ĪSUMĀ:
- Ekonomists: Nav tā, ka inflācijas vairs nav vispār, taču tā ir maza.
- Ekonomisti prognozē zemu inflāciju arī turpmāk, pieļauj deflāciju.
- Ekonomists: Līdz gada beigām "Euribor" samazināsies līdz 3%.
- Inflācijas riski joprojām ir aktuāli; aktuāls pārtikas cenu kāpums.
- Aptauja: Vai iedzīvotāji jūt patēriņa cenu kāpumu.
Gandarījums no ciešanām
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada februārī patēriņa cenas Latvijā bija vien par 0,4% augstākas nekā pirms gada un ka mēneša laikā cenas Latvijā pieauga tikai par 0,1%.
"Nav tā, ka inflācijas Latvijā vairs nav vispār. Taču tā ir tik maza, ka to pilnībā "nodrošina" viena diezgan maza pakalpojumu kategorija.
Veselības aprūpes izmaksu ietekme uz cenu indeksu procentpunktos gada laikā līdzinājās kopējai inflācijai (+0,4%). Pārējās kategorijas vārgi vilka kopējās patēriņa izmaksas nedaudz uz augšu vai leju, vienīgi mājokļu uzturēšanas izmaksu ietekme bija nozīmīga: -1,53 procentpunkti. Preču deflācija turpinās jau ceturto mēnesi, februārī sasniedzot -1,1%, pakalpojumu inflācija februārī vēl bija +4,8%," norādīja "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Pēc viņa teiktā, Latvijā februārī bija vislēnākais cenu kāpums eirozonas valstu starpā, kas ir apsveicami.
"Gūstam daļēju gandarījumu par ciešanām, ko laikā no 2021. gada līdz 2023. gada vidum radīja viens no augstākajiem inflācijas līmeņiem.
Tā brīža ciešanas netiks kompensētas pilnībā - cenu kāpums tikpat daudz neatpaliks no eirozonas vidējā, cik to iepriekš pārsniedza. Taču gandarījums būs un to varēs baudīt ilgstoši. Ja vien nebūs skaudru nodokļu izmaiņu, cenu līmenis turpmāko divu gadu laikā gandrīz nemainīsies. Februārī cenas jau bija par 1,8% zemākas nekā 2023. gada maijā un pērnā gada ziedoņa mēneša līmeni nesasniegs vēl vairākus gadus. Ir riskanti kaut ko prognozēt pasaulei tik nemierīgos laikos, taču, ja nebūs lielu ārēju satricinājumu vai politikas izmaiņu, tad par inflāciju varam uz laiku aizmirst," pauda "Luminor" bankas ekonomists.
Prognozē zemu inflāciju, arī deflāciju
"Citadeles" bankas ekonomists norādīja, ka pēc viņa prognozēm līdz vasaras vidum inflācija Latvijā būs ļoti zema. Atsevišķos mēnešos ir iespējama pat deflācija, savukārt 2024. gadā kopumā inflācija Latvijā varētu būt robežās no 1% līdz 1,5%, jo šobrīd ekonomikā nav ārēja inflācijas spiediena.
"Kopš 2022. gada maija resursu cenas pasaulē ir samazinājušās par 30 līdz 40%, savukārt dabasgāzes cenas Eiropā šogad ir atgriezušās gandrīz 2021. gada līmenī. Izaugsme eirozonā un Ķīnā šobrīd ir salīdzinoši vāja, savukārt pērn īstenoto naftas ieguves samazinājumu dēļ Saūda Arābijai un citām OPEC valstīm šobrīd ir netipiski lielas naftas ražošanas rezerves jaudas. Tādēļ īstermiņā naftas un citu dabas resursu cenu pieaugums šķiet maz ticams," sprieda Āboliņš.
Strautiņš lēsa, ka arvien ticamāka kļūst deflācijas sākšanās maijā, tā varētu turpināties apmēram līdz 2025. gada vidum.
Martā gada inflācija varētu drusciņ pakāpties saistībā ar akcīzes nodokļa izmaiņām, bet pēc tam atkal virzīties lejup.
Arī Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane lēsa, ka inflācija Latvijā šī gada laikā saglabāsies zema, tiesa gan, dažādu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas būs gana plašā variācijā – kādas no tām turpinās būtiski samazināties, citām vērojamais pieaugums būs krietni virs vidējā.
Āboliņš piebilda, ka energoresursu cenu kritums ir bijis galvenais iemesls, kas ir ļāvis samazināt inflāciju gan Latvijā, gan Eiropā, un atsevišķās jomās mums ir potenciāls vēl tālākam cenu samazinājumam. "Piemēram, siltumenerģijas cenas Rīgā šobrīd noteikti ir pārāk augstas, un te ir potenciāls tālākam samazinājumam.
Pie pašreizējām dabasgāzes cenām siltumenerģijas cenām Rīgā būtu jāsamazinās vismaz par 10 līdz 20%," norādīja "Citadeles" ekonomists.
Līdz gada beigām "Euribor" var noslīdēt līdz 3%
Inflācijas problēmai turpinot izzust gan Latvijā, gan Eiropā, patērētāji drīz sagaidīs arī nozīmīgu "Euribor" procentu likmju, tātad parādu apkalpošanas izmaksu samazinājumu, norādīja Strautiņš.
"Šis brīdis ir nedaudz aizkavējies, salīdzinot ar gaidām gadu mijā, taču pirmais Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju solis lejup jūnijā ir ļoti ticams."
