ĪSUMĀ:
- Deputāti darbu ar likumprojektu sāka trešdienas pievakarē un turpināja visu nakti.
- Līdz šim deputāti izskatījuši vairāk nekā pusi no iesniegtajiem priekšlikumiem.
- Lai paātrinātu sēdes gaitu, deputāti vairākas reizes "cīnījās" par debašu laika saīsināšanu.
- Noraidīts priekšlikums saistībā ar iespējām palielināt veselības finansējumu.
- Premjers uzsver – palielināt finansējumu veselības aprūpei uz deficīta rēķina nav iespējams.
- Opozīcija nesekmīgi aicināja mainīt IIN ieņēmuma sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem.
- Atbalstu nesaņēma priekšlikumi par papildu vairāk nekā 100 miljoniem eiro iekšlietu jomai.
- Neatbalsta opozīcijas vēlmi cita starpā piešķirt papildu naudu lauksaimniekiem un tūrismam.
- Opozīcijas deputāti tribīnē kāpj biežāk nekā pozīcija; opozīcijas priekšlikumi nav guvuši atbalstu.
Jau ceturtdienas rītā pēc pulksten 8.00, debatēm tuvojoties noslēgumam pie pirmspēdējā priekšlikuma izskatīšanas, opozīcijas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) aicināja tomēr neizskatīt budžetus pa naktīm, cienīt kolēģus, īpaši gados vecākus cilvēkus, kuriem tas nav viegli.
Viņš pauda cerību, ka "mēs aiziesim jaunā, cieņpilnā līmenī", un nākamos budžetus Saeima izskatīs, sadalot laikus. "Ja mēs šodien atnāktu uz darbu un turpinātu darbu", nekas slikts nenotiktu, bet šāda budžeta izskatīšana visu nakti, "nekādu godu parlamentam nerāda un diez vai mēs kāds kādam kaut ko pierādījām šodien", sacīja Valainis.
Apņēmība budžetu pieņemt vienā piegājienā
Saeima pie šā gada valsts budžeta izskatīšanas galīgajā lasījumā ķērās uzreiz pēc astoņu stundu garā darba trešdien, kad tika pieņemti arī ar valsts budžetu saistītie likumi, tostarp galīgajā lasījumā atbalstīti grozījumi, kas paredz, ka no 1. jūlija minimālo ienākumu slieksnis tiks palielināts līdz 125 eiro.
Saeima valsts budžeta likumu galīgajā lasījumā sāka skatīt trešdien neilgi pirms pulksten 17.00.
Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts") trešdienas rītā pauda cerību, ka ilgi tapušo budžetu Saeimai izdosies pieņemt trešdien līdz pusnaktij. Viņš lēsa, ka budžeta gala versijā nebūs būtisku izmaiņu no tā, kā tika nobalsots komisijās.
Smiltēns šo pašu cerību uzturēja arī trešdienas vakarā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" norādot, ka "budžets ir jāpieņem šovakar". Taču tas neizdevās, jo līdz pusnaktij deputāti nebija izskatījuši pat pusi priekšlikumu.
Jāatzīmē, ka ceturtdien līdz pulksten 6.00 deputāti tikuši līdz 135. no kopumā 206 priekšlikumiem.
Neilgi pirms pusnakts deputāti lēma saīsināt pārtraukumus no 30 uz 15 minūtēm.
Ap pulksten 2.20 tika saņemts koalīcijas partiju deputātu iesniegums par debašu laika saīsināšanu līdz vienai minūtei, runājot pirmo reizi, un līdz vienai minūtei, runājot otro reizi. Tas tika atbalstīts. Opozīcijas deputāti gan pēc neilga brīža iesniedza iesniegumu, lūdzot debašu laiku atkal pagarināt līdz attiecīgi piecām un divām minūtēm, taču tas neguva atbalstu. Pēc kārtējā sēdes pārtraukuma deputāti atrada kompromisu, lemjot atkal mainīt debašu laiku, proti, par priekšlikumu pirmo reizi deputāts var runāt trīs minūtes un otro reizi vienu minūti.
