602. sērijas mājas ir visbiežāk sastopamās tipveida deviņstāvu mājas Rīgā, savukārt 316. sērijas ēkas, visbiežāk piecstāvu, dēvē par hruščovkām.
Ministrija piedāvā tipveida risinājumus
Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane stāstīja, ka pērn izstrādātais tipveida projekts 103. sērijas daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai šobrīd pieejams būvniecības informācijas sistēmā.
"Tas ir pieejams bez maksas un attiecīgi, autorizējoties sistēmā, jebkurš projektētājs var viņu augšupielādēt un tālāk izmantot konkrētā projekta izstrādē konkrētai mājai," skaidroja Feldmane.
"Tas, ko Ekonomikas ministrija katru gadu darīja līdz šim, arī mēs katrai sērijai taisījām tehnisko apsekošanu un sapratām visizplatītākās problēmas katrai sērijai no nolietojuma viedokļa, un tad bija pašvaldības, kas bija ļoti ieinteresētas, kas uzskatīja, ka tas tiešām viņu teritorijā varētu strauji veicināt arī energoefektivitātes projektus," stāstīja ministrijas pārstāve.
"Mēs izstrādājam tos tipveida risinājumus, vienlaicīgi arī sagatavojot provizorisko tāmi, cik varētu maksāt siltināšana. Otrs, mēs kopā ar projektētājiem uztaisām tādus jēgpilnus un efektīvus risinājumus, var izmantot pilnībā, var izmantot pa daļām, ļoti elastīgi var izmantot sagatavoto projektu," norādīja Feldmane.
Interese par energoefektivitātes uzlabošanu ir
Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmā līdz 2026. gada pavasarim pieejami 45 miljoni eiro, par kuriem plānots renovēt 120–130 daudzdzīvokļu ēkas.
"Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece uz jautājumu, vai būvniecības izmaksu pieauguma dēļ nav samazinājusies iedzīvotāju interese par šo programmu, atbildēja, ka "20 mājas jau ir šos projektus uzsākušas, 70 projekti šobrīd ir tādā aktīvā projekta sagatavošanās fāzē, pārējie 30 vai 40 projekti – šobrīd vēl ir vērtēšanā un gaidām varbūt arī viņu iesniegšanu".
"Tā ka principā ir ļoti aktīvi programmas apguve.
Skaidrs, ka arī vienas sērijas māju starpā mēdz būt nepieciešami dažādi jumta risinājumi, dažādi fasādes izvirzījumi vai dažādi pārseguma apjomi. Kaut kādas nianses pastāv, bet šie tipveida risinājumi noteikti ietaupīs laiku tehniskās dokumentācijas un projektēšanas procesam," norādīja Vērzemniece.
Atbalsts iedzīvotājiem ir laba lieta, bet bažas – vai projektētāji izmantos tipveida projektus
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis tipveida projektu izstrādi vērtēja kā labu iniciatīvu, jo tas ir valsts atbalsts iedzīvotājiem, bet pagaidām bažas rada, cik aktīvi projektus izmantos projektētāji.
"Diemžēl projektētāji grib labprāt saņemt vairāk naudas par pilnu projekta izstrādi, nevis izmantot kaut ko tipveida," pieļāva Beikmanis.
"Es varu cerēt tikai uz to, ka būs projektētāji, kuri piedāvās tirgū lētākus pakalpojumus, izmantojot tipveida risinājumus. Līdz ar to viņi varēs varbūt vairāk klientu dabūt un šī lieta ieviesīsies. Šīs mājas, kuras ir padomju laikā būvētas, nav ideālā stāvoklī, bet nebūt nenozīmē, ka tās tūlīt sabruks. Viņas ļoti veiksmīgi var atjaunot, konstruktīvos elementus nostiprināt, un šīs mājas var kalpot mums kā mājoklis vēl daudzus gadus. Līdz ar to tas ir arī valstisks jautājums, lai Latvijā cilvēkiem būtu, kur dzīvot, un šī valsts iniciatīva, kas palīdz samazināt izmaksas un meklē veidus, kā varbūt palīdzēt, ir tikai atbalstāma," sprieda Beikmanis.
Kā liecina Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas dati, visā Latvijā ir tikai apmēram 1600 daudzdzīvokļu nami, kuros ieguldīti līdzekļi ēku energoefektivitātē, izmantojot "Altum" un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras finansējumu, pašu naudu vai bankas kredītu. Rīgā jāsiltina 6000 daudzdzīvokļu nami, visā Latvijā – vairāki desmiti tūkstoši ēku.
