Ukrainas vēstnieks arī atzīmēja, ka ar šādu nostāju Latvija sniedz atbildi uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iepriekš pausto: "Lūdzu, nejautājiet Ukrainai, kad karš beigsies. Pajautājiet sev, kāpēc Putins joprojām spēj to turpināt".
Rustams Šukurovs: Eiropas Komisija (EK) nosūtījusi ES valstīm priekšlikuma projektu 14. sankciju pakotnei pret Krieviju. Priekšlikumā citu starpā iekļauti ierobežojumi sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importam no Krievijas, lai gan nav plānots pilnīgs embargo. Kāda ir Ukrainas nostāja šajā jautājumā? Vai ES būtu jāievieš pilnīgs Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importa aizliegums?
Anatolijs Kucevols: Bez šaubām jebkuri ienākumi, kas varētu nonākt Krievijas budžetā, ietekmē karadarbību un dod [Maskavai] iespēju to turpināt. No otras puses – notiek arī vispārēja diskusija par to, ko varētu darīt tieši tagad. Par to, kā faktiski izveidot jaunas piegādes ķēdes. Tāpēc bieži vien ir grūtības vienoties par nozarēm, kuras būtu jāiekļauj sankciju pakotnē.
Gāzes piegādes jautājums ES vienmēr bijis negatīvisma avots. Un kopš šī desmit gadus ilgā kara sākuma, gāzes piegāžu jautājums vienmēr karājies gaisā. Un diemžēl mūsu vēsturē ir tāds sāpīgais stāsts, kad ar gāzes piegādēm saistīto parādu dēļ mēs atdevām savas ballistiskās raķetes un stratēģisko aviāciju. Tā patiesībā bija visu laiku lielākā kļūda. Visiem ir jāsaprot, kā Krievija īsteno tirdzniecību. Tirgojot dabas resursus, tā iegūst ietekmi. Tā būtu mana atbilde uz šo jautājumu.
Paturpinot nedaudz par sankcijām. Ir Krievija, kas izvērsa karu pret Ukrainu, un ir valstis, kas cieši sadarbojas ar Maskavu. Viena no tām ir Ķīna. Šajās dienās Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins viesojas Eiropas kontinentā. Viņa vizīte notiek laikā, kad ASV un ES arvien vairāk pauž bažas par to, ka Ķīnas divējāda lietojuma preču eksports uz Krieviju stiprina tās kara mašinēriju. Vai, pēc Ukrainas domām, ES būtu jārīkojas daudz agresīvāk, piemērojot sankcijas Ķīnas uzņēmumiem, kas pārdod šādas preces Krievijai? Kādus diplomātiskus centienus Ukraina veic, lai pārliecinātu Ķīnu nepiegādāt Maskavai divējāda lietojuma preces?
Ir ļoti svarīgi uzsvērt, ka kopš Covid-19 pandēmijas laikiem mēs redzam pirmo Ķīnas līdera vizīti Eiropā. Viņš apmeklēja Franciju un tikās ar prezidentu Emanuelu Makronu un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju [Urzulu fon der Leienu]. Un mēs zinām, ka diskusijas sākās vēl agrāk – gan ar ASV, gan ar Vācijas līderiem. Tātad tas nozīmē, ka tiek veikti diplomātiskie centieni.
Starptautiskā sabiedrība runā ar Ķīnu, un tas ir dialogs. Tas ir ļoti svarīgi, jo pašai Ķīnai ir vispārēja stratēģija, kas ietver to, ka nevienā karā tai nevajadzētu atbalstīt nevienu pusi. Viņi saka, ka viņi nesniedz atbalstu ar ieročiem, bet
mūsdienu karš pilnībā mainīja mūsu uztveri par to, kas varētu būt ierocis, ieskaitot dronus un citus elementus, ko izmanto ieroču un divējāda lietojuma preču ražošanā.
Tāpēc es uzskatu par svarīgu paziņojumu, kas tika izplatīts tūlīt pēc Sji tikšanās ar prezidentu Makronu un prezidenti fon der Leienu, kurā norādīts uz Ķīnas apņemšanos pielikt lielākas pūles, lai šādas preces nenonāk Krievijā. Tāpēc viņiem ir jārunā arī ar saviem uzņēmumiem, kuri sevi sauc par neatkarīgiem uzņēmējdarbības veikšanā. Ja Ķīna veiktu juridiskas darbības, kas bloķētu šādu eksportu, visi no tā tikai iegūtu.