Pēcāk Saeimas priekšsēdētājs Smiltēns, uzrunājot deputātus, aicināja viņus ievērot "džentelmeņa vienošanos" un ieturēt sēdē raitu gaitu, lai visus priekšlikumus varētu izskatīt "laika rāmī" līdz pulksten 5.00 vai 6.00.
Taču arī šī Saeimas priekšsēdētāja cerība nepiepildījās.
Ja parlamentārieši ilgi debatēja par budžetu pavadošajiem likumiem trešdienas dienā, tad daudz plašākas bija budžeta pieņemšanas debates vakarā un naktī. Vairāku stundu laikā deputāti budžetu gan kritizējuši, gan slavējuši, netaupot arī pa dzēlīgai piezīmei politiskajiem konkurentiem.
Kariņš: Palielināt finansējumu veselības aprūpei uz deficīta rēķina nav iespējams
Opozīcijā esošā partija "Progresīvie" rosināja no "vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa" izslēgt veselības aprūpes izdevumus un sabiedrisko mediju izdevumus. Tas nozīmētu, ka finansējuma palielinājumu veselības aprūpei neskaitītu valsts budžeta deficītā. Diskusijas par šo priekšlikumu ilga teju divas stundas, izsakot daudz kritikas koalīcijas īstenotajai budžeta politikai.
Valdības apstiprinātais budžeta projekts paredz deficītā neieskaitīt vienreizējos pasākumus Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai, energocenu kāpuma mazināšanai, vienreizējos izdevumus valsts aizsardzībai un drošībai, vienreizējus izdevumus Ukrainas un ukraiņu bēgļu atbalstam.
"Progresīvo" deputāts Kaspars Briškens debatēs uzsvēra, šis budžets kārtējo reizi atliek valsts attīstību uz gadu. Viņš tēlaini salīdzināja, ka valstī ir smagi ielaistās slimības, katastrofāli ielaista veselības sistēma, izglītības sistēmā valdot haoss, jo pat koalīcijā nav vienprātības par to. Tikmēr valdība turpina "atšķaidīt savu fiskālo ūdeni ar puspatiesībām".
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") savukārt pauda, ka deficīta palielināšanas jautājums ir par to, "kādā postā mēs gribam dzīt uzņēmējus" un iedzīvotājus, jo, palielinot deficītu, samazināsies Latvijas kredītreitings, valdība maksās vairāk par ārējo parādu, bet komercbankas mājsaimniecībām un uzņēmējiem cels kredītu procentus.
Premjers skaidroja, ka ir vienreizēji izdevumi, kurus, saskaņojot ar Eiropas Komisiju, deficītā var neierēķināt, neriskējot ar ekonomiku kopumā, bet veselības aprūpes izdevumu ielikšana citā kategorijā, "ir tikai iedoma, kas neietekmē realitāti".
"Elementāri jāsaprot, ka tas nav iespējams," sacīja Kariņš.
Viņš arī uzsvēra, ka ir jākoncentrējas uz to, kā nākamajos gados pakāpeniski palielināt veselības aprūpes budžetu, taču ne uz deficīta rēķina.
Parlamentārietis Gundars Daudze (Zaļo un Zemnieku savienība) nepiekrita premjeram. Viņš uzskata, ka nedrīkst domāt par deficīta nepalielināšanu "tādā katastrofālā situācijā, kad tas, ko valsts nosedz, ir aptuveni 60% no veselības nozares pašizmaksas".
Savukārt Ģirts Lapiņš (Nacionālā apvienība) skaidroja, ka vienreizējais pasākums būtu uzbūvēt jaunu slimnīcu, bet šobrīd nav jābūvē jaunas slimnīcas, jāsakārto esošie pakalpojumi, bet tas nav vienreizējais pasākums.
