mērā ir pakārtojusi savu darbu, lai kontrolētu sankcijas un novērstu sankciju apiešanu, visus šos mēģinājumus un shēmas.
2023. gadā mēs parēķinājām, ka apmēram puse no visām kontrolēm, kuras muita veic, bija vērstas uz precīzu sankciju ievērošanu," pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs Atis Pīlāts.
Kopumā pērn muita konstatēja vairāk nekā 7000 sankciju pārkāpumu un tos novērsa. Tas nozīmē, ka preces nelaida pāri robežai un sūtīja atpakaļ.
Savukārt, ja muitnieki pārkāpumā saskata noziedzīga nodarījuma pazīmes, par ko draud kriminālatbildība, tad lieta tālāk nonāk Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē. "2023. gadā šādā veidā bija uzsākti 155 kriminālprocesi," informēja Pīlāts. Tas ir par dažiem desmitiem krimināllietu vairāk nekā gadu iepriekš.
Kopumā VID kopš sankciju ieviešanas ir sācis vairāk nekā 250 kriminālprocesu par sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju pārkāpšanu.
Muitnieki apkopojuši arī topa preces, kurās figurē sankciju apiešanas mēģinājumos:
"Galvgalī ir elektroierīces, iekārtas, dažādas virpas, mērītāji, darbmašīnas. Trešajā vietā ir transporta līdzekļi un rezerves daļas, metālizstrādājumi un arī luksusa preces."
Eksporta straujš kāpums uz NVS valstīm
Visos sankciju apiešanas scenārijos ceļš ir viens – trešās valstis, kas turpina tirdzniecību ar Krieviju. "Tiek norādīta valsts, uz kuru sankcijas neattiecas, taču preces faktiski tur nenonāk. Vai arī nonāk, bet tālāk tiek reeksportētas uz Krieviju," sacīja VID Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs.
Kura no trešajām valstīm izvirzās priekšplānā eksporta apjoma pieauguma ziņā? "Tas, ko mēs redzam uz šīm bijušajām NVS valstīm, tad Kazahstāna ir lielākā daļa," sacīja Pīlāts.
Pēdējos divos gados eksporta apjoms uz NVS jeb Neatkarīgo valstu sadraudzības valsti Kazahstānu pieaudzis vairākas reizes. 2022. gadā Latvijas eksporta apjoms uz šo valsti veidoja gandrīz 150 miljonus eiro.
"2023. gadā tas pieaugums ir par 96% nācis klāt. Kirgizstāna ir otrs lielākais pieaugums, kas ir reģistrēts. Salīdzinot ar 2022. gadu, kad bija 30 miljoni eiro vērtībā preces izvestas, tad 2023. gadā mēs tās redzam jau 120 miljonu eiro vērtībā," pastāstīja Muitas pārvaldes pārstāvis.
Tātad eksports ir palielinājies gandrīz četras reizes. Eksporta kāpuma ziņā pēc Kirgizstānas seko Azerbaidžāna, Uzbekistāna un Moldova.
Līdzīga aina arī paveras, ja analizē, kā pieaudzis eksporta darījumu apjoms uz citām Āzijas valstīm. Piemēram, uz Turciju pērn bija kāpums par 10%, bet uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem pat par 60%. Vienīgo sarukumu pagājušā gadā varēja novērot eksportā uz Ķīnu un Serbiju – attiecīgi par 22 un 3%.
"Par NVS valstīm runājot, mēs redzam, ka gandrīz visās valstīs, kur šis pieaugums ir vērojams, saskatāmas divas lielās preču grupas. Tās ir mehāniskās ierīces un mehānismi, elektroierīces un elektropreces. Daļa no šīm precēm ir sankciju sarakstā," norādīja Pīlāts.
Viņš arī apstiprināja –
visstraujāko eksporta pieaugumu uz NVS valstīm var redzēt tieši tām produktu grupām, kurās pārdošanas apjomi Krievijai noteikto sankciju dēļ ir visvairāk sarukuši.
