Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām gada griezumā bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+2,9 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+1,2 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,6 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,6 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,3 procentpunkti).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 11,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+22,9%), konditorejas izstrādājumiem (+12,0%), makaronu izstrādājumiem (+15,4%). Dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+9,4%), cūkgaļa (+15,2%) un gaļas izstrādājumi (+8,7%). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+7,2%), olām (+14,4%), pienam (+3,1%). Gada laikā cenas kāpa svaigiem dārzeņiem (+15,9%), svaigiem augļiem (+18,1%), kafijai (+9,9%), cukuram (+44,6%), saldējumam (+18,6%), augļu un dārzeņu sulām (+19,7%), kartupeļiem (+16,9%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+16,4%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+19,4%), šokolādei (+8,0%), mērcēm un garšvielu piedevām (+19,4%).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 8,6%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 9,7%, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 6,5%.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,9%. Gada laikā būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai (+17,8%) un elektroenerģijai (+13,0%). Sadārdzinājās ūdensapgāde, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi, kā arī atkritumu savākšana. Savukārt lētāka bija dabasgāze (-40,4%) un cietais kurināmais (-15,6%).
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 10,6%.
Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, ārstu speciālistu pakalpojumi, zobārstniecības pakalpojumi.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 9%, ko galvenokārt noteica degvielas cenu kritums par 21,8%. Dīzeļdegviela palika lētāka par 25,0%, benzīns – par 18,7%, bet auto gāze – par 12,2%. Savukārt cenas pieauga pasažieru aviopārvadājumiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa par 10%, sadārdzinoties barībai lolojumdzīvniekiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai, ziediem, laikrakstiem un žurnāliem.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 12,3%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāki bija frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, uzturēšanās izmaksas veco ļaužu pansionātos, autotransportlīdzekļu apdrošināšana.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, apģērbiem un ēdnīcu pakalpojumiem.
Mēneša laikā 0,7% inflācija
Savukārt mēneša griezumā – 2023. gada jūlijā, salīdzinot ar 2023. gada jūniju – vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,7%.
Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,7 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,3 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti).
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2%. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija svaigiem dārzeņiem (-11,4%).
Akciju ietekmē lētāks bija siers un biezpiens (-4,0%), kafija (-3,2%), piens (-2,6%), milti un citi graudaugi (-3,5%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-0, %), žāvēti augļi un rieksti (-5,6%), kā arī svaigas vai atdzesētas zivis (-4,0%).
Sezonālu faktoru ietekmē cenu kritums bija svaigiem augļiem (-2,7%). Savukārt cenu pieaugums bija kartupeļiem (+16,2%), ko ietekmēja jaunās ražas nonākšana tirdzniecībā. Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga piena produktiem (+1,9%), galvenokārt skābajām krējumam, konditorejas izstrādājumiem (+1,5%), šokolādei (+2,6%). Dārgāka bija arī cūkgaļa (+1,4%).
Apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās par 4,5%. Galvenokārt vasaras sezonas apģērbu un apavu izpārdošanu ietekmē vidējais cenu līmenis apģērbiem kritās par 4,6% un apaviem par 5,2%.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,6%. Būtiskākais cenu kāpums grupā mēneša laikā bija elektroenerģijai (+17,6%), ko noteica elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu sadārdzinājums no 1. jūlija. Sadārdzinājās arī mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi. Savukārt lētāka bija siltumenerģija un cietais kurināmais.
Mājokļa iekārtas grupā cenas kāpa vidēji par 3%. Noslēdzoties akcijām, dārgāki bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļi, mājokļa mēbeles.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 2,2%, ko lielākoties ietekmēja pasažieru aviopārvadājumu cenu kāpums. Cenas palielinājās degvielai par 2,1%, tai skaitā dīzeļdegvielai cenas kāpa par 3,7%, benzīnam – par 0,9%, savukārt auto gāzes cenas krita par 1,6%. Sadārdzinājās arī personisko transportlīdzekļu apkope un remonts.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 1,8%. Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija farmaceitiskajiem produktiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, viesnīcu pakalpojumiem, alum, atpūtas un sporta pakalpojumiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās ziediem un personālajiem datoriem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2023. gada jūlijā bija par 45,2% augstākas. Precēm cenas pieauga par 46,4%, bet pakalpojumiem – par 39,8%.
Latvijas Banka: Elektrības pārvades un sadales tarifi inflāciju palielināja par 0,9 procentpunktiem
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane komentārā par inflācijas datiem norādīja, ka patērētāji droši vien vairāk ievērojuši nevis lētāku ikdienas pārtikas preču grozu, bet krietni lielākus rēķinus par elektrību. Saskaņā ar Latvijas Bankas novērtējumu, izmaiņas elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumu tarifos inflāciju Latvijā jūlijā palielināja par 0,9 procentpunktiem.
Bez šādām izmaiņām inflācija Latvijā jau būtu ļoti tuva eirozonas vidējam inflācijas līmenim.
"Šādu tarifu pieauguma ietekme uz iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem ir salīdzinoši sāpīgāka, jo, lai gan rēķinu var mazināt, meklējot atbilstošos pieslēgumus, tomēr nav iespējams atrast veidu, kā šajā jomā ietaupīt būtiski," norādīja Opmane.
Viņa arī atgādināja, ka tas, ka inflācija mazinās, nenozīmē, ka visās jomās atgriezīsimies pie cenu līmeņa, kāds bija ierasts pirms šī augstās inflācijas perioda. Zemāka inflācija jūlijā ar pozitīvu mēneša pieauguma tempu nozīmē, ka cenas vidēji turpina pieaugt, vien lēnāk nekā pērn.
Inflācija Latvijā pirmo reizi kopš 2021. gada oktobra ir noslīdējusi zem 7%, komentārā norādīja "Citadele" bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Arī viņš norādīja, ka lai arī "NordPool" sistēmā elektrības cena Latvijā jūlijā samazinājās par 15%, elektroenerģijas cena kopumā pieauga par 17,6% salīdzinājumā ar jūniju.
Bez sadales tīklu tarifu kāpuma patēriņa cenas Latvijā jūlijā būtu palikušas jūnija līmenī, un gada inflācija būtu jau noslīdējusi zem 6%, pauda Āboliņš.
Viņš paredz, ka inflācija Latvijā turpinās samazināties un augustā tā varētu noslīdēt jau zem 5%. Savukārt gada nogalē tā varētu pietuvoties pat 0 % un šogad kopumā vidējā inflācija Latvijā varētu būt ap 9%.
"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš arī prognozē, ka augusts cenu kāpumu kompensēs, varbūt pat ar uzviju, un cenu līmenis atgriezīsies apmēram tur, kur bija martā.
Ja vien nenotiks lielas globālas katastrofas, kopējais patēriņa izmaksu līmenis Latvijā turpmāko 2-3 gadu laikā mainīsies ļoti maz, paredz Starutiņš.
No darbaspēka izmaksām atkarīgie pakalpojumi turpinās sadārdzināties, bet laikā kopš pērnā pavasara notikušais izejvielu cenu un globālo transporta izmaksu kritums turpinās spiest uz leju preču cenas, prognozēja Strautiņš.
KONTEKSTS:
Vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā 2023. gadā sācis samazināties. Ja vairākus 2022. gada mēnešus patēriņa cenu kāpums gada griezumā pārsniedza 20% atzīmi, tad kopš šī gada janvāra patēriņa cenu līmenis samazinājies. Inflācija aprīlī bija sabremzējusies līdz 15,1%, bet maijā – līdz 12,1%.
