Pēc viņa teiktā, banku peļņa šogad pirmajos piecos mēnešos bijusi 250 miljoni eiro, tajā pašā laikā izsniegto kredītu apjoms nav pieaudzis tādā apmērā, kādā būtu vēlams, tāpēc ir jāatrod veids, kā būtiski palielināt izsniegto kredītu apmēru.
Valainis atzīmēja, ka šobrīd banku izsniegto aizdevumu apmērs salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaudzis apmēram par 3%, kamēr vēlamais pieaugums būtu par 8–10%.
"Ir jāatrod labāki motivējošie instrumenti. Šī būtu savdabīga vienošanās ar bankām – mēs uzliekam jums šādu nodokli, jūs varat to arī nemaksāt, ja jūs sākat finansēt tautsaimniecību," sacīja ekonomikas ministrs.
Valainis uzsvēra, ka virspeļņas nodokli var ieviest arī individuāli katrai bankai, lai izvairītos no "kolektīvās bezatbildības, kad var teikt – mēs jau finansējam, bet tie citi ne".
Pēc ekonomikas ministra sacītā: ja banka izpildīs prasības attiecībā uz kreditēšanas tempu palielināšanu, tai virspeļņas nodoklī samaksātā summa varētu tikt atdota.
"Šī ir tā pieeja – lūdzu, vai nu maksājiet nodokli, vai finansējiet tautsaimniecību. Nostiprinām šo pieeju likumā. Ja bankas sāk finansēt tautsaimniecību, jums šis nodoklis tiks atgriezts atpakaļ. Ja nefinansēsiet, mēs šo naudu ieguldīsim paši savās budžeta prioritātēs, instrumentos un sāksim paši ieviest arvien jaunus instrumentus," pauda ministrs.
Bankām virspeļņas nodokli varētu ieviest no nākamā gada, lai nākamā gada budžetā varētu rēķināties ar vismaz papildu 75 miljoniem eiro, teica Valainis.