"Citadeles" bankas ekonomists atzīmēja: līdz ar inflācijas kritumu ir skaidrs, ka procentu likmes eirozonā, visticamāk, jau ir sasniegušas maksimumu, un "Euribor" līdz gada beigām varētu samazināties zem 3% (tagad galvenā refinansēšanas likme ir 4,5%).
Lai arī ECB šonedēļ vēl nelēma par procentu likmju samazināšanu, tomēr tā samazināja eirozonas inflācijas prognozi 2024. gadam no 2,7% līdz 2,3%. Tas ir signāls, ka procentu likmju samazinājums ir tuvu un varētu sākties šī gada jūnijā, ja tuvāko mēnešu inflācijas un darba atalgojuma dati apstiprinās līdzšinējās inflācijas samazināšanās tendences," skaidroja Āboliņš.
Inflācijas riski joprojām ir aktuāli
Vienlaikus "Citadeles" ekonomists norādīja, ka ar inflāciju saistītie izaicinājumi Latvijas un Eiropas ekonomikā gan, visticamāk, nav beigušies. Latvijas ekonomikā šobrīd lielākais risks noteikti ir saspringtā ģeopolitiskā situācija, kas var izraisīt jaunus cenu kāpumus. Piemēram, Jemenas nemiernieku kuģu apšaudes Sarkanajā jūrā jau ir palielinājušas jūras pārvadājumu izmaksas pasaulē, kas tuvākajā laikā atkal varētu radīt jaunus cenu pieaugumus.
Latvijas Bankas ekonomiste norādīja, ka tuvākajā nākotnē aktuālāks ir pārtikas cenu pieaugums. Būtiskākas ir tendences globālajos pārtikas tirgos,
kur pēdējo mēnešu laikā pieaugušas gan piena, gan gaļas, gan graudaugu cenas.
"Lai arī februārī pārtikas cenas akciju ietekmē Latvijā nedaudz kritās, līdzīgas augšupvērstas cenu tendences kā globālajos pārtikas tirgos vērojamas arī Latvijā. Tomēr zemākas energoenerģijas cenas vieš cerību, ka mazināsies to ietekme uz pārtikas cenu ražošanas un pārvadāšanas izmaksu pieaugumu, kas pērn gada sākumā bija būtisks cenu pieaugumu veicinošs faktors," norādīja Opmane.
Iekšējā ekonomikā, pēc "Citadeles" ekonomista domām, inflācijas psiholoģija ekonomikā joprojām ir spēcīga, par ko liecina arī uzņēmēju un patērētāju aptaujas, kurās inflācijas gaidas joprojām atrodas salīdzinoši augstā līmenī.
Āboliņš norādīja, ka darba algas Latvijā šobrīd aug ļoti strauji, pat neskatoties uz to, ka ekonomika nav augusi jau divus gadus.
"Tas nozīmē, ka kādā brīdī uzņēmumiem var atkal nākties celt cenas, jo bez produktivitātes pieauguma nav cita veida, kā palielināt atalgojumu. Protams, tam ir būtiski riski, jo daudzās jomās cenas Latvijā jau atrodas Eiropas līmenī vai vismaz būtiski no tā neatpaliek. Savukārt, ceļot cenas, eksportējošiem uzņēmumiem ir risks zaudēt savu konkurētspēju. Arī finanšu tirgus ieskatā inflācijas riski ir pietiekami būtiski, tādēļ atgriešanās pie ļoti zemām vai nulles procentu likmēm tuvākajā laikā ir maz ticama. Procentu likmju līmenis, ar ko eirozonā ir jārēķinās ilgākā termiņā, varētu būt aptuveni 2 līdz 2,5%," piebilda "Citadeles" ekonomists.
Vai iedzīvotāji izjūt patēriņa cenu kāpumu
Vai un kā iedzīvotāji izjūt patēriņa cenu kāpumu – Latvijas Radio Rīgas ielās uzrunāja vairākus iedzīvotājus:
"Izjūtu cenu kāpumu – benzīns, maize, sviests – visiem pamatproduktiem. Visu laiku skatos preces uz akcijām."
"Mazliet, jā. Bet kopumā laikam tas cenu kāpums ir stabilizējies. Domāju, ka īpaši augstākas tās nepaliks un konkurences rezultātā tās bišķiņ pakoriģēsies un ies lejā."
"Es kā pensionārs ļoti to jūtu. Galvenokārt, man šķiet, augstas cenas vairāk ir gaļām, zivīm, ko es nevaru atļauties. Drusciņ liekas, ka zemākas cenas ir augļiem un dārzeņiem. Kartupeļiem – skatoties kā kurā veikalā. Es skatos, kur ir akcijas un izvēlos akcijas. Mēs, pensionāri, esam spiesti meklēt to lētāko. Skatos, ir Latvijas prece, bet tai cena ir tik augsta, ka es tomēr ņemu lietuviešu vai kādu citu preci".
"Es neko šodien vēl neesmu pircis. Kā ir, tā ir. Skatos akciju preces un, ja ir kaut kas, tad paņemu".
"Pārtikas veikalos var redzēt regulāru cenu pieaugumu. Stabilizāciju vēl neredz, vienīgi piena produktiem veikali ir nolaiduši cenu, piemēram, "Maxima" ziņo, ka iesaldē PVN augļiem un dārzeņiem, bet, ja godīgi jāsaka, cenas turpina kāpt. Pēdējais, ko redzēju, bija ap 80 centiem vecajiem kartupeļiem – tas nav lēti. Cerams, ka kāpums apstāsies."
