ĪSUMĀ:
- Inflācija Eirozonā samazinās un turpinās samazināties arī nākamajā gadā.
- Latvijā inflācija saglabājas zema. Prognoze šajā gadā vēl zemāka, nekā ziņots iepriekš. Arī nākamo divu gadu prognozes samazinātas.
- Pieejamais darbaspēks turpinās būt ierobežots. Vidējās algas pieaugums būs lēnāks.
- Būtiski samazināta šī gada IKP prognoze – no 1,8% uz 0,6%.
- Tuvākajos gados valsts parāda līmenis tuvosies 50% no IKP.
Latvijas Banka (LB) informē, ka ierobežojošā monetārā politika ir palīdzējusi samazināt inflāciju eirozonā un Latvijā. Tas ir ļāvis Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomei turpināt galveno procentu likmju samazināšanu.
Inflācija eirozonā turpināja samazināties atbilstoši prognozētajam. Saskaņā ar ECB septembra prognozēm eirozonā šogad tā būs 2,5% līmenī un 2025. gadā turpinās sarukt, tuvojoties ECB Padomes noteiktajam 2% mērķim.
Inflācija Latvijā ir zema; pakalpojumu cenu pieaugums joprojām noturīgs
Kopš šā gada sākuma inflācija Latvijā saglabājusies zema, un pēdējo mēnešu inflācijas dati bija nedaudz zemāki, nekā tika prognozēts 2024. gada jūnijā. Kopš jūnija prognožu izstrādes sarukušas atsevišķu enerģijas un lauksaimniecības produktu nākotnes darījumu cenas. Tādējādi Latvijas Bankas inflācijas prognoze 2024. gadam samazināta līdz 1,3%. Iepriekšējā prognoze bija 1,5%.
Samazināta arī inflācijas prognoze turpmākajiem diviem gadiem. Jūlijā LB paredzēja 2,1% inflāciju nākamgad un 1,8% – 2026. gadam. Taču jaunākā prognoze paredz 1,5% inflāciju 2025. gadā un 1,6 % 2026. gadā. Gaidāms, ka enerģijas cenu pārmaiņas inflāciju samazinās, savukārt iekšzemes faktoru loma cenu attīstībā saglabāsies ilgāku laiku. Riskus inflācijas prognozei uztur ģeopolitiskā nenoteiktība, kas neļauj izslēgt nozīmīgas enerģijas un izejvielu cenu svārstības pasaules tirgos.
Lēnāk augs arī vidējā alga
Latvijas darbaspēka pieprasījuma mazināšanās vērtējama kā īslaicīga. Neliels bezdarba pieaugums un plānotais publiskā sektora atalgojuma fonda pieauguma ierobežojums īstermiņā kavēs vidējās algas kāpumu, taču vidējā termiņā dominēs ierobežota pieejamā darbaspēka ietekme.
Algu kāpums joprojām pārsniedz darba ražīguma pieaugumu, kas vājina konkurētspēju. Latvijas eksporta daļu ārējā tirgū ietekmēs ne vien spēja pielāgoties strukturālām pārmaiņām ārējā tirgū, bet aizvien vairāk arī relatīvo izmaksu dinamika. Iepriekš dominējošo ārējā tirgus vājuma ietekmi uz Latvijas eksportu aizstās konkurētspējas izaicinājumi.
IKP izaugsme būs lēnāka konkurētspējas pasliktinājuma dēļ
2024. gada IKP prognoze būtiski samazināta – 0,6% pretstatā 1,8% jūnijā publicētajai prognozei. Joprojām piesardzīgais tautsaimniecības dalībnieku noskaņojums liek lēst gausāku izaugsmes sasparošanos arī otrajā pusgadā.
Līdz ar pieticīgāku privātā patēriņa un investīciju līmeni 2025. gada IKP prognoze samazināta no 3,3% uz 2,6%.
Neraugoties uz strauju reālo algu kāpumu, privāto patēriņu pašlaik ierobežo uzkrājumu līmeņa atjaunošana pēc augstās inflācijas perioda. Uzkrāšanu papildus motivē pesimistiskais patērētāju noskaņojums. Savukārt investīcijas kavē gan ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu izmantošanu saistītu projektu izpildes vilcināšanās, gan rentabilitātes sarukums vairākās nozarēs, gan arī kreditētāju piesardzība. Jaunu kredītu izsniegšana varētu straujāk sekmēties līdz ar būtiskāku procentu likmju samazināšanos.
Arī redzējums par 2026. gada ekonomisko izaugsmi oktobrī salīdzinājumā ar jūniju ir kļuvis pieticīgāks – 3,0% prognozēto 3,8% vietā. Lai gan IKP kāpumu nodrošinās gan privātā patēriņa, gan investīciju, gan eksporta komponenti, to pieaugums lēšams lēnāks nekā jūnija prognozē, būtiskāku ietekmi izjūtot no konkurētspējas vājināšanās.
Budžeta deficīts pārsniegs 3% no IKP; valdības parāds turpinās pieaugt
Gaidāms, ka budžeta deficīts visā prognožu periodā pārsniegs 3% no IKP. Deficīta vērtējums 2024. gadam uzlabojies salīdzinājumā ar jūnijā prognozēto labākas darbaspēka nodokļu izpildes dēļ, ko veicināja būtiskais algu pieaugums tautsaimniecībā.
Tomēr vidējā termiņā zemāks IKP līmenis padara budžeta deficīta attiecību pret IKP nepievilcīgāku, nekā lēsts jūnijā.
Šo faktoru ietekmē arī valdības parāds tiek prognozēts augstāks nekā pērn. Turpmākajos gados, ņemot vērā aizņemšanās nepieciešamību, valsts parāda līmenis tuvosies 50% no IKP.