Reeksports
Tiesa, jāņem vērā kāds svarīgs fakts –
eksporta darījumos uz trešajām valstīm Latvijas uzņēmumi un pie mums ražotās preces nedominē.
"Tas rada to nepareizo priekšstatu, ka Latvijas uzņēmumi ir tie, kas veido sankciju apiešanas piegāžu ķēžu tipoloģiju, bet bieži vien tā nav. Tie ir gan Eiropas nosūtītāji, gan Eiropā un citur pasaulē ražotās preces, kuras caur Latvijas teritoriju ģeogrāfiski pamet ES teritoriju," sacīja Pīlāts.
Arī Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs sliecas domāt, ka lauvas tiesu eksporta pieaugumu uz trešajām valstīm veido reeksports: "Ja runā tieši par luksusa precēm, kur arī var vērot pieaugumu, un ja ir runa tieši par alkoholiskiem produktiem, tad tur ar diezgan lielu varbūtību var pateikt, ka tie visi ir ārvalstu ražojumi. Piemēram, šampanieti nav iespējams Latvijā saražot, tur ir aizsargāta ģeogrāfiskā cilne, un skaidrs, ka tas ir reeksports. Un, visticamāk, arī sadzīves tehnikas gadījumā. Bet par citām precēm, piemēram, rūteriem, tos arī Latvijā varētu ražot."
Viņaprāt, eksporta pieaugumu uz trešajām valstīm nevar vērtēt tikai un vienīgi kā sankciju apiešanas shēmu. "Pilnīgi noteikti tas nav tikai 100% sankciju apiešanas mēģinājums.
Var redzēt arī pieaugumu precēm, kuras nav sankcijām pakļautas.
Pilnīgi iespējams, ka uzņēmumiem ir vieglāk pārkārtoties uz kādu valsti, kas ir tuvāk Krievijai, nevis meklēt pilnīgi citu reeksporta tirgu," skaidroja Mirošņikovs.
Ko rāda eksporta dati?
Cik lielu daļu eksporta īpatsvarā uz trešajām valstīm veido Latvijā reģistrēti uzņēmumi? Cik daudz ir citu Eiropas Savienības valstu komersantu, kas mūsu valsti izmanto kā reeksporta vai tranzīta ceļu?
Pēc Latvijas Radio lūguma VID Muitas pārvalde apkopoja datus par vairāk nekā desmit eksporta galamērķiem – gan NVS, gan citām Āzijas zemēm, uz kurām pēdējos divos gados kopš sankciju noteikšanas var redzēt eksporta pieaugumu.
Datos var redzēt – eksportā uz Kazahstānu un Kirgizstānu Latvijas uzņēmumi veido mazāko daļu no kopējās eksporta vērtības.
Savukārt darījumos ar Azerbaidžānu un Armēniju mūsu valsts uzņēmumi nodrošina aptuveni 60 līdz 70% no kopējās eksporta vērtības.
Bet uz pārējām trešajām valstīm pašmāju komersantu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā tomēr veidoja nospiedošu vairākumu.
Savukārt, lai analizētu eksporta pieaugumu uz trešajām valstīm tieši mehānisko un elektrisko iekārtu kategorijā, kas pēdējos divos gados pieauga īpaši strauji, sevišķi uz Kirgizstānu, Latvis Radio lūdza "Lursoft" atlasīt Latvijā darbojošos uzņēmumus, kas atbilst konkrētajam saimnieciskajam darbības veidam. Kopumā tie ir vairāk nekā 200 uzņēmumi.
Vairāku desmitu šādu firmu gada pārskatos vien nelielai daļai norādīta informācija par eksporta tirgiem, kā arī to, vai pēc sankciju noteikšanas ir mainījuši ārējās tirdzniecības virzienu.
