No kartupeļu laukiem neaizplūst ūdens
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valde ceturtdien, 8. augustā, pievērsusies nesenās vētras postījumu apzināšanai un vajadzīgajai rīcībai.
Lielākā problēma, kas izgaismojusies, – Zemgalē vairākos apvidos un arī Vidzemes virzienā no kartupeļu laukiem neaizplūst ūdens.
Ja tas nenotiks dažu dienu laikā, būs lielas problēmas – tā nozares pārstāvju teikto Latvijas Radio izklāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes vadītājs Guntis Gūtmanis.
"Ja noplūst graudu lauks, ražu pēc ūdens aiztecēšanas var novākt. Turpretī galvenokārt Zemgalē, bet arī Vidzemē sāk pūt kartupeļi.
Ja laukā joprojām ir ūdens, tas kopā ar silto laiku rada izcilu augsni, lai mestos puves.
Pieejot pie lauka, var just, ka tas smird. Tur viss būs slikti. Kā saka dārzeņu audzētāji, tas ir burtiski pāris dienu jautājums. Ja tas ūdens neaizies prom, tad tur viss būs beidzies un tiem saimniekiem būs milzīgi zaudējumi," skaidroja Guntis Gūtmanis.
Runa ir par teritorijām ap Jelgavu, Bausku, Iecavu, Dobeli, arī Tukuma virzienā.
Pārsteidzot arī problēmas izplatība Vidzemē. Grūtības varētu būt arī citu dārzeņu audzētājiem, kā arī augļkoku dārzos.
Kartupelim trīs dienas guļot ūdenī, tas ar garantiju būs sapuvis. Arī nedēļa lielā mitrumā vai dubļos nozīmē, ka kartupeļus skar bakteriālā puve un tie nav glābjami, stāstīja Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības vadītāja zemkope Aiga Kraukle.
Kartupeļu platības neesot apdrošinātas
Atšķirībā no graudkopības kartupeļu platības neesot apdrošinātas. Nozare gan bijusi saziņā ar apdrošinātājiem, īpaši pēc lielgraudu krusas nodarītajiem postījumiem pērn.
Secinājums bijis, ka apdrošināt var jebko, bet, pieprasījumam neesot lielam, piedāvātā polises cena ir pārmērīgi augsta.
Tāpēc, piepildoties sliktākajiem scenārijiem lielo lietavu skartajās saimniecībās, Zemkopības ministrijai, LOSP ieskatā, vajadzētu individuāli vērtēt pa lauksaimniecības kultūrām, kur vajadzētu valsts palīdzību.
Precīzākus datus, cik daudz saimniecību šī nelaime skārusi, varētu zināt jaunnedēļ, atzina Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības vadītāja Aiga Kraukle.
Situācija ir nepateicīga, jo šo kultūru apdrošināt nav pa kabatai, savukārt skaidrības par kādiem valsts papildu atbalsta pasākumiem nav.
"Nav piedāvājuma no apdrošināšanas kompānijām. Savukārt tie, kuri mēģinājuši kaut ko kalkulēt, nosauc tādas summas par hektāru – vairāk nekā 1000 eiro par hektāru – ko neceļ zemnieka maciņš. Valsts atbalstā ir iekalkulēts apdrošināšanas prēmijas maksājums, kas sedz subsīdijas – tā ir apmēram simtdaļa no tā, ko tu samaksā. Tātad tikpat kā nav," stāstīja Kraukle.
Iecere par riska fondu
Zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un Zemnieku savienības arī rosinājis apspriest iespēju ar lauksaimnieku iemaksām veidot riska fondu, kura līdzekļus izmantotu pēc dabas stihijām vai citiem nelabvēlīgiem gadījumiem.
"Ik pa brīdim gadās nozarēm dažādas ķibeles. Es piedāvāju sākt diskusiju par šāda fonda iedarbināšanu, kas tiešām strādātu. Tādi piemēri Eiropas Savienības dalībvalstīs ir atrodami, ka ir apdrošināšana un vienlaikus darbojas šādi risku fondi. Eiropas Savienības regula pieļauj kompensācijas no risku fonda, ja lauksaimniekiem ir ieņēmumu kritums, piemēram, par 20%. Vai arī labs piemērs pēc pagājušā gada vētras, kad apdrošinātie jutās droši, bet dažās saimniecībās ieņēmumu kritums bija 75%. Mums nav visu laiku jālūdz nodokļu maksātāju nauda katram šādam gadījumam," šādi ideju ministrs pirms pusotra mēneša pamatoja raidījumā "Krustpunktā".
Tomēr ne visu zemkopības produktu audzētāji gatavi šādā fondā ieguldīt, un apdrošināšanas situācija ir izdevīgāka, piemēram, graudkopjiem.
Vai Zemkopības ministrija par šosezon, iespējams, zaudētajām kartupeļu ražām tomēr varētu lūgt kādas kompensācijas no valsts budžeta, Latvijas Radio neizdevās noskaidrot, jo nozares ministrs aizņemtības dēļ nebija sazvanāms.
Bet Krauze jau pagājušajā nedēļā uzdeva operatīvi apzināt vētras un lietavu nodarītos postījumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.
Par nenokultajiem un lietavās sagāztajiem graudu laukiem apdrošināšanas kompānijām iesniegtie pieprasījumi ir par apmēram trīs miljoniem eiro. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins Latvijas Radio jau iepriekš teica, ka pēc vētras saņemto pieteikumu vidū 325 ir par sējumiem.
KONTEKSTS:
Naktī uz 29. jūliju Latviju skāra novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un spēcīgākā vasaras vētra, secinājis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē. Vētras pīķī bez elektroapgādes palikušo klientu skaits sasniedza gandrīz 50 000.
Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.
