Kopumā lielāks vai mazāks otrā pensiju līmeņa uzkrājums ir 1,3 miljoniem iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 72 gadiem. Otrais pensiju līmenis jeb valsts fondētais pensiju uzkrājums ir daļa no sociālās apdrošināšanas maksājuma, kuru ik mēnesi automātiski ietur no algas un novirza uzkrājumam.
Šā gada vidū – jūnija beigās – kopā uzkrātā summa jau pārsniegusi 8 miljardus eiro.
Vidējais uzkrājums vienam otrā pensiju līmeņa dalībniekam ir nedaudz virs 6000 eiro. Daudziem otrajā pensiju līmenī uzkrāts ir vairāk, un daudziem – arī mazāk.
Vairāk nekā ceturtajai daļai – 27,1% – kopējais uzkrājums ir mazāks par 1000 eiro. Dati rāda, ka tie nav tikai jauni cilvēki, kas tikko sākuši strādāt un vēl nav paspējuši uzkrāt pensijas kapitālu.
Sākot pelnīt, uzkrājums ir neliels – gandrīz 90% divdesmitgadnieku tas ir zem 1000 eiro. Tad uzkrājumi pieaug, bet tik un tā – ceturtajai daļai trīsdesmitgadnieku otrajā pensiju līmenī ir zem 1000 eiro. Un šis procents, var teikt, ir stabils – 25,3% četrdesmitgadnieku un arī 21,2% piecdesmitgadnieku krājumā ir zem 1000 eiro. 60 gadus veciem – katram septītajam uzkrājums ir zem 1000 eiro.
Šim uzkrājumam naudu novirza valsts automātiski no mūsu maksātajiem nodokļiem un pašiem dalībniekiem nav izvēles – iemaksāt vai ne.
Tad kādēļ tik mazi uzkrājumi tik lielai daļai?
Ja alga bruto ir 1000 eiro, iemaksas gadā sasniedz 720 eiro
Otrajā pensiju līmenī veidojas papildu uzkrājums pirmajā līmenī nodrošinātajai valsts vecuma pensijai. Iemaksas šajā līmenī veic automātiski no bruto algas 6% apmērā, un tās līdz izmaksai ir kā ieguldījums – uzkrājumu veido ne tikai iemaksas, bet arī ienesīgums no izvēlētā finanšu tirgus.
Šajā sistēmā ir reģistrēti vairāk nekā 1,3 miljoni iedzīvotāju, taču no tiem tikai 900 000 ir tādi, kas vismaz reizi gadā veic iemaksas. Savukārt uzkrājumu statistika liecina – ja vidējais uzkrājums ir virs 6000 eiro, tad aptuveni ceturtdaļai tas nepārsniedz pat tūkstoti.
Varētu šķist, ka mazais uzkrājums pensiju otrajā līmenī veidojas no nelielām iemaksām. Taču aprēķins liecina pretējo.
Piemēram, ja cilvēkam alga pirms nodokļu nomaksas ir 1000 eiro, tas nozīmē, ka 60 eiro mēnesī nonāk pensiju otrajā līmenī. Gada laikā iemaksas jau sasniegušas 720 eiro.
"Nevar būt tā, ja cilvēks strādā un viņam ir vidējā alga valstī vai pat zem vidējās, no kuras viņš maksā nodokļus. Noteikti tās iemaksas veidojas, un tam vidējam uzkrājumam jau šobrīd jābūt virs 6000 eiro," sprieda AS "Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrība" vadītāja Anželika Dobrovoļska.
Arī finanšu tirgus svārstības nevarētu nest tik lielus zaudējumus, ka uzkrājums no vairākiem tūkstošiem eiro nokrīt uz dažiem simtiem. Lai arī finanšu instrumentu vērtība mainās ik dienas, zaudējumi nevar būt tik ievērojami. Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Kārlis Purgailis sacīja, ka uzkrājumi ir peļņu nesoši:
"Uz augusta beigām no 8,1 miljarda eiro 1,7 miljardi eiro bija nopelnīti finanšu tirgos.
Varētu apgalvot, ka visi uzkrājumi, kas ir otrajā pensiju līmenī, ir peļņu nesoši."
