Dodot piekrišanu dzelzceļa izbūvei, Saeima ir pamatojusies uz dokumentiem, kas paredzēja vienkāršu risinājumu – tikai pamattrase ar pieturvietu Rīgā, bez reģionālām stacijām jeb tā sauktās Rīgas cilpas un summu 1,2 miljardi eiro. Kaut gan valdība jau tobrīd zinājusi, ka izmaksas būs tuvu 2 miljardiem.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē ceturtdien, 8. augustā, tika iztaujāts bijušais "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna un "Eiropas Dzelzceļa līniju" galvenais tehniskais eksperts Jānis Eiduks, abi iepriekš strādājuši arī citos amatos Satiksmes ministrijā. Deputāti gan neguva skaidrību – kāpēc dokumentos nav pat parādījies ietekmes uz budžetu vērtējums.
"Par to finanšu ietekmi, kāpēc tur nav rakstīts, es patiesībā nezinu. Bet tas, kas ir skaidrs, ka šis ir paredzētās darbības akcepts, ko apstiprina Ministru kabinets. Tas nozīmē, ka valdība apstiprina ietekmes uz vidi novērtēšanas rezultātā nosprausto trasi. Ļoti iespējams, ka šī dokumenta kontekstā ir domāts, ka no trases nospraušanas vēl nerodas saistības, ka saistības rodas tikai no ieviešanas. Tas ir tā, ka faktiski nav vēl izmaksu, kad apstiprina trasi. Es patiešām esmu arī pats nedaudz pārsteigts, kāpēc tur nav," atzina Driksna.
Savukārt deputāte Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie") bilda, ka Finanšu ministrija nebija neko saskaņojusi: "Un tas ir pārsteigums, jo Finanšu ministrija parasti saskaņo, prasa, lai kalkulācijas sniedz, pat ja tu pieņem darbinieku valsts iestādē darbā, tad tev jāraksta, cik maksās dators, cik maksās galds un kāda būs ietekme uz valsts finansējumu. Tas maksās [piemēram] 2000 eiro, bet šeit par tādu summu vispār nekāda saskaņojuma nav bijis."
"Sanāk, ka Latvijas kilometrs izmaksās ir pats dārgākais. Igaunijā ir apmēram 18 miljoni par kilometru kopā ar visu. Latvijā 36 miljoni kilometrs, Lietuvā 26 miljoni par kilometru," turpināja deputāts Amils Saļimovs ("Stabilitātei!").
"Šeit tā grūti uzreiz pateikt un analizēt. Viena lieta – jāsaprot, kur ir tā daļa, teiksim, objektīvās izmaksas, otra lieta – ja tas ir tomēr balstīts kādos līguma piedāvājumos, ka noteikti tajās izmaksās ir visi būvnieku riski iekšā," norādīja Eiduks.
Deputāti secināja – kopējo ainu par finansēm neviens īsti nav pieskatījis.
"Tātad šīs izmaiņas ir novedušas pie tā, ka mēs esam pasūtījuši "Mersedesu" ar ļoti daudzām opcijām un neesam nemaz vērtējuši, vai mēs varam atļauties šādu "Mersedesu" gan nopirkt, gan ekspluatēt. Un apzināmies, ka apstiprināts finansējums mums nav nedz "Mersedesam", nedz tām opcijām," secināja komisijas vadītājs Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts").
Viens no secinājumiem bija arī tas, ka valdība jau sākotnēji paļāvusies uz to, ka gan jau Eiropa naudu iedos.