[Ukrainā] cer redzēt Ķīnas iesaisti sarunās par miera panākšanu. Mums ir dialogs ar Ķīnas kolēģiem par to, lai viņi piedalītos Ukrainas miera konferencē, kas norisināsies Šveicē, un faktiski meklētu risinājumu kara apturēšanai.
Runājot par mūsdienu kara vajadzībām, pagājušajā nedēļā no Latvijas uz Ukrainu tika nosūtīts kārtējais palīdzības sūtījums – 102 Latvijā ražoti FPV droni "IRSIS". Bet kā Ukrainā vērtē Latvijas iniciētās dronu koalīcijas centienus sniegt atbalstu Ukrainai?
Pateicoties Latvijai, mums ir aktīva dronu koalīcija, un tās ietvaros notiek diskusijas. Droni ir tāda tehnoloģija, kas tiek atjaunināta katru dienu un dažreiz pat ik stundu. Tāpēc militārpersonas nekavējoties pieprasa atjauninājumus. Esam patiesi priecīgi par nesen pieņemto Latvijas valdības lēmumu nosūtīt dronu partiju Ukrainas atbalstam. Ir arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras mums bija prieks redzēt iesaistāmies Latvijā ražoto dronu piegādē. Bet pūles nav jāpieliek tikai Latvijai. Tās ir jāpieliek arī citiem partneriem.
Kā jau jebkurā biznesā – tā izveide prasa zināmu laiku, lai radītu tehnoloģijas, pieņemtu darbā cilvēkus un pēc tam, lai arī šīs tehnoloģijas pielāgotu, kā arī apkalpotu.
Par laimi Ukrainā kopš kara sākuma mēs jau esam izveidojuši lielu dronu ražošanu. Mēs spējam saražot aptuveni vienu miljonu dronu. Vēl miljons vajadzīgs šim karam, kā arī [partneru] valstīm, lai tās spētu papildināt savus krājumus.
Bet process ir sācies, un galu galā mēs šo mērķi spēsim sasniegt, jo droni ir dzīvību glābšanas instruments.
Lai gan Ukrainas cīņā pret Krievijas agresiju daudz ko nosaka tehnoloģijas, tomēr dzīvā spēka resursiem arī ir būtiska loma mūsdienu karā. Nesen Ukraina nākusi klajā ar noteikumiem, kas paredz iesaukuma vecuma vīriešiem pases turpmāk izsniegt tikai valsts iekšienē, nevis ārvalstu diplomātiskajās pārstāvniecībās. Tas tika darīts, lai pamudinātu viņus atgriezties dzimtenē. Vai šo noteikumu ieviešana sasniegs Ukrainai vēlamos rezultātus?
Atbilstoši noteikumiem mēs pārtraucām dokumentu izsniegšanu vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem. Līdz ar to viņiem ir jāgaida līdz 18. maijam. Tad šajā vecuma grupā esošajiem vīriešiem būs jāievada informācija par sevi valsts digitālajā datubāzē. Noteikumi nosaka, ka katram vīrietim Ukrainā ir jāiesniedz savi dati.
Tātad mēs uz kādu laiku pārtraucām dokumentu izsniegšanu un atjaunošanu, jo lielākajai daļai šo vīriešu jau ir dzīvošanai nepieciešamie dokumenti – pases utt.
No 18. maija tā būs patiešām vienkārša procedūra. Viņi iesniegs savus datus, un viņiem atkal tiks sniegti konsulārie pakalpojumi. Tā būs viņu brīvā izvēle atgriezties Ukrainā, ja viņi tiks pakļauti militārajam dienestam.
Ja viņus neizsauks, tad viņiem būs citi – legāli veidi, kā palikt ārpus valsts. Ir dažādas politiskās diskusijas par to, kā ukraiņus atgriezt atpakaļ, taču neviens nespiež atgriezties. Tāpēc mēs nemeklēsim nevienu citās valstīs.
Tas ir diezgan saprotami. Ja valsts nolemj atcelt dažus pakalpojumus un jūs nevēlaties ievērot Ukrainas likumus... ja jūs esat pakļauts militārajam dienestam un jūs neierodaties, tas nozīmē, ka jums ir jāaizdomājas par cieņu pret savu valsti. Jums pašam jāpieņem lēmums par to, kāds ukrainis jūs būsiet un par kuras valsts pases turētāju jūs vēlētos būt.
