Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2023. gada augustā, salīdzinot ar 2022. gada augustu, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+2,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,6 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,5 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 8,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+22,2%), konditorejas izstrādājumiem (+7,7%), makaronu izstrādājumiem (+10,6%). Dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+10,9%), cūkgaļa (+16,9%), gaļas izstrādājumi (+10,7%). Cenas pieauga kafijai (+14,9%), svaigiem augļiem (+9,1%), augļu un dārzeņu sulām (+19,0%), saldējumam (+15,1%), olām (+11,8%), šokolādei (+10,4%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras veltēm (+15,2%), svaigiem dārzeņiem (+4,6%), mērcēm un garšvielu piedevām (+23,1%), olīveļļai (+20,1%), sieram un biezpienam (+2,3%). Dārgāki bija arī žāvēti, citādi konservēti vai apstrādāti dārzeņi (+15,9%), atspirdzinošie dzērieni (+13,8%).
Savukārt cenu kritums bija pienam (-13,1%), sviestam (-15,8%), piena produktiem (-3,3%), kā arī mājputnu gaļai (-2,6%).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 8,1%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 8,8%, sadārdzinoties alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 6,8%.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 9,6%.
Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, ārstu speciālistu pakalpojumi, kā arī zobārstniecības pakalpojumi.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 3,3%, ko galvenokārt noteica degvielas cenu kritums par 10,6%. Dīzeļdegviela palika lētāka par 11,9%, benzīns – par 8,8%, bet auto gāze – par 13,2%. Savukārt cenas pieauga personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem un pasažieru aviopārvadājumiem.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa par 8,9%, sadārdzinoties barībai lolojumdzīvniekiem, kultūras pakalpojumiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai, ziediem, laikrakstiem un žurnāliem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 11,7%. Gada laikā cenas kāpa ēdināšanas pakalpojumiem, tai skaitā sadārdzinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumi – par 9,7%, ēdnīcu pakalpojumi – par 12,2% un ātrās ēdināšanas pakalpojumi – par 11,0%. Cenu pieaugums bija arī viesnīcu pakalpojumiem.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 10,1%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāki bija frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, uzturēšanās izmaksas veco ļaužu pansionātos, autotransportlīdzekļu apdrošināšana.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija siltumenerģijai, telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, apģērbiem un ūdensapgādei. Savukārt cenas samazinājās dabasgāzei, cietajam kurināmajam un elektroenerģijai.
Mēneša griezumā – deflācija
2023. gada augustā, salīdzinot ar 2023. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,6%.
Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,5 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,8%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu bija svaigiem dārzeņiem (-17,1%) un kartupeļiem (-15,1%). Cenas pazeminājās svaigiem augļiem (-4,1%) un olām (-3,4%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija piens (-12,4%), piena produkti (-3,2%), mājputnu gaļa (-1,3%), sviests (-3,8%), cukurs (-4,3%), atspirdzinošie dzērieni (-4,4%), konditorejas izstrādājumi (-0,7%), kā arī siers un biezpiens (-0,5%). Savukārt dārgāka bija kafija (+4,1%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,7%), augu eļļa (+4,6%), gaļas izstrādājumi (+1,7%), žāvēti augļi un rieksti (+5,1%), cūkgaļa (+0,7%).
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%. Būtiskākais cenu kritums grupā mēneša laikā bija elektroenerģijai (-3,0%). Lētāka bija siltumenerģija un cietais kurināmais. Savukārt sadārdzinājās mājokļa īre un atkritumu savākšana.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 2,2%, ko lielākoties ietekmēja degvielas cenu kāpums par 6,5%. Dīzeļdegvielai cenas pieauga par 8,3%, benzīnam – par 5,4%, savukārt auto gāzes cenas samazinājās – par 1,1%. Lētāki kļuva pasažieru aviopārvadājumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas samazinājās par 1,6%. Galvenokārt akciju ietekmē lētākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija apaviem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, daiļliteratūras grāmatām, farmaceitiskajiem produktiem, barībai lolojumdzīvniekiem. Savukārt cenas paaugstinājās apģērbiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem.
Cenu pārmaiņas patēriņa grupās (procentos)
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2023. gada augustā bija par 44,3% augstākas.
Precēm cenas pieauga par 45,3 %, bet pakalpojumiem – par 39,6 %.
Ekonomiste norāda uz energocenām un darbaroku trūkumu
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norādīja, ka Latvija vairs nav eirozonas līderos pēc inflācijas apmēra, tomēr aktuāls saglabājas jautājums par pārtikas cenu pieaugumu, kas joprojām ir gana spēcīgs (gada pieauguma temps +8.2 %). Vēl nesen pārtikas ražošanas, pārstrādes un transportēšanas izmaksas būtiski ietekmēja augstās energoresursu cenas. Tām mazinoties, šī ietekme sarūk, tomēr, piemēram, laikapstākļi šogad nav lutinājuši ne zemniekus Latvijā, ne daudzviet citur pasaulē. Papildus tam parādās atsevišķas protekcionisma iezīmes, piemēram, caur Ķīnas vēlmi veidot lielākus pārtikas uzkrājumus un Indijas lēmumu ierobežot rīsu eksportu. Līdz ar to pastāv risks, ka globālās pārtikas cenas varētu pieaugt.
Tomēr kopumā inflācija Latvijā mazinās. To lielākoties var skaidrot ar energoresursu cenu svārstīgumu. Lai gan globālajos tirgos naftas un dabasgāzes cenas pašlaik nav zemākās šogad novērotās, tās, it sevišķi dabasgāzei, ir ievērojami zemākas par iepriekšējā rudenī un ziemā pieredzēto, norādīja Opmane.
Pašlaik cenu pieaugumu Latvijā vairāk ietekmē nevis dabasgāzes vai "melnā zelta" cenas, bet "zelta roku" iztrūkums ekonomikā. Darba tirgus Latvijā joprojām ir saspīlēts. Lai gan ekonomikas izaugsme ir pierimusi, un tas varētu liecināt, ka spiediens uz bezdarba samazināšanos un darba algu pieaugumu saruks, tomēr būtisks pagrieziens šajā jomā vēl nav noticis. Opmane lēš, ka inflācija tuvākajā laikā nekur nepazudīs, bet ir sagaidāms, ka tā būtiski mazināsies.
Tikmēr "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija atzina, ka gaidīja vēl straujāku inflācijas kritumu. Viņa norādīja uz degvielas cenām, kas nekrīt tik strauji, jo naftas ieguves valstis paziņojušas par ieguves tempu un apjomu ierobežošanu.
Raugoties tuvākajā nākotnē, Zorgenfreija norādīja uz cenu kāpuma spiedienu ekonomikā: "Inflācija nedaudz ir kā meža ugunsgrēks – it kā virtuvē apdzēsts, bet apakšā vēl kaut kas gruzd. (..) [Cenu kāpuma spiediens] no pakalpojumu sektora, no preču saražoto preču sektora, kur pavisam inflācijas spēki nav apdzēsts.
Tomēr kopumā ekonomiste prognozē inflācijas mazināšanos, lai gan saglabājas ar degvielas cenām saistīti riski.
KONTEKSTS:
Vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā 2023. gadā sācis samazināties. Ja vairākus 2022. gada mēnešus patēriņa cenu kāpums gada griezumā pārsniedza 20% atzīmi, tad kopš šī gada janvāra patēriņa cenu līmenis samazinājies. Inflācija aprīlī bija sabremzējusies līdz 15,1%, maijā – līdz 12,1%, savukārt jūlijā - līdz 6,4%.