Ražotāji noliedz eksporta kāpumu uz Vidusāziju
Lai noskaidrotu, kā eksporta kāpumu uz trešajām valstīm mehānisko un elektrisko iekārtu kategorijā vērtē pašā nozarē, Latvijas Radio uzrunāja Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas vadītāju Tomu Grīnfeldu.
"2022. gadā mēs savos datos nekādu kāpumu uz Vidusāzijas vai tādām Krievijas kaimiņvalstīm no bijušās PSRS absolūti neredzam,"
sacīja Grīnfelds.
Viņš norādīja – ja aplūko eksporta datus, tad jāskatās uz Latvijas ražojošiem uzņēmumiem. "Ir viena nianse. Es nezinu, kādus datus jūs skatāties, bet mēs faktiski katru gadu pasūtām no Centrālās statistikas pārvaldes atfiltrētus datus, kur mēs lūdzam atstāt tikai ražojošos uzņēmumus. Faktiski tādējādi mēs cenšamies izslēgt reeksportu.
Latvija ir neliela valsts, kur tradicionāli ir ļoti daudz tādu tranzīta darījumu
vai arī kaut kas tiek ievests Latvijā un tūlīt iet tālāk," skaidroja Grīnfelds.
Asociācijā gan vēl nav saņemti dati par 2023. gadu. Līdz ar to detalizēti komentēt eksporta pieaugumu konkrētā preču grupā nevar.
Vai viņam ir zināmi kādi sankciju apiešanas gadījumi nozarē, kad uzņēmumi eksportē sankcijām pakļautās preces un kā apkārtceļus izmanto trešās valstis? "Līdz manim konkrēti tādi gadījumi nav nonākuši, ka kāds kaut kā mēģinātu apiet sankcijas," sacīja Grīnfelds.
Nozarei sāpīgākais, sākoties karam, bija nevis eksports uz Krieviju, bet izejmateriālu piegādes. "Eksports uz to brīdi bija apmēram 10%, kas it kā nav maz, bet nav arī galīgi kritiski. Savukārt, ja runā par izejmateriālu, metāla piegādēm, tad tur bija nomācošs Krievijas materiālu īpatsvars un faktiski tas vienā dienā tika nogriezts. Tad bija diezgan lielas problēmas. Kādus divus mēnešus bija diezgan liels sajukums, un visi meklēja, kā aizvietot šo materiālu, bet arī tas tika atrisināts," skaidroja asociācijas vadītājs.
Tiesās ne vairāk par 10 lietām
No vairākiem simtiem VID sākto kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem līdz tiesai nonākusi pavisam niecīga daļa. "Šīs 270 krimināllietas ir izaugušas vismaz no tūkstošiem gadījumu, kas ir pētīti," sacīja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurors Salvis Skaistais.
Un tiesas spiedums pieņemts ļoti maz krimināllietās – aptuveni desmit. Visās šajās lietās vienojošais faktors ir tas, ka sankciju pārkāpumos apsūdzētie bija gatavi ar izmeklētājiem sadarboties.
"Tur varētu teikt, ka ir novilkta strīpa: cilvēki saņēmuši sodu, mantiskie jautājumi atrisināti. Ja mēs runājam par tipoloģijām, tad šeit ir visi gadījumi: gan imports, gan eksports, var būt arī tranzīta jautājumi uz trešajām valstīm. Tie [sankciju] apiešanas gadījumi var būs visādi – ir gan dubultā grāmatvedība, gan tranzīts te var būt," pastāstīja prokurors.
Vai mazāk nekā desmit lietas, kurās panākts kāds tiesisks iznākums, ir daudz vai maz? "Gribētos vairāk," atzina Skaistais, skaidrojot šķēršļus lielākam skaitam, "tātad, kur ir panākti ātrāki noregulējumi, tie ir saistīti ar Latvijas uzņēmējiem. Tie ir pieejami šeit uz vietas. Kā mēs saprotam, tad tai pusē robežai, kas ir Krievijas Federācija un Baltkrievijas Republika, tur nekāda sadarbība nenotiek. Par pārējiem gadījumiem
mēs droši varam teikt – ir iesaistīti visas Eiropas gan preču piegādātāji, gan pārvadātāji."
