Rīsi ir viens no nozīmīgākajiem pārtikas produktiem, kas ļauj paēdināt vairāk nekā trīs miljardus cilvēku visā pasaulē. Rīsu lielākā eksportētāja ir Indija, kas nodrošina aptuveni 40% no pasaules patēriņa. Bet 20. jūlijā Indijas valdība paziņoja, ka uz vismaz četriem mēnešiem aizliedz eksportēt vairumu balto rīsu šķirņu, izņemot basmati rīsus un tvaicētos rīsus.
Pagājušajā gadā Indija uz vairāk nekā 140 valstīm eksportēja 22 miljonus tonnu rīsu, no kuriem aptuveni puse bija tagad aizliegumam pakļautie zemākas kvalitātes baltie rīsi.
Aizliegums tika ieviests pēc tam, kad rīsu cenas valstī gada laikā pieauga par 11,5%, bet situāciju vēl vairāk pasliktināja šogad piedzīvotās ilgstošās lietavas un sausums Āzijā, kas ir būtiski samazinājis ražu.
Indijas valdība cer, ka eksporta ierobežošana palīdzēs samazināt cenas un uzlabos rīsu pieejamību vietējā tirgū.
Rīsu kaltes īpašnieka Harša Singla uzņēmums līdz šim pārdeva rīsus Āfrikas valstīm, taču eksporta ierobežojumu dēļ viņam nāksies zaudēt ieņēmumus un prātot, kur likt lielu daudzumu nepārdoto rīsu. Uzņēmējs netic, ka ierobežojumi palīdzēs kontrolēt rīsu cenas.
"Arī vietējā tirgū ir liels pieprasījums, tāpēc tas neļaus cenai samazināties. Aizliegums ietekmēs cenas importētājvalstīs. Tās nevarēs aizstāt lielu daudzumu no pārējās pasaules, jo Indija ir galvenā šo rīsu piegādātāja," uzņēmējs sacīja sarunā ar mediju "Sky News".
Arī ekonomists Vikass Ravals nav pārliecināts, vai Indijas valdības solim būs gaidītie rezultāti.
"Jautājums ir, vai tam būs pietiekama ietekme, lai savaldītu inflāciju. Galu galā šī lēmuma galvenais mērķis ir novērst pārtikas inflāciju Indijā. Bet es neesmu pārliecināts, ka tam būs efekts," Ravals sacīja telekanālam "Al Jazeera".
ASV bāzētais Starptautiskais Pārtikas politikas pētniecības institūts norādīja, ka Indijas lēmums ir pēdējais trieciens pasaules rīsu tirgum, kur cenas kopš pagājušā gada septembra ir pieaugušas par aptuveni 20%.
Indijas eksportēto rīsu daudzuma samazināšana radot risku, ka pieaugs rīsu cenas pasaulē un palielināsies pārtikas nepietiekamība.
Āzijā un Āfrikā 42 valstis vairāk nekā 50% no patērētajiem rīsiem importē no Indijas. Tas ir ievērojams daudzums, ko nevarēs vienkārši aizstāt ar importu no Vjetnamas, Taizemes vai Pakistānas, kas arī domā par rīsu eksporta samazināšanu, lai tos primāri nodrošinātu vietējam tirgum.
Globālo piegāžu ķēžu eksperts Deivids Dobžikovskis norādīja, ka Indijas lēmumu izjutīs visā pasaulē, jo rīsi ir galvenā sastāvdaļa daudzos ēdienos.
"Mēs pamanīsim cenu pieaugumu ne tikai, aizejot uz pārtikas veikalu, mēs to pamanīsim arī tad, kad ēdīsim restorānā. Tas ietekmēs jūsu ikdienas dzīvi," brīdināja eksperts.
Pārtikas piegādes pasaulē nopietni ir traucējis Krievijas uzsāktais pilna apmēra karš Ukrainā. Krievija 17. jūlijā izstājās no starptautiskās vienošanās, kas nodrošināja Ukrainas labības un citu lauksaimniecības produktu eksportu caur Melno jūru. Kopš tā brīža Krievija regulāri ir apšaudījusi Ukrainas ostas, iznīcinot simtiem tūkstoš tonnu labības, ko bija paredzēts eksportēt.
Kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā pērn vairākas valstis ir ierobežojas pārtikas eksporta ierobežojumus. Piemēram, Indonēzija ierobežoja palmu eļļas eksportu, Argentīna – liellopu gaļas, bet Turcija un Kirgizstāna – vairāku graudaugu eksportu.
ANO nesen paziņoja, ka visā pasaulē pašlaik ir 362 miljoni cilvēku, kuriem ir nepieciešama pārtikas un cita veida humānā palīdzība.