Iedzīvotāji parasti pie notāra kārto mantojuma lietas, ja viņu īpašumā ir kāds nekustamais īpašums. Bet ko darīt ar līdzekļiem, kas atrodas miruša radinieka bankas kontā? Stāsta Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars:
"Kā dzīvē notiek – parasti viņi paņem nelaiķa bankas karti un aiziet izņemt naudu bērēm. Parasti pārsimt, 300, 400 eiro, kas arī nav ļoti likumīgi, bet finanšu sektors saprot šīs lietas un mēs neziņojam par tādām, ja tās ir samērīgā apjomā, protams. Ja mantojums nav pietiekami ievērojams, līdz ar to viņu neviens radinieks nekārto pie notāra, kā rezultātā kontos paliek atlikumi – simt, divsimt, trīssimt eiro."
Nozares asociācija aicina pilnveidot regulējumu, lai nebūtu jāgaida 60 gadu, kad šī nauda tiktu ieskaitīta bankas ieņēmumos. "Šai naudai būtu jānonāk valsts ieņēmumos jau krietni ātrāk," piebilst Pastars.
Arī Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors Gatis Litvins stāsta – ja bankas kontā ir daži simti eiro, radinieki mantošanas procesu visbiežāk nesāk, un problēmas rodas, ja noguldījumi ir bankās, kas atrodas ārvalstīs.
" Ja Eiropas Savienības ietvaros, tad vēl kaut kā notārs var iedarbināt Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētos instrumentus. Bet, ja konti atrodas trešajās valstīs, tad situācija ir tuvu bezcerīgai. Un tas pats arī attiecas uz visiem šiem mūsdienu digitālajiem īpašumiem kā kriptovalūta un tā tālāk.
Šobrīd iespējas uzzināt par to, ka mantojuma atstājējam tādas vērtības ir piederējušas, nav, ja pats viņš nav laicīgi par to paziņojis saviem mantiniekiem," skaidro Litvins.
Pastars vēl norāda, ka sarežģījumi rodas, ja noguldījumi atrodas interneta jeb "mākoņu bankās", piemēram, Lietuvā vai Vācijā.
"Filiāles jau viņiem nav, viņiem ir tikai aplikācija. Telefona numura, kur piezvanīt un kur kāds arī atbildētu, arī nav. Ir norādīti kontakti, kur vērsties, lai šo jautājumu varētu sakārtot, rakstot noteiktu vēstules formu, bet ne vienmēr arī tas notiek ātri," sacīja Pastars.
Litvins vērtēja – ja atstāta lielāka naudas summa, mantinieki situāciju risina, bet valstij jāmeklē kāds risinājums, ko darīt ar nelieliem konta atlikumiem.
"Ja mantojuma lietas ir bijušas uzsāktas un tur mantinieki ir iecelti, tad, protams, primāri būtu viņi jāinformē par to, ka konkrētā nauda viņiem ir piekritīga, un viņi jāaicina šo naudu paņemt. Ja mantojuma lietas nav uzsāktas un persona ir nomirusi jau pirms ilga laika, tā ir tad likumdevēja izšķiršanās, kur šo naudu likt," uzskata Litvins.
Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks Pastars rosina ieviest kādu vienkāršāku mantošanas modeli, ja kontā palikuši 200–300 eiro.
"Šobrīd statistiski apmēram 70 tūkstošiem cilvēku, kuri ir miruši, kontos ir palikusi nauda. Būtu jābūt mehānismam, kā no bankām šī nauda nokļūst Valsts kasē, ja ilgstoši neviens pēc šīs naudas nav atnācis.
Bankām lielākais sapnis būtu paredzēt vienkāršoto mantošanu, ka kontu atlikumus var tuvākie radinieki izņemt arī bez mantojuma lietas," skaidro Pastars.
Šobrīd Saeimā tiek diskutēts arī par citiem ar mantojumu saistītiem jautājumiem – gan par to, lai mantiniekam ar savu naudu nav jāatbild par mantojuma atstājēja parādiem, gan par to, kā sakārtot Eiropas mantojuma apliecību, kad Latvijas iedzīvotāji mirst ārvalstīs.