Tas nozīmē, ka izmeklēšanas gaitā ir jāsadarbojas ar citu Eiropas Savienības un arī trešo valstu tiesībsargājošajām iestādēm, kas nenorit ātri. Tas ir vairāku mēnešu jautājums.
Salvis Skaistais atklāja, ka sākotnēji tieši tranzīta lietas izmeklēt bija visgrūtāk: "Ja jau cilvēks deklarē, ka sūta prom, tad vienīgais ir muitas iestāžu izveicība un saprašana, ka tiešam tas tā nav. Tagad mēs pēc statistikas saprotam, ka ir notikusi blēdība, bet tai brīdī (..) saprast, ka tagad notiek tā blēdība, muitniekam laikam bija grūti. Un arī sadarbība – uzzināt ātri, vai Kazahstānā ir tāds uzņēmums un vai tas ar kaut ko tādu nodarbojas."
Tomēr viņš ir pārliecināts, ka arī pārējās sankciju krimināllietās, kas mērāmas vairākos simtos, agrāk vai vēlāk tiesisko regulējumu panāks. "Ja mēs tā vispārīgi uz šo izmeklēšanu skatāmies, tad jau šie darboņi vai šie cilvēki, kuri, iespējams, izdara sankciju pārkāpumu, viņi jau sāk saņemt kādu sodu. Tas nozīmē, ka jau tiek konfiscēta šī prece vai nauda tiek iesaldēta, ar kuru mēģināja norēķināties par sankciju apiešanu," sacīja prokurors.
Kontroles trūkumi trešajās valstīs un arī ES
Ārlietu ministrija analizējusi tirdzniecības datus, lai saprastu, cik no pieaugošās pārrobežu tirdzniecības uz trešajām valstīm ir leģitīma tirdzniecības diversifikācija un cik – mēģinājumi apiet sankcijas. "Cik daudz tā ir jauna tirgu meklēšana un cik daudz sankciju apiešana, tā noteikti pateikt šobrīd procentuāli ir grūti, jo, lai to pateiktu, vajadzētu bezmaz mums arī Krievijas galā kādu informācijas avotu," pauda Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžejs Viļumsons.
Viņš ir pārliecināts, ka zināma apjoma sankciju apiešana caur trešajām valstīm ir pavisam noteikti: "Vai tā ir ar valsts ziņu un līdzdalību, vismaz konkrētu valstu gadījumā mums ir šaubas.
Gribētos ticēt šo valdību apgalvojumiem, ka viņi dara visu, lai sankcijas netiktu apietas.
Bet tām trūkst arī kapacitātes izkontrolēt visu, kas notiek viņu tirdzniecībā ar Krieviju. Jo jāņem vērā, ka Eirāzijas savienībā ir brīvā tirdzniecība, un diezgan ticami, ka viņi ne visu spēj izkontrolēt."
Tomēr kontroles trūkums trešajās valstīs, lai caur tām nenotiku sankciju apiešana, nav vienīgais klupšanas akmens.
Arī pašā Eiropas Savienībā (ES) klibo vienoti noteikumi sankciju pārkāpumu kontrolē un sodu piemērošanā.
"Lielākajā daļā ES dalībvalstu sankciju apiešana nav kriminalizēta.
Tas ir administratīvs sods, līdz ar to mazāks risks. Šo jautājumu mēs aktīvi virzījām ES dienaskārtībā, un gada beigās, šķiet, jau ir pieņemta regula, kas nosaka, ka sankciju apiešana visā ES teritorijā būs krimināli sodāma," pastāstīja Viļumsons, piebilstot – tas būs aicinājums, nevis obligāta prasība.