"Pašvaldību budžetos iezīmējas akūts finanšu trūkums"
Garākas debates parlamentā izvērtās arī par Zaļo un Zemnieku frakcijas priekšlikumu noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2023., 2024. un 2025. gadā ir šāds: pašvaldību budžetiem – 80% un valsts budžetam 20%.
Tiesa, šis priekšlikums netika atbalstīts, paredzot, ka ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem trim gadiem tomēr būs 75% pašvaldību budžetiem un 25% valsts budžetam.
Frakcijas "Progresīvie" deputāte Antoņina Ņenaševa debatēs uzsvēra, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas piedāvātā proporcija nevis ieviestu piedāvāto ieņēmumu sadalījumu, bet gan atgrieztu "pašvaldībām to, kas tām tika atņemts 2019. gadā". Kādreizējā Rīgas domes deputāte Ņenaševa atsaucās uz tā dēvēto "pārmaiņu koalīciju" galvaspilsētas domē: "Rīgas koalīcija ļoti labi zina, ko nozīmē šo naudu nesaņemt, šie 5% ir ļoti liela daļa."
Arī deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) uzskata, ka 75% ieņēmumu novirzīšana pašvaldību budžetiem ir nepieņemama, jo pašvaldībām jau patlaban trūkst naudas.
"Tas funkciju apjoms, kas uzlikts pašvaldībām, no pašvaldību likuma ir diezgan apjomīgs, un tajā brīdī, kad valsts ar kaut ko nespēj tikt galā, pašvaldības to aizpilda. (..) Tomēr visos pašvaldību budžetos iezīmējas akūts finanšu trūkums," sacīja Valainis.
Atbalstu nesaņem priekšlikumi par papildu vairāk nekā 100 miljoniem eiro iekšlietu nozarei
Izskatot budžeta likumu, atbalstu neguva arī vairāku opozīcijas deputātu priekšlikumi par kopumā papildu vairāk nekā 100 miljoniem eiro iekšlietu nozarei. Papildus finansējumu iekšlietu jomai rosināja Zaļo un Zemnieku savienības frakcija un deputāts Edmunds Zivtiņš ("Latvija pirmajā vietā").
Debatēs iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") uzsvēra, ka budžeta likumprojektā visām iekšlietu nozarēm paredzēts pieaugums 10% apmērā. Finansējuma pieaugums paredzēts arī nākamajos gados, tāpēc Kučinskis pateicās opozīcijai par rūpēm, lai stiprinātu iekšlietu dienestus. Taču iekšlietu ministrs skaidroja, ka koalīcija šo priekšlikumu nevar atbalstīt, ņemot vērā norādīto finanšu avotu – ēnu ekonomikas samazināšanu. Tāpēc, ka opozīcija nav piedāvājusi konkrētu risinājumu, neesot zināms, vai attiecīgo summu izdosies iekasēt, paskaidroja Kučinskis.
Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto piedāvājumu aizstāvēja frakcijas deputāts Andrejs Vilks, norādot, ka iekšlietu jomā atalgojums ir mazāks nekā vidēji valsts sektorā nodarbinātajiem. Tikmēr deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienībā) atzina, ka priekšlikums par tik apjomīgu naudas summu piedāvāts, lai pievērstu uzmanību līdzekļu trūkumam nozarē.
Neatbalsta opozīcijas vēlmi piešķirt papildu naudu lauksaimniekiem un tūrismam
Kopumā nakts laikā Saeimas vairākums noraidīja vairākus opozīcijas priekšlikumus par papildu naudas piešķiršanu dažādiem mērķiem.
