Augstākā pēdējos septiņos mēnešos
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada jūnijā patēriņa cenas Latvijā pieauga par 1,4% salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju, savukārt salīdzinājumā ar šī gada maiju patēriņa cenas Latvijā saruka par 0,1%. Jūnijā patēriņa cenu samazinājumu nodrošināja degvielas un siltumenerģijas cenu kritums, savukārt pakalpojumu cenas turpina augt, un pakalpojumu cenu inflācija Latvijā jūnijā sasniedza augstāko līmeni pēdējo septiņu mēnešu laikā, norādīja bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pakalpojumu cenas Latvijā pieauga par 5,9%, savukārt salīdzinājumā ar maiju pakalpojumu cenas Latvijā pieauga par 1,2%.
"Tas ir augstākais pakalpojumu cenu inflācijas līmenis Latvijā kopš pērnā gada novembra un skaidri parāda, ka iekšējie inflācijas procesi Latvijā joprojām ir gana spēcīgi. Atpūtas, ēdināšanas, izmitināšanas, izglītības, frizieru un transporta pakalpojumu cenu inflācija jūnijā Latvijā bija robežās no 4,5% līdz 7,2%. Pakalpojumu cenu inflācija ir augsta ne tikai Latvijā, bet arī eirozonā kopumā, kur pakalpojumu cenas jūnijā pieauga par 4,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Straujais pakalpojumu cenu kāpums šobrīd ir galvenais šķērslis, kas neļauj cerēt uz straujāku procentu likmju samazinājumu," norādīja Āboliņš.
Pakalpojumu cenu pieaugums būs noturīgs
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane atzīmēja: tā kā izmantoto pakalpojumu klāsts var būt gana atšķirīgs, arī to cenu pieaugums atšķirīgi ietekmē dažādas iedzīvotāju grupas.
"Varbūt izvēlei iet uz koncertu reizi gadā, nevis katru nedēļu, nav tālejošas sekas, savukārt, ja iedzīvotāji vairāk sāks pārdomāt, vai var atļauties, piemēram, veselības aprūpes pakalpojumus, tam sekas jau var būt nopietnākas. Piemēram, ambulatoro pakalpojumu cenas Latvijā gada laikā pieaugušas par 6,6%, kas ir krietni virs vidējā cenu pieauguma valstī," norādīja ekonomiste.
Lai gan pakalpojumiem proporcionāli lielāku daļu no izdevumiem velta turīgākās mājsaimniecības, atsevišķu pakalpojumu cenu pieaugums var būt kritisks arī iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, piebilda Opmane.
Viņa atzīmēja, ka tuvāko mēnešu un pat gadu laikā sagaidāms, ka pakalpojumu cenu pieaugums Latvijā turpināsies būt noturīgs.
"Kontekstam gan jāņem vērā, ka atsevišķu produktu cenas nepieaug tik strauji vai pat samazinās, tāpēc lielāku daļu personīgā budžeta var atvēlēt pakalpojumiem. Arī vidējās algas kāpums valstī pēdējo gadu laikā ir bijis spēcīgs, un tāds tas sagaidāms arī turpmāko gadu laikā. Tomēr jāvēro, kā situācija attīstās, it sevišķi iedzīvotājiem kritiski svarīgu pakalpojumu cenu jomā, lai nepieciešamības gadījumā var domāt par iespējamiem situācijas risinājumiem," atzīmēja Opmane.
Siltumenerģijas cenas Rīgā joprojām ir pārāk augstas
Bankas "Citadele" ekonomists norādīja, ka zemo inflācijas līmeni Latvijā joprojām nodrošina energoresursu cenu kritums. Jūnijā naftas cenas pasaulē uz brīdi noslīdēja zem 80 dolāriem par barelu, līdz ar to jūnijā degvielas cenas Latvijā saruka par 4,1% salīdzinājumā ar maiju. Papildus tam jūnijā par gandrīz 4% samazinājās arī siltumenerģijas cenas, un šie divi faktori kopējo cenu līmeni Latvijā jūnijā samazināja par 0,5%.
"Lai arī jūlijā naftas cenas pasaulē atkal ir pakāpušās virs 80 dolāriem par barelu un degvielas cenas Latvijā atkal aug, siltumenerģijas cenām vajadzētu turpināt samazināties.
Pēdējā gada laikā dabasgāzes cena Eiropā ir bijusi vidēji 34 eiro par megavatstundu, taču, piemēram, Rīgā siltumenerģijas tarifi pēdējo reizi tika mainīti, kad dabasgāzes cena Eiropā bija 50–60 eiro par megavatstundu, un siltumenerģijas cenas Rīgā joprojām ir pārāk augstas," vērtēja Āboliņš.
Straujš inflācijas kāpums nav gaidāms
Pēc viņa teiktā, pasaules resursu cenas pēdējo divu gadu laikā ir sarukušas par vairāk nekā 20% un šobrīd papildu inflācijas spiedienu Latvijā nerada. Naftas cenas pasaulē kopš 2022. gada beigām ir svārstījušās ap 80 dolāriem par barelu bez izteiktas virzības uz augšu vai leju, savukārt pasaules pārtikas cenas jūnijā bija par 2,1% zemākas nekā pirms gada. Tas nozīmē, ka inflācijas turpmākā dinamika būs atkarīga no mūsu ekonomikas iekšējiem procesiem.
"Algas Latvijā šobrīd strauji aug, un bezdarbs ir zems, tomēr izaugsme Latvijā un eirozonā joprojām ir vāja, arī ASV ekonomikā arvien vairāk parādās dažādas vājuma pazīmes.
Pasaulē turpina augt jūras pārvadājumu izmaksas Tuvo Austrumu konfliktu dēļ, tomēr pieprasījums kopumā ir vārgs un pasaules resursu cenu pieauguma potenciāls ir ierobežots. Tādēļ straujš inflācijas kāpums Latvijā, manuprāt, nav gaidāms," teica bankas "Citadele" ekonomists.
Pēc viņa prognozēm, turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā pakāpeniski virzīsies 2% virzienā un vidējais cenu līmenis Latvijā šogad varētu pieaugt par 1,2–1,4%, savukārt 2025. gadā inflācija Latvijā varētu pakāpties virs 2,5%.
"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš lēsa, ka gada 2. pusē inflācija atsevišķos mēnešos var sasniegt vēl augstāku līmeni. Pēc viņa teiktā pakalpojumu izmaksas augšup dzen straujais algu pieaugums.
"Šāds algu kāpums nevar ilgstoši turpināties apstākļos, kad ekonomikas pieaugums naudas izteiksmē vai nominālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums ir viencipara skaitļos, turklāt ļoti pieticīgos. Eksporta rādītāji gada sākumā un tuvākās perspektīvas, arī kreditēšanas dinamika neļauj cerēt uz straujāku naudas aprites kāpumu. Tāpēc nav ilgtspējīgs ne šāds algu kāpums, ne arī pakalpojumu cenu kāpums.
Inflācijai agri vai vēlu beigsies nauda, izsīks pakalpojumu cenu kāpumu barojošais enerģijas avots," lēsa Strautiņš.
Pēc viņa teiktā, straujo algu kāpumu nosaka inerce, kas lielā mērā ir politiska – algu kāpums sabiedriskajā sektorā ir daudz straujāks.