Otrs kontroles mehānisms saistīts ar to preču grupu paplašināšanu, ko nedrīkst caur Krieviju sūtīt tranzītā, tādējādi cerot mazināt iespēju, ka preces paliek Krievijas teritorijā. Tas nozīmē, ka, sākot no šī gada marta, Eiropas Savienības eksportētājiem ar preču saņēmēju trešajās valstīs būs jāparaksta līgums, kurā saņēmējs apliecina, ka šīs preces tālāk neaizies Krievijai.
"Sankciju pasaulē ir tāda vispārpieņemta sapratne, ka pilnībā visu izkontrolēt nav iespējams.
Tas, kas uz Krieviju un Baltkrieviju ir, jā, tur viss 100% tiek kontrolēts. Bet tas, kas iet visur citur pasaulē, to var izdarīt tikai izlases kārtībā," atzina Viļumsons.
Latvija mēģina arī panākt, lai visā Eiropas Savienībā būtu totāls aizliegums eksportēt uz Krieviju un Baltkrieviju preces ar dubultu pielietojamību. Latvija šādu lēmumu pieņēma jau no pirmajām kara dienām.
"Tai pašā laikā valstis, kuras ražo tādus produktus, kas Krievijai ir vajadzīgi kara laikā, piemēram, mikroshēmas, – ir vesela virkne ar valstīm, kas turpina uz Krieviju eksportēt," sacīja ministrijas pārstāvis.
Kā vērtējami statistikas dati par novērstajiem sankciju pārkāpumiem, kādu pērn bija vairāki tūkstoši gadījumu, un arī par ierosinātām krimināllietām, kas ir krietni virs diviem simtiem? "Trīs Baltijas valstis un Latvija visstingrāk saktās uz sankciju ieviešanu, jo sankciju ieviešana nav vienota visā ES. Principā katra dalībvalsts izvēlas, kā to specifiski ievieš," sacīja Viļumsons.
Prioritizēt lietas
Faktu, ka Latvija sankciju krimināllietu skaita ziņā izceļas uz citu Eiropas Savienības valstu fona, apliecināja arī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Aigars Prusaks: "Protams, mēs esam rekordisti, bet tam ir zināms izskaidrojums. Pirmkārt, mums ir kriminālprocesa obligātums. Otrkārt, mēs tiešām esam visgarākā Eiropas Savienības ārējā robeža ar Baltkrieviju un Krieviju. Mums ir visvairāk muitas kontroles punktu, un, protams, tā preču kustība izvēlas šo koridoru, un mums ir jābūt gataviem šiem izaicinājumiem."
Tomēr aizvien aktuālāks kļūst jautājums par to, ka Latvijai tāpat kā citās bloka valstīs vajadzētu apsvērt iespēju sankciju pārkāpumos piemērot arī administratīvos sodus. "Mums ir kriminālprocesa obligātums, un mums ir ļoti daudz sīku kravu, kuru krimināltiesiskajai izmeklēšanai mēs veltām ļoti lielus un ļoti ierobežotus valsts resursus. Arī ārvalstu eksperti norāda uz to, ka
mēs sev radām mākslīgu ilūziju, ka mēs sasniedzam mērķi, izmeklējot daudzos kriminālprocesus.
Mēs, iespējams, palaižam garām daudz būtisku aspektu, uz ko varbūt tā uzmanība būtu jākoncentrē. Protams, tas ir diskusijas jautājums," sacīja Prusaks.
Jāatgādina par Nodrošinājuma valsts aģentūras pārpildītajām noliktavām, kurās uzskatāmi var redzēt, ka sankciju krimināllietās konfiscēto mantu apjoms uzkrājas krietni straujāk, nekā lietas izmeklē un risina mantu tālāko likteni.
"Tie procesi ir ilgi. Visām preču pārvietošanām ir starptautisks raksturs. Mums šī sākotnējā informācija ir jāpieprasa, jāiegūst, jāapstrādā. Un tikai tad mēs varam virzīties uz tiesu tālākai lēmuma pieņemšanai. Mēs ļoti daudz ar šo strādājam kopā ar prokuratūru, lai šos procesus paātrinātu un vērtējam labāko praksi," sacīja Prusaks.