Tikmēr Dobrovoļska skaidroja, ka otrā līmeņa uzkrājums ir atspoguļojums tam, cik daudz nodokļus samaksā: "Tur nevar veikt privātas iemaksas, kā tas ir 3. līmenī. Ja cilvēks strādā, maksā nodokļus, tad viņam veidojas uzkrājums."
Iedzīvotāji sevi pakļauj nabadzības riskam
Tātad ceturtā daļa iedzīvotāju, kam šis uzkrājums ir zem 1000 eiro, vai nu nestrādā, vai nu strādā neoficiāli, vai arī ir emigrējuši un savu pensiju nodrošina citviet.
Tās ir ticamākās versijas, bet, izrādās, ka valsts nemaz nezina, kas ar šiem cilvēkiem notiek, – neviens šos datus neanalizē.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), kas šo kapitālu uzskaita, apgalvo, ka viņu rīcībā ir tikai statistika, bet ne reāla informācija, kas šo statistisku veido – vai cilvēks strādā un vai maz atrodas Latvijā.
"Noteikti šim jautājumam jāpievērš uzmanība, īpaši uz tiem iedzīvotājiem, kuri ir ēnu ekonomikā, kas sevi pakļauj nabadzības riskam pensionējoties, jo, neveidojot uzkrājumu otrajā līmenī, daļa pensijas, ko viņi varētu saņemt, vienkārši nebūs," norādīja Purgailis.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") nenoliedza, ka ir vismaz 200 000 iedzīvotāju, par ko valstij nav informācijas – vai viņi dzīvo Latvijā, un, ja dzīvo, tad kā pelna iztiku. Plāns esot ķerties tam klāt un noskaidrot.
"Mums ir pieejami personas kodi, bet mums ir jāsaprot, vai tie cilvēki ir rezidējuši Latvijā vai nav. Un, ja ir rezidējuši Latvijā, kas ar viņiem notiek," sacīja ministrs.
Savukārt mazo uzkrājumu īpašniekiem vajadzētu atgādināt par nākotnes riskiem.
"VSAA reizi gadā būtu jāsūta vēstule ar to, kāds ir jūsu sociālā nodrošinājuma stāvoklis – ja jūs 65 gadu vecumā dosities pensijā un tā turpināsiet, apmēram varat rēķināties ar to un to. Man liekas, ka daudzi cilvēki to nezina.
Daudziem šķiet arī pie mazajiem nodokļu režīmiem, ka es taču maksāju nodokļus, man būs kārtīgs nodrošinājums. Īsti dabā tā nav," sacīja Ašeradens.
VSAA skaidroja, ka esot jau reiz mērķēti izsūtījusi informāciju par uzkrāto kapitālu, mudinot domāt par nākotnes pensiju, taču netika novērots, ka pēc izsūtītājām vēstulēm sekotu aktīva rīcība.
To, cik daudz uzkrāts otrajā pensiju līmenī, var noskaidrot portālā latvija.gov.lv. VSAA dati liecina, ka no 1,3 miljoniem otrās pensiju sistēmas dalībnieku vismaz reizi gadā savu uzkrājumu papildinājuši jeb saņēmuši ienākumus, par kuriem jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, tikai 900 000 iedzīvotāju. Kas notiek ar pārējiem 400 000 un kādas būs viņu vecumdienas – valstij ir tikai nojauta, ne atbildes.
KONTEKSTS:
Lai īstenotu nodokļu reformu, valdība atbalstījusi 1% novirzīšanu no otrā pensiju līmeņa uz pirmo. Finanšu ministrija pauž, ka iemaksu pārnese neradīs zaudējumus iedzīvotājiem, jo šīs pārnestās iemaksas tiks uzskaitītas un aprēķinātas katra iedzīvotāja individuālajā pensiju kapitālā, tādējādi palielinot prognozējamās nākotnes pensijas apmēru.
Idejai nepiekrīt daļa iedzīvotāju un ekspertu, kas ieceri skaļi kritizējuši. Iniciatīva portālā "Manabalss.lv" pret pensiju iemaksu mainīšanu kļuvusi par visātrāk parakstīto ierosmi portāla vēsturē. Šobrīd savākti jau vairāk nekā 20 000 parakstu.
Izmaiņas pensiju līmeņu iemaksās ir daļa no plānotās nodokļu reformas, kuras rezultātā iecerēts uzlabot ap 95% strādājošo finansiālo stāvokli.