Piemēram, atbalstu nesaņēma Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumi par 2,7 miljonu eiro finansējumu investīcijām eksportējošos uzņēmumos un 1,2 miljonu eiro papildus finansējums jaunuzņēmumu nozares ekonomiskās attīstības veicināšanai, investoru tīkla Latvijā paplašināšanai un perspektīvu projektu atbalstam.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) skaidroja, ka valsts budžetā jau paredzēti dažādi atbalsta instrumenti jaunuzņēmumiem. Tāpat Indriksone norādīja, ka atbalstam paredzētie līdzekļi šogad ir pieauguši un vēl lielāku naudas summu šim mērķim plānots piešķirt 2024. gadā.
Saeimas vairākums arī noraidīja frakcijas "Progresīvie" priekšlikumu par papildu naudas piešķiršanu latviešu valodas apguves programmām pieaugušajiem.
Saeimas deputāte Antoņina Ņenaševa ("Progresīvie") atzīmēja, ka pašvaldībās, kur latviešu valodas kursi jau ir pieejami, tie ir ļoti pieprasīti un brīvās vietas tiekot aizņemtas dažu stundu laikā. Vienlaikus Ņenaševa atzīmēja, ka Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija apzinās, ka patlaban šim mērķim līdzekļu nepietiek. Tikmēr koalīcijas deputāti līdzekļu nepiešķiršanu pamatoja ar to, ka līdzekļi prasīti no dotācijas zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem.
Deputāti arī neatbalstīja Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumu par astoņu miljonu eiro finansējumu, lai segtu īres māju būvniecības sadārdzinājumu inflācijas dēļ. Priekšlikumu aicināja atbalstīt arī parlamentārietis Andris Šuvajevs ("Progresīvie"), norādot, ka lielāka pieejamība mājoklim mazinātu Latvijas iedzīvotāju materiālo nevienlīdzību.
Saeimas vairākums neatbalstīja arī opozīcijas priekšlikumus, piemēram, par 60 miljonu atbalstu lauksaimniekiem un par 25 miljonu eiro piešķiršanu piena nozarei cenu svārstību radīto zaudējumu segšanai. Parlamentārietis Viktors Valainis norādīja, ka lauksaimniecība ir jāatbalsta arī no nacionālā finansējuma, nevis tikai jāpaļaujas uz Eiropas Savienības naudu.
Atbalstu neguva arī deputāta Aināra Šlesera priekšlikums 20 miljonus eiro piešķirt tūrisma veicināšanai programmai, lai aviokompānijām maksātu 10 eiro par katru piesaistītā tūrista viesnīcā pavadīto dienu. Šlesera ieskatā tas būtu labs signāls tūrisma industrijai, lai piesaistītu klientus.
Koalīcijas deputāti tribīnē kāpj reti; opozīcijas priekšlikumus neatbalsta
Koalīcijas pārstāvji debašu tribīnē kāpj retāk nekā opozīcija. To varētu skaidrot arī ar koalīcijas vienošanos nesniegt priekšlikumus par papildu tēriņiem budžetā.
Taču opozīcijas politiķu lielā aktivitāte, kāpjot Saeimas tribīnē, nav rezultējusies sekmīgi – Saeimas vairākums noraidījis visus opozīcijas priekšlikumus. Opozīcijas deputāti arī pauda neapmierinātību ar koalīcijas politiķu lēmumu saīsināt debašu laiku.
Piemēram, "Progresīvo" frakcijas deputāts Andris Šuvajevs sacīja, ka samazināt debašu laiku esot gļēva rīcība. Savukārt deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā") sacīja: "Es labi saprotu, kāpēc jūs šo sēdi nepārtraucāt, – jūs gribējāt opozīciju nokausēt. (..) Bet, kā jūs [koalīcijā] redzat, te [opozīcijā] nāk otrā elpa, trešā, ceturtā. Cilvēki ir gatavi strādāt, bet jūs esat noguruši."
KONTEKSTS
Saeima 17. februārī pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam", kurā 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā.
Trešdien, 8. martā, Saeima sāka darbu pie budžeta likumprojekta galīgajā lasījumā.