Viņš gan atzina, ka ne visas varēs atrisināt:
"Nelolosim cerības. Atsevišķos procesos mēs nekad nenonāksim līdz tiesai,
jo vainīgās personas netiks izdotas no valstīm, kurās viņas atrodas un organizē šo preču plūsmu. Tajos procesos ir svarīgi atrisināt mantiskos jautājumus, atgūt valstij līdzekļus, kas iztērēti procesu nodrošināšanai, arī mantu glabāšanai."
Latvijai sankciju lietu izmeklēšanā esot jātiecas pēc kvalitātes, nevis kvantitātes, kā tas notiek patlaban.
"Tieši tāpēc ir svarīgi koncentrēties uz būtiskākiem procesiem, kur ir lielākās preču vērtības, stratēģiskas nozīmes preces.
Tātad prioritizēt izmeklēšanu, un, ja diskusijā valsts par to vienosies, tad atteikties varbūt no maznozīmīgajiem kriminālprocesiem, kur preces vērtība ir 200, 300, 400 eiro. Bet procesa izmaksas un ilgums ir tieši tāds pats kā 100 tūkstoš eiro vai miljona eiro vērtai precei, kas iebraukusi Rīgas ostā ar kuģi un ir aizturēta. Arī tādas lietas mūsu lietvedībā ir," norādīja Prusaks.
Kādi ir izmeklēšanas resursi?
VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors norādīja uz izmeklēšanas resursu trūkumu: "Valsts nav izdarījusi maksimumu. Mūsu iestādei nav piešķirti resursi izmeklēšanu paātrināšanai."
Prusaks zināja stāstīt, ka abās Baltijas kaimiņzemēs ir dažāda prakse: "Igauņu kolēģi neizmeklē šāda veida procesus, to dara viņu drošības policija KAPO, jo parādījās jautājums, ka Igaunijas policijai būtu jāveic šī funkcija. Viņi aprēķināja, cik tas izmaksā. Naudas līdzekļi netika atrasti. Funkciju neveic."
Savukārt Lietuvā sankciju lietu izmeklēšanai ir piešķirta papildu nauda. Lai risinātu sankciju jautājumus, šādu naudu saņēmušas arī atsevišķas iestādes Latvijā.
"Gan Finanšu izlūkošanas dienestam, gan Valsts drošības dienestam. Nodokļu un muitas policijas pārvaldei kapacitātes stiprināšanai finanšu līdzekļi nav piešķirti. Mēs tāpat kā iepriekš sankciju procesus izmeklējam papildus mūsu pamata uzdevumiem – klasiskā kontrabanda, klasiskās nodokļu apiešanas shēmas, naudas atmazgāšana, nodokļu nemaksāšana," sacīja Prusaks.
Tikmēr Nodrošinājuma valsts aģentūras noliktavās sankciju lietās izņemtās preces krājas aizvien blīvākās kaudzēs. Aģentūra aplēsusi, ka šobrīd sankciju kravu pārņemšana un glabāšana valstij izmaksā 400 tūkstošus eiro gadā.
Iestādes resursu pārvaldes vadītājs Jānis Nebars akcentēja, ka sankciju krimināllietas izmeklē mēnešiem ilgi, līdz ar to noliktavas tukšojas gausi. Tas nozīmē, ka
konfiscēto preču uzglabāšana valstij izmaksās dārgāk, nekā tās būtu pārdot izsolē.
"Ja notiks šī realizācija un šie lēmumi tiks pieņemti, un mantas mēs spēsim realizēt, tad potenciāli ieguvums varētu būt pietiekami liels, lai nodokļu maksātājiem nebūtu būtiski jāpiemaksā pie šo kravu izņemšanas un uzglabāšanas," sacīja Nebars, atzīstot, ka patlaban uzņēmumi pārkāpj sankcijas, bet par to uzglabāšnau maksā nodokļu maksātāji.
