Lai arī septembrī gada inflācija salīdzinājumā ar augustu ir dubultojusies, pieaugot no 0,7% līdz 1,4%, nav pamata uzskatīt, ka dzīves dārdzības jomā situācija būtu būtiski pasliktinājusies, tā uzskata bankas "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš. Noceļot datu katlam vāku un iepazīstoties ar tā saturu, izrādās, ka divas no trim svarīgākajām ziņām esot labas.
Strautiņš skaidro, ka gada inflācija pieauga tāpēc, ka pirms gada bija mēneša deflācija, kas septembrī ir neparasti. Tobrīd spēcīgi izpaudās izejvielu un enerģijas cenu krituma ietekme, turpretim šobrīd vairs tikai kāpjam pāri šīs ietekmes "astei".
Turklāt pakalpojumu cenas mēneša laikā samazinājās par 0,1%, kas precīzi atbilst vēsturiskajam vidusmēram. Tas nozīmē, ka jau trīs mēnešus pēc kārtas pakalpojumu cenu kāpums pret iepriekšējo periodu ir bijis pilnīgi normāls – jūlijā, augustā un septembrī tas bija tieši tik, cik vidēji kopš 2010. gada.
"Politiskās dienaskārtības maiņa no straujas izdevumu kāpināšanas uz pieauguma bremzēšanu un pat algu iesaldēšanu ir biedējoša, bet tai ir bijusi arī labvēlīga ietekme. Jāatzīmē, ka krīzes sajūta tiek pārspīlēta, jo publiskajā telpā sacensība par uzmanību mudina sabiezināt krāsas.
Taču šī biedēšana slāpē inflācijas gaidas un dod uzņēmumiem signālu, ka tik strauji kāpināt algas vairs nebūs nepieciešams," skaidro ekonomists.
Galvenā sliktā ziņa septembra patēriņa cenu datos ir pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums mēneša laikā par 0,7%, kas ir pacēlis uztura produktu gada inflāciju līdz augstākajam līmenim (4,5%) kopš pērnā septembra. Šī cenu kāpuma galvenais iemesls nevar būt izmaksu kāpums, jo gada laikā lētākas ir kļuvušas gan pārtikas izejvielas, gan enerģija. Cenu pieaugumā kopš augusta nevajadzētu vainot arī sezonalitāti, jo tipiskā septembrī pārtikas vidējās cenas gandrīz nemainās, cenu kāpums pēc vasaras deflācijas parasti sākas oktobrī. Tāpēc šādā situācijā pircējiem ir ļoti kritiski jāvērtē piedāvājumi, iespēju robežās aizstājot produktus ar citiem, dodot signālu, ka viņiem šāda rīcība nav pieņemama, uzsver Strautiņš.
Inflācija pieaugs arī turpmākajos mēnešos
Jau trešo mēnesi pēc kārtas inflācija Latvijā pakāpeniski pieaug, septembrī tā bija 1,4%. Arī turpmākajos mēnešos gaidāms, ka inflācija turpinās palielināties, svārstoties ap 2%, tā skaidro Latvijas Bankā.
LB ekonomiste Ieva Opmane stāsta, ka gaidāmais inflācijas pieaugums gada nogalē nav nekāds pārsteigums. Ņemot vērā cenu attīstības tendences ilgākā laikā, tas tika prognozēts jau iepriekš. Turklāt gada sākumā izskatījās, ka šis aukstās sezonas inflācijas pieaugums varētu būt augstāks un sasniegt pat 3%. Tomēr situācija globālajos resursu tirgos ir bijusi labvēlīgāka, nekā gaidīts, cenu pieaugums nav bijis tik straujš, kā iepriekš gaidīts, un saskaņā ar Latvijas Bankas jaunākajām šodien publicētajām prognozēm inflācijas prognoze ir samazināta visā pārskata periodā.
"Zemāks cenu pieaugums, lai gan patērētājiem varētu būt patīkams, liek aizdomāties arī par ekonomikas attīstības gausumu.
Situācija gan ir nevienmērīga dažādās produktu grupās un, piemēram, pakalpojumu cenas gan pie mums, gan citviet Eiropā saglabā spēcīgu pieaugumu, kas liecina, ka ekonomiskās attīstības pierimšana pie mums vai tirdzniecības partnervalstīs nav atstājusi visaptverošu efektu uz cenu izmaiņām," skaidro Opmane.
Lielāka loma inflācijas sarukšanā ir bijusi svārstīgajām globālajām energoresursu cenām. Naftas cena pēdējos mēnešos bijusi salīdzinoši zema, un, lai gan ģeopolitiskā situācija pasaulē likusi tai atkal nedaudz pakāpties, naftas cena joprojām ir krietni zem pēdējo gadu laikā piedzīvotajiem rekordiem. Savukārt kā nozīmīgs faktors cenu pieaugumam, it īpaši pakalpojumu cenām, saglabājies atalgojuma pieaugums, informē bankā.
Ekonomiste arī uzsver, lai gan inflācija tuvākajos mēnešos turpinās nedaudz pieaugt, tas nav pārsteigums, tā ir vien daļa no dabīga ekonomiskā attīstības procesa. Turklāt nav jābaidās, ka šis pieaugums turpināsies bezgalīgi. Ņemot vērā globālo cenu attīstības tendences, pēc dažiem mēnešiem tas norimsies, un inflācija Latvijā vidēji 2025. gadā sagaidāma vien ap 1,5%.
